Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
25. maijs, 2012
Drukāt

Fosfora pārbagātība augsnē, kur audzē puķuzirņus

Foto-LETAFoto-LETA

“Audzējam puķuzirņus lielā platībā (1500 m2). To augšanai un ziedēšanai nepieciešams daudz fosfora. Katru gadu tiek veiktas augsnes analīzes, tās vienmēr uzrāda fosfora pārpilnību (kolhoza laiku mantojums), tāpēc fosfora mēslojumu neesam lietojuši divdesmit gadu.

 

Diemžēl fosfors augsnē ir tādā formā, ka augi to nespēj uzņemt. Tā izveidojies apburtais loks… Pagājušā gadā puķuzirņi bija maza auguma (ap 1,50 m, bet vajadzēja būt ap 2 m), arī ziedēja pieticīgi. Kā pareizi rīkoties?” 
Ieva

 

– Augsnes analīžu dati raksturo elementu daudzumu augsnē, bet nedod priekšstatu par to, cik no šīm vielām nokļūst augos. Barības elementu (tostarp fosfora) uzņemšanu kavē zema augsnes temperatūra, mitruma trūkums augsnē, neatbilstošs augsnes pH līmenis, elementa izgulsnēšanās nešķīstošu savienojumu veidā un citi faktori. Lai precīzāk noskaidrotu, kāds ir augu nodrošinājums ar makroelementiem (slāpekli, fosforu, kāliju, kalciju, magniju, sēru) un mikroelementiem (dzelzi, mangānu, cinku, varu, molibdēnu, boru), ieteicams veikt lapu analīzes, – uzsver LU Bioloģijas institūta Augu minerālās barošanās laboratorijas vadītāja Anita Osvalde.

Paraugiem no vairākiem augiem visā siltumnīcas platībā ņem jaunas, pilnīgi izaugušas lapas – tādas vislabāk uzrāda barības elementu apgādes līmeni. Ar tām piepilda nelielu polietilēna maisiņu, lai laboratorijā (piemēram, LU Bioloģijas institūtā) tās izžāvējot, iegūtu 4 – 5 g sausu lapu. Laboratorijā lapas jānogādā svaigas – vai nu tajā pašā dienā vai nākamajā dienā pēc ievākšanas. Piemērotākais laiks lapu paraugu noņemšanai ir veģetācijas sākumā, vai arī tad, kad pamana kādas minerālās barošanās problēmas. Laikus veicot analīzes, var noskaidrot minerālās barošanās stāvokli un operatīvi novērst iespējamo elementu trūkumu, dodot papildmēslojumu caur lapām. Šādai augu piebarošanai ir vairākas priekšrocības: parasti izmanto mēslojuma šķīdumu ļoti zemā koncentrācijā (0,1 – 1 %); ātra iedarbība; iespēja kombinēt ar augu aizsardzības līdzekļiem. Optimālais makroelementu saturs puķu­zirņu lapās (% no sausnas): N 2 – 3,5; P 0,25 – 0,40; K 2,5 – 4; Ca 0,9 – 2; Mg 0,3 – 0,5; S 0,2 – 0,4. Salīdzinot šos rādītājus ar laboratorijā iegūtajiem, var novērtēt puķuzirņu nodrošinājumu ar barības elementiem.

Ja augsnē būtu slāpekļa, kālija, vai sēra pārpilnība, tā būtu īslaicīga problēma, jo šie elementi ātri izskalojas. Tas gan būtu visai rets gadījums, jo Latvijas augsnēs raksturīgs šo elementu deficīts.

Fosfora pārbagātība augsnē rada ilgstošus sarežģījumus, jo, pirmkārt, fosfora iznese nav tik liela, kā, piemēram, slāpeklim un kālijam. Otrkārt, fosfors augsnē parasti ir mazšķīstošu savienojumu formā un tas neizskalojas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+