Ekonomika
Bizness

Estrādes, kas pašas dzied. Krimūnu pagastā tapusi unikāla estrāde 1


“Domāju, Krimūnu estrāde var kalpot par paraugu citām Latvijas estrādēm,” pārliecināts tās veidotājs Mg. sc. ing. Andrejs Domkins.
“Domāju, Krimūnu estrāde var kalpot par paraugu citām Latvijas estrādēm,” pārliecināts tās veidotājs Mg. sc. ing. Andrejs Domkins.
Foto – Ivars Bušmanis

Skaņa ir vibrējoša maģija, kuru jāmāk pārvaldīt. Tas, ka ģitāras koka korpuss pastiprina stīgu vibrācijas radīto skaņu, ir zināma lieta. To, ka nelielas koka estrādes konstrukcija dabiskās akustikas ceļā var pastiprināt dziedātāju un runātāju balsis, ir patīkams un labi aizmirsts jaunums.

Šāda skaņu pastiprinoša, inovatīva un dekoratīva brīvdabas estrāde nule tapusi Dobeles novada Krimūnu pagastā. Estrāde ir unikāla trīs jomās. Tā ir mūsu kokrūpniecības inovācija, vienīgā estrāde Latvijā, kas pilnībā tapusi, izmantojot liektās koka konstrukcijas. Tā ir vienīgā Latvijā ar tik interesantu akustiku un klasisku eksterjeru, kas velves veidojuma ziņā sasaucās ar pirmo vēsturisko Vērmaņdārza estrādi. Tomēr šim gaumīgajam līmēti locīto koka konstrukciju paraugobjektam ir sava priekšvēsture.

 

Priekšvēsture: Tērvetes tilts

Latvijas kokrūpnieki un zinātnieki arvien meklējuši jaunas Latvijas meža un koksnes izmantošanas metodes. Citāda tipa – līmētu un liektu – koka konstrukciju izgatavošana un plašāka izmantošana būvniecībā dotu kokmateriālam daudz lielāku pievienoto vērtību. Jaunās līmes un modernās koka saaudzēšanas tehnoloģijas paver principāli jaunas iespējas šajā virzienā.

Pirmā lakstīgala liekti līmēto koka konstrukciju izmantošanā Latvijā bija gājēju pāreja Tērvetes dabas parkā uz autoceļa P103 Dobele–Bauska. Tilts vienlaikus nes vairākas slodzes – kā gājēju pāreja, kā zinātniskās pētniecības objekts, kā paraugs arhitektiem un kā pozitīva reklāma nākamajiem koka būvniecības objektiem. Tilta koka konstrukcijas salīmēja pavisam jaunajā “IKTK” rūpnīcā Jelgavā. Gājēju pārejas koka konstrukcijām tika piestiprināti Vācijā ražoti datu ņēmēji. Dati no mērierīču komplektiem nonāk datorā un tiek nosūtīti pētniekiem, kas attālināti testē tiltu.

“Ideja radās, apsverot domu par koksnes plašāku izmantošanu. Pirmais projekts šajā virzienā bija koka tilts, jo šajā jomā pēdējos gados ir ļoti daudz tehnoloģisku jauninājumu. Labākais veids, kā sabiedrību pārliecināt par liekti līmēto koka konstrukciju lietderību, ir savest kopā zinātniekus ar inovatīviem ražotājiem. Tad kopā radīt kaut ko ļoti uzskatāmu un to nolikt visiem redzamā vietā,” atceras Mg. sc. ing. Andrejs Domkins, SIA “MeKA” direktors.

Tilta vienlaidus garums ir 32 metri un platums – vairāk nekā trīs metri, tas izgatavots no egles, priedes un lapegles kokmateriāla. Tilta laidums ir tik lēzens, ka pa to mierīgi var pārvietoties sievietes ar bērnu ratiņiem. No sliktiem laika apstākļiem tiltu pasargā jumts. Īpaši efektīgs tilts izskatās vakaros, kad tiek izgaismots.

Šovasar: Krimūnu estrāde

Krimūnu pagastā vienmēr bija daudz aktīvu pašdarbnieku – aktieru, dziedātāju un dejotāju. Tagad viņu sapnis pēc brīvdabas estrādes ir piepildījies un pēc Dobeles novada pašvaldības pasūtījuma Krimūnās ir uzcelta unikāla estrāde no liekti līmētajām koka konstrukcijām. Tā ir ne tikai unikāla, bet arī ekonomiska. Citos pagastos izbūvēto līdzīga apjoma estrāžu izmaksas ir bijušas no 150 tūkstošiem eiro un krietni vairāk, savukārt šīs estrādes līgumcena bija tikai 97 469 eiro, piedevām demonstrējot izcilu, tehnoloģiski inovatīvu koka būves risinājumu. Būve tapa ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstu.

Šī ir pirmā reize, kad arhitekti nopietnāk paskatījās uz koksnes jaunajām izmantošanas iespējām. Labi ir tas, ka viņi atgriezās pie pārbaudītām vērtībām un atcerējās, ka estrāde ir arī skanēšanai, ne tikai dejošanai. Ir ļoti grūti pārliecināt cilvēkus par koka konstrukciju efektivitāti tikai pēc zīmējuma, koks savu cilvēkam draudzīgo spēku jau izpauž tuvumā. Skatoties no ārpuses, koka ēkas žurnālos liekas tādi lieli šķūņi, ieej iekšā un sirsnīga, mājīga sajūta. Atklāšanā arhitekts atzina: parasti, kad uzzīmē, patīk, kad uztaisa – nepatīk. Šeit otrādi…

Liektās koka konstrukcijas gatavoja Jelgavā bāzētā “IKTK”. Locīšanu paveica ar speciālu iekārtu, vienas salocītas detaļas garums var sasniegt gandrīz 32 metrus, stāsta Andrejs Domkins. Locīšanai izmanto koksni ar 12% mitrumu. Dēļu biezums ir ap 32 mm. Jo mazāks locījuma rādiuss, jo plānāki dēļi nepieciešami. Šai estrādei nav gatavoti vienādi loki, katrs nākamais loks ir ar mazāku rādiusu. Piemēram, aiz skatuves ir pavisam maziņš liekums – durvju aile, tas bija strīdīgs moments, bet rūpnīca uztaisīja. “Jo koks plānāks, jo to var vairāk saliekt. Jo koks ir biezāks, jo to grūtāk saliekt. Ja lieli rādiusi, tad 32 mm. Loki ir simetriski sadalīti divās daļās, lai tos vieglāk būtu uztaisīt un transportēt,” skaidro Domkins. Līmētās koka konstrukcijas plašāk izmanto arī jaunās paaudzes līmes dēļ. Melomīda bāzes līme ir ļoti noturīga agresīvā vidē.

“Mēs par inovācijām saucam tikai izgudrojumus un atklājumus. Tomēr inovācijas ir zināšanu pārvēršana naudā. Zināšanas var nākt no pilnīgi jaunas nozares, zināšanas var nākt no pilnīgi aizmirstas nozares, kuras vairs cilvēki nezina. Attīstās koksnes konstrukciju veiktspēja un ekoloģiskums. Redzams, ka koksni vairāk lieto reģionos, kur cilvēki ir zaļi domājoši,” atzīmē A. Domkins.

Šobrīd viņa uzņēmums pārbauda koka konstrukciju armēšanu. “Runa ir par ir liektajām un taisnajām sijām, kuras armējot samazinātu materiāla daudzumu un konstrukcijas veidotos gaisīgākas. Tādas tendences pasaulē ir, bet tur vēl nepieciešams daudz eksperimentēt. Otrs virziens, pie kura strādā “Meka”, ir koksnes kombinēšana. Līdzīgi, kā tas notiek, gatavojot mēbeles, karkasu taisa no lētāka materiāla un aplīmē ar finieri. Latvijas zinātnieki strādā pie tā, kā aplīmēt šīs būvniecības konstrukcijas ar skaistāku materiālu. Piemēram, ja koka sija ir vizuāli raiba, “apģērbjam” to ar labāku pārsegumu,” iezīmē vadošais kokapstrādes zinātnieks.

“Domāju, Krimūnu estrāde var kalpot par paraugu citām Latvijas estrādēm. Zinātnieki to turpinās uzraudzīt. Protams, šur tur nāk ārā sveķi, kas sveķainajiem kokiem ir pilnīgi dabiski. Piedevām koka būvi ir ļoti viegli remontēt. Noņem nost dēlīti un pieskrūvē jaunu,” noslēdz Domkins.

 

Nākotne: jumti Pasta salai

“IKTK” rūpnīcā Jelgavā jau domā, kā izpildīt vēl sarežģītākus darbus. Jelgavā Pasta salā top divi koka liekto konstrukciju jumti. Viens – slidotavai, otrs – estrādes amfiteātrim. Jelgavas pilsētas pašvaldība jau tad, kad Pasta salā tika uzbūvēta estrāde un ierīkota slidotava, apzinājās, ka abiem objektiem būs nepieciešams jumts, stāsta Vilis Ļevčenoks, Jelgavas pilsētas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes galvenais speciālists projektu īstenošanas jautājumos.

“Izvērtējot konstruktoru un arhitektu piedāvātās skices, pašvaldība kā labāko risinājumu Pasta salas ainaviskajai koncepcijai izvēlējās jumtus ar koka nesošajām konstrukcijām. Jumta konstrukcijas ir sarežģītas un inovatīvas, piemēram, slidotavas sijām būs 20 – 30 metru laidums. Arī dizainiski jumti nebūs veidoti kā vienlaidu plakne. Slidotavai ne tikai būs jauns jumts, bet arī sānsienas ziemeļu un ziemeļrietumu pusē, lai to aizsargātu no sezonas valdošajiem vējiem, kas slidotavā varētu iepūst nokrišņus. Savukārt brīvdabas estrādes jumta izbūves darbi ir plānoti vēl apjomīgāki. Tikpat būtisks kā jumta vizuālais izskats ir arī tā funkcionalitāte. Paredzēts, ka estrādes jumtam sāna sienās tajās pusēs, no kurām salā pūš valdošie vēji, tiks veidoti stikla aizsegi. Patlaban tiek plānots, ka stikla aizsegus pēc vajadzības varēs nolaist vai pacelt, līdz ar to maksimāli izvairoties no laika apstākļu ietekmes brīvdabas pasākumos,” vēsta plānotājs.

LA.lv