Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
9. maijs, 2012
Drukāt

Franču eksperti: Olanda idejas var apturēt Brisele

plakats_afp_10

“Pārmaiņas sākas tagad!” ir jaunā Francijas prezidenta Fransuā Olanda politiskās kampaņas sauklis, un tas gluži kā Baraka Obamas “Yes, we can!” (“Jā, mēs varam!”) pēdējās dienās Francijas iedzīvotāju mutē izskan ar īpašu nozīmi. “Tagad” daudzu izpratnē nozīmē “tūlīt”, sākot ēru, kā teica kāds gados jauns parīzietis vēlēšanu nakts svinību karstumā, kas “izbeidz bailes un taupību”.

 

Tieši Olanda ideja par jostas atlaišanu vaļīgāk, kad Brisele Eiropas krīzes saspringtajos apstākļos ar kopīgu līgumu palīdzību gādā par pretējo, ir jautājums, kam politiķi, eksperti un tirgi seko līdzi ar lielāko rūpību.

 

Problēmas nezudīs nakts laikā

Sociālists Olands ir solījis būt pretējs prezidents savam priekštecim Nikolā Sarkozī. Viņa pamatuzstādījumi ir sociāli atbildīga ekonomika, mazāk budžeta cirpšanas, tā vietā jaunu darba vietu radīšana, piemēram, 60 000 jaunu posteņu skolotājiem, nodokļi bagātajiem frančiem, pensionēšanās vecuma samazināšana līdz 60 gadiem noteiktām profesiju grupām, labvēlīgāka attieksme pret imigrāciju, ekonomikas izaugsme, par ko Olands sola censties pārliecināt ne tikai frančus, bet arī visu pārējo Eiropas Savienību.

Apņēmies būt “normāls” un visu franču prezidents, Olands vienlaikus daudzos miljonos vēlētāju ir sējis lielas cerības, kuras tagad pievilt nedrīkst.

 

Taču viņam, ienākot Elizejas pilī, nāksies saprast, ka nekas nenotiks tūlīt un vienas dienas laikā ekonomisko krīzi, augošo bezdarbu un sociālās problēmas izskaust neizdosies, norāda eksperti, piebilstot, ka tajā pašā laikā Olands arī kavēties nedrīkst, jo viņam, kā solīts, ir jāpierāda Francijai un Eiropas valstīm, ka viņš ir gatavs stāties pretī grūtībām un izaicinājumiem.

 

Jāprasa atļauja Eiropai

“Politiķa solījumi pirms vēlēšanām ir viens, pēc tām – otrs,” saka Šūmaņa fonda ģenerāldirektore Parīzē Paskāla Žoanina, vērtējot to, cik stingri Olands pieturēsies pie starptautiski jūtīgākajiem jautājumiem, piemēram, solījuma aicināt pārskatīt ES finanšu disciplīnas līgumu, lai tajā visas idejas koncentrētos ne tikai uz budžeta cirpšanu, bet arī uz ekonomikas izaugsmi, un izvest karaspēku no Afganistānas jau līdz gada beigām, kas sajūsminājis daudzus frančus, bet licis saraukt pieri virknei valstu vadītāju un starptautisku organizāciju. “Būdams kandidāts, viņš ir teicis daudz lietu, taču, kļūstot par prezidentu, daudz kas mainās. Olands ir solījis, ka aicinās pārskatīt fiskālās disciplīnas līgumu. Taču to jau ir parakstījuši 25 valstu vadītāji, līdz ar to vispirms viņam ar šīm visām valstīm būs jārunā, un tas nebūs viegli. Taču, no otras puses, ne tikai budžetu griešana, bet arī ekonomikas izaugsme tagad ir vai katras valsts vadītāja mutē. Par to ir izteikusies arī Vācijas kanclere Angela Merkele. Līdz ar to, iespējams, būs grūti runāt par izmaiņām pašā līgumā, taču vieglāk par iespējamu atsevišķu pielikumu, kas koncentrēsies tieši uz izaugsmi. Un izskatās, ka Merkele ar Olandu par šo iespēju būtu gatava runāt,” secina Žoanina.

Līdzīgu scenāriju eksperte saredz arī ar Francijas karaspēka izvešanu no Afganistānas.

 

“Karaspēks pēc sabiedroto valstu vienošanās no Afganistānas būtu jāizved līdz 2014. gadam, taču, ja Olands to vēlas izdarīt ātrāk, viņam vispirms šis jautājums būs jāapspriež ar ASV prezidentu Baraku Obamu un NATO valstīm, iespējams, jau pēc divām nedēļām gaidāmajā NATO saietā Čikāgā.

 

Šādu lēmumu ir ļoti grūti pieņemt vienpusēji, un mēs arī zinām, ka karaspēka izvešana prasīs ilgu laiku. Pat tad, ja ir nolemts, ka līdz 2013. gada beigām franču karaspēka Afganistānā vairs nebūs, realitātē procesam jāsākas jau šogad, jo ne tikai cilvēku pārvietošana, bet arī ieroču un ekipējuma izvešana paņems ilgu laiku. Līdz ar to pat tad, ja Olands to sola, praktiski izvest karaspēku pirms laika būs ļoti grūti,” saka Žoanina.

 

No labā krasta 
uz kreiso

Arī rakstnieks un sabiedrības procesu pētnieks Īvs Plasero uzskata, ka šodien vairākumam ES valstu līderu, un Olands šajā ziņā nebūs izņēmums, rokas sasien Briseles un starptautisku organizāciju vienošanās un prasības, tāpēc valstu vadītājiem paliek visai ierobežotas manevra iespējas. “Iespējams, Olands atšķirībā no sava priekšteča radīs labāku sociālo gaisotni valstī. Par spīti arī labajām lietām, ko pamanījās izdarīt Sarkozī, viņš tomēr bija pārāk tuvu ļoti bagātajiem cilvēkiem un tādiem, kas nav patīkami sabiedrības vairākumam un īpaši ieredzēti. Līdz ar to, iespējams, ne tik daudz darbos, cik izmaiņas šajā atmosfērā un noskaņā varas elitē un līdz ar to sabiedrībā būs tas, ko jutīsim visvairāk,” secina Plasero. Eksperts uzskata, ka Francijai pat ir veselīgi mainīt politikas kursu no labā krasta uz kreiso. “Es nesagaidu lielu pārmaiņu sprādzienu, drīzāk tas būs kā ar automašīnu gluži vienkārši no labās puses pārbraukt kreisajā,” secina Plasero.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+