Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
18. septembris, 2012
Drukāt

«Gaišais nams»?


Foto - LETAFoto - LETA

Mani šo rakstu avīzei rakstīt pamudināja Rīgas 40. vidusskolas krievu valodas un literatūras skolotāja Vladislava Rafaļska radio ēterā paziņotais, ka viņš ir nelojāls Latvijas valstij un šo režīmu vienkārši nicina.


 

Pie minētās skolas durvīm uz marmora plāksnes ir uzraksts: “Namu Tērbatas ielā 15/17 1905. gadā cēluši Atis un Anna Ķēniņi Latvijas kultūrai un izglītībai. Namā bija iekārtota Annas Ķēniņas meiteņu ģimnāzija un Ata Ķēniņa reālskola. Ēka gadsimta sākumā kļuva par latviešu valodas, kultūras un mākslas centru kā iedīglis Latvijas neatkarībai. Arhitekti: E. Laube, K. Pēkšēns.”

Mani ar šo skolu saista ļoti sāpīgas atmiņas. Es minētajā skolā sāku mācīties 1945. gada septembrī. Toreiz tā bija Rīgas 30. vidusskola. 1949. gada 25. marta naktī ļoti daudzus šīs skolas audzēkņus paņēma no skolas sola un izveda uz Sibīriju. Arī mani un manu māsu. Es mācījos 4. klasē, māsa – 3. klasē. 4. klases audzinātājs Valentīns Lukstiņš ļoti pārdzīvoja notikušo un raudāja.

 

Mūs kā lielākos noziedzniekus lopu vagonos izveda uz Amūras apgabalu (9900 km no Rīgas). Mācības turpinājām Molčanovas sādžas krievu skolā. Visi priekšmeti bija jāmācās vietējā valodā, kaut gan nevienu vārdu krievu valodā nezinājām.

 

Bet mēs laikam nebijām tik “garīgi atpalikuši” kā daudzu tagadējo Latvijas krieviski runājošo pamatiedzīvotāju bērni. Valodu apguvām ātri un sekmīgi pabeidzām pamatskolu. Kad pēc astoņarpus gadiem atgriezos no Sibīrijas Latvijā, mana skola jau bija pārdēvēta par Rīgas 40. vidusskolu ar krievu mācību valodu. Vidējo izglītību ieguvu 25. vidusskolā ar latviešu mācību valodu.

1941. gada 14. jūnija naktī mūsu biedrības represēto Aiju Kristlību no minētās skolas piektās klases paņēma un aizveda uz Sibīriju. Aija atgriezās Latvijā 1946. gadā un tajā pašā 30. vidusskolā pabeidza 6. un 7. klasi vienā gadā. Pārējās klases pabeidza kā teicamniece.

Tagad, dzirdot Rīgas 40. vidusskolas skolotāja izteikumus, mums, represijās cietušajiem, tas ir nepieņemami. Ko par to domā Izglītības ministrija? Tik “Gaišā skolā” un ar tādiem pedagogiem!

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+