Ekonomika
Bizness

Darba devēji tikušies ar jauno ministru: gaida plānu un rīcību0


Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro pirms Ministru kabineta sēdes.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro pirms Ministru kabineta sēdes.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Autori: Sandra Dieziņa, Olafs Zvejnieks

Par konkurētspēju diskutēts Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), tiekoties ar jauno ekonomikas ministru Ralfu Nemiro un izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplin­sku. Kā “LA” uzzināja LDDK, jau iepriekš LDDK informējusi Ekonomikas ministriju (EM) par nepieciešamību pēc konkrēta rīcības plāna, lai būtiski veicinātu Latvijas konkurētspēju. Konkurētspējas uzlabošanai pēc konfederācijas iniciatīvas izveidota Konkurētspējas un ilgtspējas apakšpadome. Tās uzdevums – atrast veidus, kā uzlabot Latvijas starptautiskās konkurētspējas novērtējumu.

Starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai nepieciešamie risinājumi LDDK ieskatā veicami vairākās jomās. Viena no tām – nodokļi. Runa ir par nodokļu ietekmi uz vēlmi investēt, proti, uzņēmēju aicinājumu pārskatīt uzņēmumu ienākuma nodokli un darbaspēka nodokļus, kā arī samazināt nodokļu kopējo likmi procentos no peļņas..

Otrs aspekts – darba tirgus, proti, valsts spēja piesaistīt un noturēt talantīgos darbiniekus, nodokļu ietekme uz vēlmi strādāt, kā arī darbā pieņemšanas un atlaišanas prakse. Uzņēmēji uzsver, ka darba produktivitātei jāaug straujāk nekā darba samaksai.

Trešais ļoti nozīmīgais jautājums ir inovācijas. Pēc LDDK domām, ir jāpalielina attīstīto tehnoloģiju īpatsvars publiskajā iepirkumā, zinātnieku un inženieru pieejamība, universitāšu un uzņēmējdarbības sadarbība pētniecībā un attīstībā, kā arī jākāpina uzņēmumu ieguldījumi šajā jomā. Tepat arī jautājums par uzņēmumu tehnoloģisko sagatavotību inovāciju ieviešanai.

Visbeidzot uzņēmējus uztrauc augstākās izglītības kvalitāte un speciālo apmācības programmu pieejamība. “Pēdējos gados piedzīvotais Latvijas konkurētspējas novērtējuma kritums un atpalikšana no Baltijas jūras reģiona valstīm norāda uz nepieciešamību konkurētspēju nekavējoties izvirzīt par valdības pirmo prioritāti,” uzskata LDDK pārstāve Una Grenevica.

Arī Ekonomikas ministrijas ieskatā produktivitātes pieaugums tautsaimniecībā ir vienīgais veids, kā var celt Latvijas ekonomikas konkurētspēju un nodrošināt turpmāk ilgtspējīgu un sabalansētu izaugsmi, kas būtu pamatā iedzīvotāju dzīves līmeņa kāpumam, skaidro EM pārstāve Evita Urpena.

Tikšanās laikā ar darba devējiem jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro uzsvēra, ka viena no Ekonomikas ministrijas prioritātēm ir ciešākas sadarbības veidošana ar sociālajiem partneriem tādu uzņēmējiem būtisku jautājumu risināšanā kā elektroenerģijas cenu izmaksu mazināšana un investīciju piesaiste.

Jāpiebilst, ka EM darbības stratēģijā 2017. – 2019. gadam definēts mērķis – veicināt līdzsvarotas un konkurētspējīgas tautsaimniecības attīstību. Tas paredz, ka Latvijas tautsaimniecībai vidējā termiņā būtu jāpanāk ekonomikas izaugsme vismaz 5% gadā, kas, patiesību sakot, ir ļoti ambiciozs un grūti sasniedzams mērķis. Šādu mērķi izdevās sasniegt pagājušajā gadā, kad pasaules tirgos valdīja Latvijai labvēlīga konjunktūra, bet algu pieaugums ļāva mazumtirdzniecībai kļūt par galveno ekonomikas dzinējspēku, kā nupat paziņojusi EM. Jau 2019. gadā tiek prognozēts iekšzemes kopprodukta izaugsmes kritums vismaz par procentu – līdz 4% izaugsmei gadā. Arī iepriekšējos gados mēs neesam spējuši pietuvoties 5% izaugsmes robežai. Jau tas vien liecina, ka EM izvirzītais mērķis ir ļoti ambiciozs un vismaz pašreizējā brīdī diezgan nereāls.

Ko tad ministrija piedāvā izaugsmes mērķu sasniegšanai. Stratēģijā noteiktie galvenie rīcības virzieni ir produktivitātes paaugstināšana, eksporta veicināšana, t. sk. sekmējot ciešāku reģionālo sadarbību Baltijas un ziemeļvalstu starpā, investīciju veicināšana un piesaiste, cilvēkkapitāla attīstība, inovācijas veicināšana un uzņēmējdarbības veicināšana, tajā skaitā uzņēmējdarbības vides uzlabošana un infrastruktūras attīstība. Visi darbības virzieni ir savstarpēji saistīti un papildina cits citu, gan veicinot katra atsevišķa virziena turpmāko attīstību, gan virsmērķa sasniegšanu, bilst Evita Urpena.

Saistītie raksti

Piemēram, sakārtota uzņēmējdarbības vide un attīstīta infrastruktūra veido priekšnosacījumu investīciju piesaistei un eksporta veicināšanai, bet inovācijas sekmē produktivitātes paaugstināšanu un cilvēkkapitāla attīstību, kas savukārt veido pamatu eksporta attīstībai un ekonomiskai izaugsmei. Šobrīd tiekot strādāts pie rīcības plāna izstrādes jaunās valdības deklarācijas uzdevumu izpildei, kurā būs definēti šā gada jaunie uzdevumi.

Jāatgādina – lai veicinātu EM ciešāku sadarbību ar sociālajiem partneriem, izveidota Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Konkurētspējas un ilgtspējas apakšpadome, kuras mērķis ir veicināt valdības, darba devēju un arodbiedrību sadarbību un līdzdalību tautsaimniecības konkurētspējas celšanā, nodrošinot atbalstu digitalizācijas, mobilo pakalpojumu, AI (mākslīgā intelekta), robotikas un iniciatīvas “Rūpniecība 4.0” ieviešanai un nozaru ilgtspējīgai attīstībai. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs uzsver, ka LDDK gaida, ka Ekonomikas ministrija minētās padomes ietvaros sagatavos rīcības plānu Latvijas konkurētspējas uzlabošanai.

LA.lv
LP
LDz preses dienests
Ekonomika
Eiropas Komisija atbalstījusi dzelzceļa elektrifikācijas projektu pilnā apmērā
20 stundas
LE
LETA
Ekonomika
OIK sāga: Saeimā norāda uz informāciju, kas var novest pie jaunām “krimināllietām”
20 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Signe Baldere-Sildedze: Izmantojot divas mantinieces, turpina izdarīt spiedienu “Olainfarm” akciju atsavināšanai
21 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

Raivis Šveicars
Ekonomika
Latvijā pat ķīnieši aizsargā savu intelektuālo īpašumu. Saruna ar Patentu valdes direktoru
Intervija 17 minūtes
RN
Rita Našeniece
Latvijā
Rita Našeniece: Vēl tikai nemirstīgais Ameriks rēgojas gaiteņos kā zīme, ka interese nav zudusi…
1 stunda
LE
LETA/LA.LV
Latvijā
VIDEO. Šuplinska par LU rektora vēlēšanām: “Procesuāli pārkāpumi tur ir”
22 minūtes
IE
Ināra Egle
Latvijā
Ministri eksperimentēs? Valdība dosies mēnesi ilgā atvaļinājumā
3 stundas
LE
LETA
Dabā
Šovakar Latvijā būs vērojams daļējs Mēness aptumsums
3 stundas