Gaismas tēli uzmirdz pilsētā 0
Piecus vakarus – no 14. līdz 18. novembrim – Rīgā mirdzēs gaismas festivāla “Staro Rīga 2014” mākslas darbi.
Unikālie mākslas objekti, kurus būs iespēja skatīt festivāla “Staro Rīga 2014” laikā, vilinās ielūkoties gan alegoriskā teiksmā par dziedošo valsti, gan prāta vibrācijās lasīšanas brīdī, gan gaismas gājienā cauri Vecrīgai.
Šogad “Staro Rīga” notiks jau septīto reizi. Savulaik festivāls tika sākts ar domu, ka tas ir labs veids, kā svinēt mūsu valsts dzimšanas dienu, atceras nodibinājuma “Rīga 2014” programmas un “Staro Rīga 2014” kuratore Diāna Čivle. “Par godu 18. novembrim ir ļoti daudz dažādu nopietnu pasākumu, taču, ja paraugāmies no citas puses – tā ir valsts dzimšanas diena. Šī valsts taču esam mēs visi, un kādēļ gan nesvinēt priecājoties.”
Šis gads būs īpašs, jo iepriekš festivāla programmu veidoja galvenokārt vietējie mākslinieki. Tagad, Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā, Rīgā savas idejas rādīs arī daudzi citvalstu kolēģi. “Aizritējuši seši gadi, un mēs vēlējāmies mainīt ierasto, mainīt festivāla mērogu un veidu. Tāpēc paši arī uzrunājām māksliniekus – gan ārzemniekus, gan šejieniešus. Neejam to ceļu, ka paņemam jau tapušus darbus un noliekam Rīgā. Mākslinieki veido jaunus darbus par mūsu tēmām, un būs aizraujoši vērot, kā viņi saredz mūs un mums svarīgo,” stāsta Diāna Čivle. Viņa atceras, ka, piemēram, sadarbība ar Kanādas mākslinieku grupu “Lucion Media” sākusies pēc tikšanās starptautiskā konferencē. Uzzinājuši par Latvijas dziesmoto revolūciju, kanādieši ļoti aizrāvušies, izpētījuši visus internetā pieejamos materiālus, un viņiem radusies doma par videoprojekciju ar mapping elementiem, kas piešķir gaismas projekcijai papildu dimensiju. Rīgā vērosim, kā viņi mūsu stāstu izstāsta savā redzējumā – par zemūdens valstību, kurā dzīvo zivtiņa Plinks, kas no gliemežvākiem taisa brīnišķīgus mūzikas instrumentus, un viss viņa ciemats ir muzikāls un dziedošs. Tad naidīgas zivis uzbrūk ciematam, taču ar dziesmu zivis izglābj savu ciematu un ievieš dzelmē mieru. Diāna Čivle sola, ka tas būs ļoti interesants priekšnesums, kurā skanēs arī kopīgi sameklētas dziesmas.
Grupas “Lucion Media” dalībnieks Bernārs Digē spriež, ka gaismas festivāli visā pasaulē kļūst aizvien populārāki, gluži tāpat, kā tas agrāk notika ar mūzikas festivāliem.
“Staro Rīga 2014” tēma ir “Rīgas karnevāls”, un katrā festivāla objektā tā būs skatāma no cita aspekta. Redzēsim visiem zināmos Rīgas simbolus, piemēram, Melno kaķi, Skursteņslauķi, arī šāgada Rīgas partnerpilsētas Siguldas iedzīvotājus – viņus visus portugāļu grupa “Ocubo” būs sapulcinājusi savā cirka izrādē.
Diāna Čivle cer, ka atsaucību gūs aicinājums piedalīties līdzdalības akcijā un ka gan uzņēmumi radoši izgaismos ēkas, gan arī iedzīvotāji atradīs interesantus paņēmienus, kā “Rīgas karnevāla” noskaņās krāšņot savus mājokļus – ar krāsainām gaismām, logu dekoriem, svecēm u.c.
Festivāla rīkotāji vēlas, lai tie latviešu mākslinieku darbi, kas būs izveidoti īpaši šai gaismas parādei, pēc tam tiktu parādīti arī citur. “Pie mums atbrauks ciemos kolēģi no citām Eiropas kultūras galvaspilsētām un citiem pasaules gaismas festivāliem. Tā topošās kultūras galvaspilsētas Pilzenes kolēģi paskatīsies, kuru no objektiem gribētu redzēt pie sevis, jo tur gaismas festivāls notiks jau februārī,” teic Diāna Čivle.
Daugavas krastmalā būs īpašs objekts, veltīts tieši valsts jubilejai – “Mana Latvija”. Tas būs Latvijas kontūras atveids, un jau no plkst. 18.00 pirms 18. novembra uguņošanas klātesošie tiks aicināti ar svecītēm veidot Latvijas spēka zīmi kā kopīgo veltījumu Latvijai.
Vai ir redzēti gaismas festivāli citur pasaulē, un kā vērtējat festivālu “Staro Rīga”?
Madara Gruntmane, biedrības “I DID IT” pārstāve: “Ar saviem projektiem esam bijuši gan Beļģijas, gan Slovēnijas un Portugāles gaismas festivālos. Šogad Rīgā būs daudz starptautiski pazīstamu mākslinieku, un “Staro Rīga 2014″ dos ieskatu, kas notiek citur pasaulē. Novēlu skatītājam nākt uz festivālu atvērtām emocijām, gatavam priecāties un novērtēt, ko spēj radoši cilvēki ar modernām tehnoloģijām. Festivāls kļūs par labu iespēju tumšo laiku padarīt gaišāku ne vien pilsētvidē, bet arī savā sirdī. ”
Edgars Vērpe, Valsts kultūrkapitāla fonda direktors: “”Staro Rīga” man patīk. Jebkura interesanta kultūras aktivitāte pilsētā ir vēlama un nepieciešama. Jo mūsu laikos kvalitatīvu kultūras notikumu plašai publikai nav nemaz tik daudz. Festivāli ir vajadzīgi kā domu un ideju apmaiņas vieta. Savulaik, kad pēc padomjlaiku beigām braucām uz Rietumiem un redzējām pirms Ziemassvētkiem izgaismotās pilsētas, jutāmies šokēti. Tagad jau Rīga vairs neatšķiras no šīm pilsētām. Novembra tumšajā laikā katrs gaismas stars ir veselīgs, ja raidīts ar jēgu un nolūku, skatītājs to atcerēsies līdz pavasarim!”
Kristaps Banga, interaktīvās mākslas laboratorijas “Connection Code” vadītājs: “Esmu daudz pētījis materiālus par Lionas festivālu, kas ar savu grandiozumu ir šīs jomas izcilnieks. Ar savu komandu jau trešo gadu piedalāmies “Staro Rīga”, un priecē, ka šogad kvalitātes latiņa ir ļoti augsta. Esmu redzējis, ka Amsterdamā un Kopenhāgenā ir tādi vides projektu risinājumi, kuri turpina dzīvot arī pēc festivālu beigām. Iedomājos, Rīgā tāds varētu būt, piemēram, interaktīvi izgaismots stacijas tunelis.”
