Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
30. augusts, 2014
Drukāt

Eštone: ES paziņos par jaunām sankcijām pret Krieviju (1)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Ketrina Eštone.

Eiropas Savienības augstākā pārstāve ārlietās Ketrina Eštone pavēstījusi, ka par jaunām sankcijām pret Krieviju, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu, dalībvalstu līderi paziņošot 30.augusta vakarā.

Iebrukumam Ukrainā tika pievērsta arī ES dalībvalstu ārlietu ministru divu dienu ilgā sanāksme, kas sestdien noslēgusies Milānā.

“Visi ministri pauda dziļu satraukumu par neseno Krievijas regulāro spēku agresiju,” pēc neoficiālās sanāksmes norādīja Eštone. “Viņi ļoti nepārprotami atzina, ka nav militāra risinājuma. Mums nepieciešams ilgtspējīgs politisks risinājums, kas ievēro Ukrainas teritoriālo nedalāmību un suverenitāti.”

“Mēs aicinām Krieviju pārtraukt karadarbību, kā arī ieroču un personāla plūsmu uz konflikta zonu un atvilkt savus spēkus,” uzsvēra ES augstākā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos.

Tomēr dalībvalstu ministri nav pieņēmuši nekādus lēmumus par turpmākām sankcijām pret Krieviju, taču, kā stāsta amatpersonas, bijusi gandrīz pilnīga vienprātība par nepieciešamību dod Maskavai spēcīgu signālu par tās rīcības nepieņemamību.

Tikmēr Francijas prezidents Fransuā Olands pirms došanās uz sestdien Briselē gaidāmo samitu paziņojis, ka neesot “nekādu šaubu” par sankciju pastiprināšanu.

“Sankcijas, bez šaubām, tiks pastiprinātas, un [Eiropas] Komisijai (EK) būs jāstrādā,” lai tās realizētu, pēc Eiropas kreisi centrisko partiju līderu tikšanās Parīzē uzsvēra Olands.

Tajā pašā laikā EK prezidents Žozē Manuels Barrozu sestdien brīdinājis, ka krīze Ukrainā tuvojas punktam, no kura vairs nebūs atgriešanās.

“Mēs esam ļoti nopietnā, es teiktu, dramatiskā situācijā (..), kurā mēs varam sasniegt punktu, no kura nav atgriešanās,” norādīja Borrozu, kurš Briselē tikās ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. ES ieņēmusi nogaidīšanas un vilcināšanās taktiku attiecībā uz Ukrainu, kas neapšaubāmi dod iespēju Krievijai tikai eskalēt situāciju. Eiropa ir uz kara sliekšņa, bet vēl nezin kas tiek saskaņots un izstrādāts. Vai tad bija maz laika, lai visu to jau izdarītu? Eiropa ir samierinājusies un atdod Ukrainu saplosīšanai krieviem. Tāpat kā savā laikā ļāva Hitleram iekarot visu Eiropu. Toreiz tomēr nebija ne NATO, ne ES, bet šodien Eiropā ir organizācijas, kas var reāli apvaldīt agresoru.Tomēr pietrūkst izlēmības valstu vadītāju līmenī, jo dominē biznesa un ekonomiskās intereses, bet citu valstu neatkarības jautājumi tiek atstāti otrā plānā. Kad pašiem uzmetīs kādu bumbu, tad gan brēka būs liela.

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+