Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
19. decembris, 2014
Drukāt

ES līderi samitā aizstāv Krievijai noteiktās sankcijas

AFP/LETAAFP/LETA

Eiropas Savienības (ES) līderi ceturtdien samitā Briselē aizstāvēja bargās Maskavai noteiktās sankcijas, kas ir viens no Krievijas ekonomikas pašreizējās likstas izraisījušajiem faktoriem.

Sankciju dēļ Krievija zaudējusi ārvalstu investīcijas miljardu eiro vērtībā, uzskata Maskava, kamēr zemo naftas cenu dēļ Krievijas rublis pēdējo dienu laikā piedzīvojis dramatisku kritumu.

“Neviens nevēlas Krievijas ekonomikas kritumu. Tā ir slikta ziņa pasaules ekonomikai,” sacīja Somijas premjerministrs Aleksandrs Stubs. “Bet mums ir jābūt principiāliem, mums ir jāturas pie mūsu pamatvērtībām – liberālās demokrātijas, neatkarības un nacionālās suverenitātes respektēšanas. Krievija to nedara, un tā maksā cenu.”

“Mēs šovakar nospriedām, ka kritērijs sankciju atcelšanai būs [Ukrainas] teritoriālā integritāte,” preses konferencē ES samitā sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele.
Vienlaikus Maskava turpina ignorēt vairākus tā dēvētā Minskas pamiera noteikumus, norādīja kanclere.

“Mēs gribam redzēt, ka tie [Krievijas prezidenta Vladimira Putina solījumi] tiek īstenoti,” viņa uzsvēra.

Līdzīgu vēstījumu pauda Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons: “Mums ir jāpatur sankcijas spēkā, līdz Krievija maina savu uzvedību un aptur agresiju Ukrainā.”

ES līderi “stratēģiskajās diskusijās” pievērsušies jautājumam, “par kuru mēs domājām, ka tas ir jau atrisināts 1990.gadā, – ka valstīm ir pašām jānosaka sava nākotne un ka tās nedrīkst tikt ievilktas interešu sfērās”, norādīja Merkele.

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers sacīja, ka Krievijas veiktos starptautisko normu “kliedzošos pārkāpumus nav iespējams nosodīt par stipru”.

ES prezidējošās valsts Itālijas premjerministrs Mateo Renci atzina, ka Ukrainā atrodas Krievijas karaspēks.

“Mums visā pilnībā ir jāstrādā ar Krieviju, lai izspiestu Krieviju no Ukrainas un panāktu, ka tā atgriežas pie starptautisko sarunu galda,” sacīja premjers.

Sagaidāms, ka sankcijām būs ietekme, norādīja Francijas prezidents Fransuā Olands.

“Tiklīdz Krievija iesaistīsies procesā, kas var atrisināt Ukrainas krīzi, nebūs iemeslu, lai šo situāciju turpinātu,” paskaidroja prezidents.

Krievija februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Ceturtdien ES valstu un valdību vadītāji apsveica Ukrainas apņemšanos īstenot politiskas un ekonomiskas reformas un apņēmās sniegt tālāku atbalstu Ukrainai reformu procesā. Tika apstiprināta Krimas un Sevastopoles okupācijas neatzīšanas politika, stiprinot sankcijas, un izteikts aicinājums visām konflikta pusēm, tostarp Krievijai, ievērot Minskas vienošanos, aģentūru LETA informēja Latvijas Valsts kancelejā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+