Pirms Marinas Lepēnas, Francijas Nacionālās frontes līderes, priekšvēlēšanu aģitācijas pasākuma Sentrafaēlā pirms vēlēšanām.
Pirms Marinas Lepēnas, Francijas Nacionālās frontes līderes, priekšvēlēšanu aģitācijas pasākuma Sentrafaēlā pirms vēlēšanām.
Foto – REUTERS/LETA

“Frexit” – sestais scenārijs? 2

Romas līguma jubilejas priekšvakarā ir publiskota Eiropas Komisijas Baltā grāmata, kurā nosaukti Eiropas Savienības pieci attīstības scenāriji (sk. “TE” 3. marta numuru). Diskusijas par tiem jau notiek un turpināsies. Tomēr jāpatur prātā vēl kāds scenārijs. Tam maz kopīga ar attīstību, bet tieši tāpēc to nedrīkstētu atstāt ārpus debatēm.

Reklāma
Reklāma

Salai vieglāk izstāties no kontinenta

Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Britu izstāšanās no ES, protams, sagādā un vēl ilgi sagādās abpusējas problēmas. Reizēm maz apjēgtas.

Saskaņā ar izdevuma “Politico” aplēsēm nāksies pārskatīt 20833 ES tiesību aktus un noteikumus. Iespējams, vajadzēs koriģēt arī līgumu par ES darbību, kurā Apvienotā Karaliste ir pieminēta 12 reizes saistībā ar dažādiem uz šo valsti attiecinātiem izņēmumiem. Gluži personiskā līmenī aptuveni 200 tūkstoši cilvēku varētu izjust ikdienišķus apgrūtinājumus. Nemaz nerēķinot tos, kam valsts būs jāatstāj.

CITI ŠOBRĪD LASA

Piemēram, radīsies situācija, kad pastāvīgā dzīvesvieta atrodas Eiropas Savienībā, bet darba vieta – ārpus ES. Tas pārsvarā attiecas uz spāņiem, kuri ik dienu ierodas darbā Gibraltārā, vai uz Īrijas iedzīvotājiem, kas strādā Ziemeļīrijā. (Un, protams, arī uz tiem, kas braukā pretējā virzienā.) Finanšu jomā būs jātiek skaidrībā, teiksim, ar ES finansētajiem Apvienotajā Karalistē īstenotajiem projektiem, kādi paredzēti līdz 2019. gadam, un atbilstoši ierastajai kārtībai Briseles uzraudzībai pār tiem vajadzētu turpināties līdz 2024. gadam. Savukārt ES budžets breksita dēļ zaudēs 10 miljardus eiro gadā, kaut gan pastāv varbūtība, ka Londona vēlēsies saglabāt kādu iemaksas daļu, lai varētu piedalīties pētniecības un studentu apmaiņas programmās. Bet iepriekš nosauktie ir tikai daži no neskaitāmajiem sarežģījumiem, par kuriem būs jālauza galva.

Tomēr Apvienotā Karaliste, arī būdama ES dalībvalsts, allaž ieņēma zināmā mērā ekonomiski un politiski savrupu nostāju, nepretendējot iekļauties Eiropas t. s. cietajā kodolā un pat apzināti distancējoties no tā. Apvienotā Karaliste nav organiski ieaugusi Eiropā jeb, britu uztverē, “kontinentā”, un tas mazliet atvieglo šķiršanos.