Foto-Atis Jansons

Fotoradaru avantūra izgāzusies 0

Piepildījusies viedā profesora Gundara Liberta kunga pirms gada, fotoradaru traģikomēdijas priekškaram atveroties, izteiktā prognoze – “šī avantūra izgāzīsies ar lielu blīkšķi”. Nu neizdevās eksperiments…

Reklāma
Reklāma

 

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Lasīt citas ziņas

Bet ātruma kontrole un regulēšana ar “Vitronic” līguma laušanu vai pārveidošanu taču nebeigsies. Un, ja gribam, lai pieredzes gaismā šīs izrādes nākamais cēliens sanāktu jēdzīgāks, šoreiz visiem spēkiem būtu jācenšas izvairīties no nepamatotu argumentu un blefa lietošanas. Nu nevajadzētu apgalvot, ka “radari šajā periodā samazinājuši vidējo kustības ātrumu”. Spekulācijas par Rīgu ir subjektīvas, jo galvaspilsētā brīvas plūsmas ātruma mērījumi netiek veikti. Samazinājumu redz tie, kas to grib redzēt. Es apšaubu. Drīzāk redzu pretējo. Bolderājas šosejā, piemēram, radars pie finiera rūpnīcas neko būtisku nemaina. Te jau tā pavisam reti kāds mēģināja dažas sekundes iegūt. Toties tālākais posms tiešām bīstamajā alejā līdz Dzegužkalnam tagad tiek braukts vēl ātrāk nekā agrāk. Jo izredzes uz mobila “stalkera” sastapšanu kļuvušas mazākas.

 

Nez kāpēc valsts situācijas novērtēšanai netiek izmantoti “Valsts ceļu” slēpto kontrolpunktu dati, kas jebkuram pieejami internetā un atšķirībā no spriedelējumiem par Rīgu ir eksakti. Būtisku vidējā ātruma pārmaiņu pēdējā gada laikā nav. Ir vietas, kurās šā gada jūlijā tiešām ticis braukts mazliet lēnāk nekā pērn augustā.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Ir citas, kur skaitļi pretēji. Šķiet gan, ka abi novirzieni ir pārāk niecīgi, lai sauktu par tendencēm. Un tiem nav nekāda sakara ar dažu radaru uzstādīšanu. Drīzāk gan ar pārmaiņām plūsmas blīvumā, ko šī tabula arī ļauj novērtēt.

Pārmaiņu ātrumā nav. Smagu avāriju skaits nav samazinājies. Kas tad liek pat premjeram spītīgi turēties pie pagaidām neveiksmīgās koncepcijas un bargi teikt – ja līgums ar “Vitronic” tiks lauzts, policijai būs jāatrod veids, kā fotoradarus par jebkuru cenu saglabāt? Kas ļauj ģenerālim Marķitānam apgalvot – bez fotoradariem satiksmes drošība pasliktināsies?

Manā budžetā naudas fotoradaru turpmākām dotācijām un eksperimentiem nav. Nesaprotu, kāpēc ceļu policija nevarētu negudrot un neaģitēt par jauniem iepirkumiem un investīcijām, bet gan beidzot intensīvi un prasmīgi izmantot 300 “rokas” radarus, kuru iegādē savulaik ap pusmiljonu ieguldīts un kuri fototehnikas ēnā jau laikam sāk aprūsēt?

Ja nevaram atļauties – iztiksim varbūt vēl kādu laiku bez fotoradariem? Sakārtosim ātruma limitus, piemēram. Starp citu – to pašu “Valsts ceļu” uzskaites arhīvā ir tabuliņas, kurās redzams, ka kriminālu (150 km/h un vairāk) ātruma pārkāpumu skaits laikā no 2006. līdz 2009. gadam ir nepārtraukti samazinājies. Praktiski bez radariem un policijas pamācībām. Nemaz tik stulbi un ar sodiem vien sitami neesam?

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.