Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
2. septembris, 2015
Drukāt

ES miljoni – burkāns skolu apvienošanai (3)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Ķīmijas, kā arī fizikas un bioloģijas stundām nepieciešamās iekārtas ir dārgas un ātri noveco, tāpēc Eiropas struktūrfondu finansējumu atkal tērēs dabaszinātņu kabinetu iekārtošanai.

Piecu gadu laikā varētu tikt modernizētas vairāk nekā simt skolas, ieguldot tajās gandrīz 163 miljonus eiro galvenokārt no Eiropas Savienības struktūrfondiem.

“Kritēriji finansējuma saņemšanai izstrādāti tā, lai šo naudu varētu saņemt tieši stiprākās, spēcīgākās, arī attiecīgajā reģionā nepieciešamākās skolas,” skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu un starptautisko finanšu instrumentu departamenta direktore Gunta Arāja. Tā kā patlaban skolas nav pilnībā izvērtētas, vēl nevar pateikt, cik tieši izglītības iestādes naudu saņems.

Pie premjeres Laimdotas Straujuma nodibināta darba grupa, kura lems par skolu tīklu nākotnē. Šī darba grupa tāpat spriež, kur struktūrfondu ieguldījumi būtu visnoderīgākie.

Savukārt lielajās pilsētās, tostarp Rīgā, pašvaldība pati izlems, kur ieguldījumi ir visnepieciešamākie. Lielajām pilsētām paredzētie 68 miljoni eiro tiks sadalīti proporcionāli, ņemot vērā skolēnu skaitu katrā pilsētā.

Jāpiebilst, ka no teju 163 miljoniem eiro 85 procenti būs struktūrfondu nauda. 15 procenti kā līdzfinansējums būs jānodrošina pašvaldībai vai valstij, atkarībā no tā, kas ir skolas dibinātājs.

 

Nauda atkal sekos skolēnam

Cik daudz naudas katra skola saņems, pagaidām nav zināms. Finansējums tiks rēķināts, ņemot vērā audzēkņu skaitu katrā skolā. Izskanējis, ka došot 5000 eiro par vienu audzēkni, bet G. Arāja tomēr saka – to tik droši vēl nevar pateikt.

Finansējuma piešķiršanai lielākajā daļā gadījumu svarīgs būs skolēnu skaits 7. līdz 12. klašu posmā. Tas vislielākais ārpus lielajām pilsētām ir Tukuma un Ogres novados.

Pielietojums teju 163 miljoniem varētu būt gana plašs. Naudu varēs izmantot būvdarbiem, taču tikai būves atjaunošanai, pārbūvei, inženiertīklu atjaunošanai. Jaunu ēku būs ļauts celt tikai 7. līdz 12. klašu vajadzībām un vien tad, ja pašvaldība varēs pierādīt, ka audzis skolēnu skaits un citas mācībām piemērotas ēkas pašvaldībai nav.

Tāpat finansējumu varēs tērēt mācību klases mēbeļu iegādei, apgaismojuma uzlabošanai un citām vajadzībām, lai izveidotu ergonomisku, mūsdienu prasībām atbilstošu mācību vidi. Gaidāmos, miljonus varēs izlietot arī lai aprīkotu dabaszinātņu kabinetus 7. līdz 9. klasei. Taču par šo naudu varēs pirkt tikai pamataprīkojumu, bet nevarēs iegādāties reaģentus un citas dabaszinātņu stundās izlietojamas lietas.

Vai tad dabaszinātņu kabineti nav aprīkoti jau iepriekšējos struktūrfondu plānošanas periodos? G. Arāja atbild, ka tas izdarīts vien 60 procentos skolu, turklāt ir skolas, kur nepieciešams otrs moderns fizikas vai ķīmijas kabinets. Valsts ģimnāziju dabaszinātņu kabineti aprīkoti jau laikā no 2004. līdz 2006. gadam, un aprīkojums novecojis un nolietojies.

Naudu varēs izmantot arī, lai skolas aprīkotu ar jaunākajām IT tehnoloģijām. Piemēram, planšetdatoru, 3D printeru, interaktīvo tāfeļu un cita aprīkojuma iegādei, mobilās datorklases un bezvadu interneta pieslēguma izveidei. Vidusskolās naudu varēs ieguldīt arī sporta infrastruktūras uzlabošananā – sporta zāles un laukumu sakārtošanai, kā arī dienesta viesnīcu iekārtošanai vai modernizācijai. Taču šajos gadījumos gan sporta bāzei, gan kopmītnēm jābūt paredzētām vismaz divu izglītības iestāžu audzēkņu izmantošanai. “Vēlamies, lai izglītības iestādes virzās uz kooperēšanos. Ja pilsētā ir gan ģimnāzija, gan vidusskola, nevajadzētu katrai veidot dienesta viesnīcu ar 50 vietām, bet sadarboties,” teic G. Arāja.

 

Valsts ģimnāzijām – priekšroka

Ieguldījumi plānoti pilnīgi visās 27 valsts ģimnāzijās. Citas skolas uz finansējumu varēs pretendēt vien tad, ja būs izpildīti noteikti kritēriji. Piemēram, skolēnu skaitam 7. līdz 12. klasē jābūt vismaz 250, skolēniem tiek piedāvāti vismaz divu veidu izglītības virzieni, no kuriem vismaz viens ir tā sauktais STEM (zinātnes, tehniskais, inženierzinātņu vai matemātikas) virziens. Prasība pēc noteikta skolēnu skaita var likt daļai pašvaldību pieņemt lēmumus par skolu apvienošanu.

Arī Valkas novadā apzinās: nauda no Eiropas struktūrfondiem būs tikai tad, ja tiks apvienota Valkas ģimnāzija ar pamatskolu un veikta skolu reorganizācija ārpus novada centra. “Šobrīd uz finansējumu pretendējam, taču ir skaidrs, ka to saņemsim tikai tad, ja veiksim izglītības iestāžu tīkla reformu. Lēmums vēl nav pieņemts, jo mums primārais ir cilvēks, kamēr nauda nāk un iet,” skaidro Valkas novada domes Izglītības un kultūras daļas vadītājs Aivars Ikšelis. Valkā patlaban vēl spriež, kā rīkoties, aptaujā vecākus un skolu direktorus. “Atrodamies pierobežā, tāpēc, pieņemot šādu lēmumus, jābūt divtik uzmanīgiem,” teic A. Ikšelis. Ja naudu tomēr izdosies iegūt, tā visvairāk noderētu dabaszinātņu kabinetu iekārtošanai.

Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis arī teic, ka vajadzētu aprīkot kabinetus. Kaut tie jau savulaik par ES finansējumu modernizēti, aprīkojums jau novecojis. Preiļos ir skaidrs: struktūrfondu finansējuma saņemšanai kvalificējas Preiļu valsts ģimnāzija. Patlaban tajā nav proģimnāzijas klases. Saņemot finansējumu skolas attīstībai, varētu atvērt arī šīs klases. Tiek apspriesta arī iespēja pagastu skolas pārveidot no pamatskolām un sākumskolām. Tad skolēni, kas vēlas mācīties ģimnāzijā, dotos uz proģimnāzijas klasēm, bet, kuri nevēlas, – uz Preiļu 2. vidusskolu vai Preiļu pamatskolu.

Paredzams, ka atbalstu būs iespējams gūt arī sākumskolu modernizācijai, taču te jau spēkā būs citi kritēriji. Piemēram, ja pašvaldībā, kurā atrodas sākumskola, ir augsta dzimstība, naudu skolas attīstībai varētu piešķirt.

Tieši kuras skolas miljonus saņems, tiks izlemts nākamā gada laikā. G. Arāja saka: dažas pašvaldības, kuru skolas varētu pretendēt uz finansējumu, vēl nav iesniegušas nepieciešamos dokumentus.

IZM arī atgādina: kopumā skolu attīstībai līdz 2020. gadam ieguldīs 209,5 miljonus eiro. Taču atlikusī nauda paredzēta jauna mācību satura izstrādei, kā arī karjeras izglītībai.

 

Uzziņa

Plānotie finanšu ieguldījumi skolu modernizācijā

Modernizēs 110 – 115 izglītības iestādes, kurās 2023. gadā mācīsies vismaz 45 000 skolēnu

9 lielo pilsētu skolās kopumā ieguldīs 68,39 miljonus eiro

21 reģionālās nozīmes novada skolās – 70,7 miljonus eiro

Citos novados – 23,7 miljonus eiro

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Latvija kļūs par vienu lielu pilsētu! Papīru stumdītāju un ierēdņu valsti, tikai neviens nepadomā par to, kas to liekēžu baru nākotnē baros!

  2. Taada veida iekaartas kaa skaistajaa bildiitee – skolaas NAV un nafig nav arii vajadziigs. 😀

    Bildiite nav pat no augstskolas. Bildiite ir no LV zinaatnes flagmanja – Orgnaiskaas sinsteezes instituuta.

  3. Jauna mācību satura izstrādei-tā ir zemē nosviesta nauda, ko Namsone un viņas pietuvinātie izšeptēs, gatavojot muļķīgas spēles un citu figņu.

Medību laikā sievietei iešauj kājā (1) Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+