Mobilā versija
+5.8°C
Velta, Velda
Piektdiena, 24. novembris, 2017
11. jūlijs, 2017
Drukāt

Lietus gandē festivālu vasaru. Vai Pixies izglābs Positivus? (1)

Foto-Kristians LuhaersFoto-Kristians Luhaers
Festivālu vasara

"Kantar TNS" šī gada jūnijā veiktais pētījums liecina, ka ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā šovasar plāno apmeklēt kādu no mūzikas festivāliem.

Starp dārgākajiem mūziķiem, kas uzstājušies "Positivus" un "Summer Sound", to pārstāvji nosauc Elliju Goldingu, "Muse", "Pet Shop Boys", Mika, "Apocalyptica", "Lost Frequencies".

Daļa uzstājas par velti
Vasarās par vienu no populārākajām izklaidēm Latvijā līdzīgi kā citviet Eiropā kļuvusi mūzikas festivālu apmeklēšana. Pārbagātajā piedāvājumā savai gaumei atbilstošu var atrast ļoti dažāda vecuma un mūzikas cienītāju pārstāvji, taču eks­perti un arī paši festivālu rīkotāji teic, ka bizness šajā jomā jau ir un kļūst aizvien piesātinātāks un riskantāks. Gan vietējā, gan starptautiskā konkurence milzīga, turklāt neizdošanos festivālam var radīt pat tāds nieks kā slikts laiks.

Lielākais un arī starptautiski pazīstamākais no Latvijas mūzikas festivāliem ir Salacgrīvā nu jau desmit gadus notikušais “Positivus”. Tā pārstāvis Ģirts Majors uzsver, ka festivāls ir ilgtermiņa biznesa projekts. Vajadzējis piecus gadus, lai atpelnītu pirmo gadu investīcijas festivāla rīkošanā. Izmantoti gan aizņēmumi, gan piegādātāji, kas savu pakalpojumu kreditēja u. c. No rentabilitātes viedokļa dinamika nav bijusi vienmērīga. Lielāki ieguldījumi bija jāveic, pārejot uz trīs dienu festivālu divu vietā, taču nu jau vismaz piecus gadus pasākums noritot ar plusa zīmi. “Ir gadi, kuros nopelnām vairāk, piemēram 20 – 30%, ir gadi, kad peļņa ir ļoti minimāla, taču svarīgāk ir noturēt projektu dzīvotspējīgu arī pēc desmit gadiem,” uzsver Ģ. Majors.

Biļetes ir galvenais ienākuma avots – sastādot aptuveni divas trešdaļas. Atlikušo ienākumu trešdaļu sedz sponsori un komersanti, kas savu pakalpojumu vai preces pārdod festivāla laikā. “Positivus” kopējais budžets patlaban ir nedaudz vairāk par diviem miljoniem eiro. Vidēji viens apmeklētājs par biļeti samaksā aptuveni 70 eiro. Gandrīz pusi no festivāla izmaksām jeb aptuveni miljonu eiro veido mākslinieku honorāri, no kā savukārt puse aiziet galvenajiem festivālu māksliniekiem jeb hedlaineriem, bet otra puse – visiem pārējiem. Taču izrādās, daļa mūziķu festivālā “Positivus” uzstājas par velti vai ļoti simbolisku summu, turklāt ne vien vietējie, bet arī ārzemju, jo, visticamāk, vēlas izcīnīt savu vietu zem Eiropas mūzikas festivālu saules.

“Festivālu industrija Eiropā šobrīd ir ļoti strauji augoša. Rodas aizvien vairāk jaunu festivālu, tāpēc pieprasīto mākslinieku cena strauji aug,” skaidro Ģ. Majors, uzsverot, ka “Positivus” festivāla biļešu cena ir daudz mazāka nekā citiem šāda izmēra festivāliem Eiropā, kā dēļ esot grūti piedāvāt māksliniekiem tādus honorārus kā situētākās Eiropas valstīs. Galvenā “Positivus” konkurence cīņā par māk­sliniekiem esot Eiropas kontekstā, jo Latvijā neesot tik daudz festivālu, kuri tiešā veidā varētu nocelt festivālam māksliniekus. Tomēr festivāli dzīvo tādos kā inflācijas apstākļos, jo izmaksas mākslinieku atlīdzībai pieaugot no gada uz gadu. Arī atļauties palielināt biļešu cenu nevar, jo ir risks zaudēt auditoriju, kas Latvijā jau tā ierobežota.

“Mums nav daudz iespēju mainīt publiku, ātri var aptvert potenciālo auditoriju un tad jādomā, vai gaidīt uz paaudžu maiņu vai tomēr piesaistīt ārvalstu publiku,” skaidro Majors. Tomēr visas mārketinga aktivitātes ārvalstīs izmaksājot ļoti dārgi. “Mēs kā festivālu reģions esam pilnīgi jauns Rietumeiropas festivālu apmeklētājiem, tāpēc piesaistīt ārzemju auditoriju prasa daudz lielākas pūles un ieguldījumus,” norāda Majors. Lielāki festivāli ar senāku vēsturi Eiropas valstīs – Ungārija, Serbija, Čehija –, kuros aptuveni 30 – 50% ir ārzemju auditorija, sevi ārpus valsts robežām reklamē ar valsts atbalstu. Arī festivāla “Positivus” pārstāvji vairākkārt centušies dibināt sarunas ar valsts struktūrām, taču taustāmu rezultātu tas nav nesis: “Prioritātes nekad nav sakritušas. Diemžēl līdz šim no valsts puses bijuši tikai tukši saukļi, kas ir diezgan ačgārna stratēģija,” stāsta Majors, vienlaikus atzīstot, ka bezizmēra iespējas augt festivālam nav, turklāt mērķis ir arī tālākā nākotnē to saglabāt kā vidēja izmēra festivālu, nevis augot skaitliski, bet drīzāk saturiski, piesaistot maksātspējīgākus apmeklētājus.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze Atbildēt

    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI

Draugiem Facebook Twitter Google+