Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
23. jūlijs, 2015
Drukāt

Festivālā atdzims Rīgas vēsturiskā mūzika un deja

Vesturiskas_dejas_festivals_5

Piektdien, 24. jūlijā, ar koncertu Rundāles pilī sāksies jau trešais Rīgas vēsturiskās mūzikas un dejas festivāls, kas ir vienīgais senās mūzikas festivāls Latvijā, kurā visi koncerti tiek atskaņoti ar vēsturisko instrumentu kopijām. Festivāla mērķis ir piedāvāt plašu un daudzveidīgu senās mūzikas programmu labāko vietējo un ārzemju senās mūzikas izpildītāju sniegumā.

Kā teic diriģents un festivāla mākslinieciskais vadītājs Māris Kupčs, Rīgas vēsturiskā mūzika aptver laikposmu no 15. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam jeb no Kalendāra nemieriem līdz Kurzemes pievienošanai Krievijai 1725. gadā.

Īpašs notikums būs jau pats festivāla ieskaņas koncerts Rundāles pilī (24. VII plkst. 18). Koncertā piedalīsies jaunā senās mūzikas grupa “Seconda Pratica” vienpadsmit cilvēku sastāvā. Grupā darbojas dažādu tautību pārstāvji, kuri M. Kupča vadībā veidos teatrālu muzikālu uzvedumu ar dejām, bet dzīvos autentiskos apstākļos Bauskas pilī. Tālāk šī programma tiks atskaņota citviet Eiropā. “Protams, mūziķi negulēs uz salmu maisiem, arī grīda nebūs nokaisīta ar salmiem, taču viņi nedēļu mitināsies Bauskas pilī, kas pēc restaurācijas saglabājusi vēsturisko auru,” saka M. Kupčs.

Nākamajā dienā, 25. jūlijā, skaistajā mākslas muzeja “Rīgas birža” Ātrijā uzstāsies baroka kora “Collegium Choro Musici Riga” un baroka orķestra “Collegium Musicum Riga” solisti, kā arī jaunais klavesīnists Ernests Neimanis. Koncerta uzmanības centrā būs Rīgas 17. – 18. gadsimta mūzika.

11. augustā Mazajā ģildē muzicēs vēsturisko klarnešu trio “Tutz Frequenz” (Vācija) kopā ar baroka orķestri “Collegium Musicum Riga”. Klausītāji varēs uzzināt vēsturisko klarnešu attīstības ceļu, iepazīstot šalmeju, baroka klarneti un basethornu. 12. augustā Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā koncertēs vēsturisko pūšaminstrumentu ansamblis “Stadt-Hautboisten Riga”. Oboja (hautbois –franču val.) bijusi ļoti populāra baroka laika komponistu darbos.

Tālāk festivāla programmā divu franču komponistu operas, kuras tiks atskaņotas Mazajā ģildē 16. augustā – Ž. B. Lulli “Versaļas grota” un A. Kamprā baletsvīta no operas “Galantā Eiropa”, abas priecēs ar krāšņiem Rundāles pils tērpiem.

Savukārt 22. augustā Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā programmā “Ēnu teātris ar klavesīnu” piedalīsies jaunie mākslinieki – talantīgais, Latvijā dzimušais un patlaban Austrijā muzicējošais klavesīnists Ernests Neimanis, kurš šobrīd Vīnē apgūst vēsturisko taustiņinstrumentu spēli, mecosoprāns Helēna Sorokina, kura Grācā studē operdziedāšanu, kā arī baroka vijolniece Laura Šarova un baroka fagotiste Elīna Vidriķe, “Collegium Musicum Riga” mākslinieces. Programmā skanēs itāļu 16. un 17. gs. kamermūzika. “Mēs šajā koncertā piekopsim tā laika ierasto praksi – solo instruments, mūsu gadījumā – vijole, improvizēs līdzi skaņdarbos, kas paredzēti balsij kopā ar “basso continuo”,” stāsta E. Neimanis.

23. augustā Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā īpaši baroka kora mūzikas cienītājiem tiks atskaņots Heinriha Šica “Musikalische Exequien”. Koncerts reizē būs arī kora “Collegium Choro Musici Riga” piecu gadu jubilejas koncerts. Savukārt 29. augustā mākslas muzejā “Rīga birža” uzstāsies jaunais senās mūzikas ansamblis “Duo Repicco”, sniedzot jaunu un īpašu programmas pirmatskaņojumu tieši Latvijas klausītājiem.

Festivāla noslēguma koncerts notiks 20. septembrī mākslas muzejā “Rīgas birža”, kur uzstāsies klavesīnists Dāvids Šēmers, atskaņojot J. S. Baha Goldberga variācijas. Šēmers ir viens no vadošajiem senās mūzikas speciālistiem Izraēlā – Jeruzalemes Mūzikas un dejas akadēmijas klavesīnists, diriģents un pedagogs. Viņš dzimis Rīgā, absolvējis Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu, bet 20 gadu vecumā pārcēlies uz Izraēlu. Tur izveidojis Jeruzalemes baroka orķestri un ir tā mākslinieciskais vadītājs.

Varbūt noder!!

Koncertos ieeja bez maksas, izņemot festivāla ieskaņas koncertu 24. VII 18.00 Rundāles pilī. Tur ieeja – pils Mazā loka apskates biļete (pieaugušajiem EUR 4).

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+