Latvijā
Politika

Sudrabas komisijas galaziņojums bez konkrētiem vārdiem 16

Foto: Ernests Dinka, Saeima

Saeima šo ceturtdien uzklausīs tā sauktās “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem balsojums par šādiem dokumentiem nenotiek un arī nekādus grozījumus komisijas piedāvātajā redakcijā parlaments neveic. Tādēļ savu attieksmi un vērtējumu deputāti varēs paust vienīgi debatēs, kas solās būt asas. Vismaz divi Ingunas Sudrabas vadītās izmeklēšanas komisijas locekļi – Andrejs Judins (“Vienotība”) un Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība) – jau tagad galaziņojumam pievienojuši savus atsevišķos viedokļus, kuros norāda uz nepilnībām komisijas piedāvātajā variantā.

Partijas “Vienotība” priekšsēdētājs Arvils Ašeradens žurnālistiem vakar atgādināja – “Vienotības” pārstāvji uzskata, ka komisija nav sasniegusi mērķi, tāpēc deputāti paudīs savu nostāju Saeimas debatēs. Bet Nacionālā apvienība (NA) plānojot frakcijas sēdē pārrunāt atsevišķu NA deputātu nepiedalīšanos balsojumā pagājšceturtdien par I. Sudrabas atsaukšanu no komisijas, ziņo LETA. Vairums NA deputātu balsoja par I. Sudrabas atsaukšanu, taču Inguna Rībena un Janīna Kursīte-Pakule balsojumā nepiedalījās, bet vēl daži NA deputāti esot izņēmuši balsošanas kartītes. Viens no tiem esot bijis deputāts Kārlis Krēsliņš, kurš par savu rīcību uz sociālo tīklu lietotāju jautājumiem tviterī atbildēja tā: “Valsts kontrole un tās vadītāja ir ļoti cienījami. Tāda bija arī Inguna Sudraba. Kad cienījams cilvēks nokļūst politikā, nelokās “pareizo” politiķu priekšā, tad viņu uztaisa par “slikto”, un “pareizie”, izpatīkot tādiem citiem, aizrautīgi aprunā cilvēku.”

Ministru prezidents Māris Kučinskis, lūgts vērtēt komisijas darbu, žurnālistiem teica, ka “visi ir izvingrojušies”, un atgādināja, ka jau no paša sākumā prognozes par iespējamu šīs komisijas darbu bija skeptiskas.

Bet kādi tad ir galvenie parlamentāro izmeklētāju secinājumi?

Kas ir “valsts nozagšana”?

Aptuveni trešdaļa no 115 lapaspušu biezā galaziņojuma veltīta deputātu mēģinājumiem definēt terminu “valsts nozagšana”, kas atrodams arī komisijas un galaziņojuma pilnajā nosaukumā. “Darbību uzsākot, komisija konstatēja objektīvas grūtības jēdziena “valsts sagrābšana” satura izpratnē, jo šāda jēdziena nav nevienā Latvijas Republikas likumā un starptautiskajos normatīvajos aktos,” teikts galaziņojumā. Pēc vairāku sēžu debatēm un ekspertu piesaistīšanas komisija par atbilstošāko, precīzāko angļu valodas frāzes “state capture” tulkojumu latviešu valodā ir atzinusi vārdus “valsts sagrābšana” un vienojusies par šādu šā jēdziena darba definīciju: “Valsts sagrābšana ir politiskā korupcija, kas izpaužas kā apzināta valsts amatpersonu rīcība normatīvo aktu, administratīvo aktu un politisku lēmumu pieņemšanā vai to pieņemšanas procesu ietekmēšanā, lai gūtu sev vai sev pietuvinātām personām ekonomisku labumu.” Tāpat secināts, ka vēl būs nepieciešama juristu diskusija par šā jēdziena iestrādāšanu normatīvajos aktos.

“Oligarhu lietas” izbeigšanu nespēj izvērtēt

Iepazīstoties ar “oligarhu lietas” materiāliem, deputāti nav atraduši pamatu apšaubīt publiskotās “Rīdzenes sarunas”. Taču komisijas ieskatā tiesībaizsardzības iestāžu pienākums ir noskaidrot, kādā veidā kriminālprocesa un operatīvās lietas materiāli ir nonākuši publiskajā telpā, un saukt vainīgās personas pie likumā noteiktās atbildības.

Tāpat komisija secinājusi, ka “Rīdzenes sarunās” var saskatīt “valsts sagrābšanas” pazīmes, jo atsevišķās epizodēs esot apspriestas darbības, kas var liecināt par valsts varas kā instrumenta izmantošanu personiskā ekonomiskā labuma gūšanai. Taču galaziņojumā ne ar pušplēstu vārdu nav minēts neviens konkrēts “valsts sagrābējs”. Gluži otrādi – dokumentā tiek uzsvērts, ka kriminālprocess ir izbeigts, “jo pirmstiesas izmeklēšanas stadijā netika konstatēti vai pierādīti konkrēti noziedzīgi nodarījumi, līdz ar to visas personas, kurām kriminālprocesā bija tiesības uz aizstāvību, no krimināltiesiskā viedokļa uzskatāmas par nevainīgām”.

Arī “oligarhu lietas” izbeigšanā komisija nav saskatījusi pamatu bažām par procesa virzītāju politisku vai cita veida prettiesisku ietekmēšanu. Deputāti pieļauj, ka izmeklēšanai varēja traucēt KNAB vadītāju nesagatavotība vadīt iestādi, proti, iesthttp://lalvcms.la.lv/wp-admin/post.php?post=985916&action=edit#ādes vadītājam un vietniecei esot pietrūcis personālvadības zināšanu. Turklāt KNAB sadarbība ar citām izmeklēšanas un uzraudzības iestādēm esot bijusi nepilnīga.

Galaziņojumā parlamentārie izmeklētāji atzīst, ka nav bijuši ne pietiekami kompetenti, ne tiesīgi izvērtēt to, cik pamatots bija lēmums nevirzīt šo “oligarhu lietu” uz tiesu. Tāpēc deputāti aicina Ģenerālprokuratūru izveidot komisiju no tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem un veikt resorisko pārbaudi, kuras ietvaros pārbaudīt šā kriminālprocesa uzsākšanas pamatojumu un pirmstiesas izmeklēšanas gaitu.

“Dienas” pārņemšana esot notikusi likumīgi

Komisija nekonstatē, ka būtu notikusi laikraksta “Diena” izdevēja īpašnieku vai patieso labuma guvēju slēpšana ar mērķi prettiesiski manipulēt ar sabiedrisko domu. Komisijai nav pamata secināt, ka laikrakstam “Diena” būtu bijis kāds slēpts patiesais īpašnieks.

Komisija arī nav saskatījusi nekādus laikraksta “Diena” redakcionālās neatkarības apdraudējumus vai cita veida manipulāciju ar sabiedrisko viedokli.

Papildus komisija konstatē, ka Latvijā ir vairāki mediji, kas nepilda objektīvas žurnālistikas uzdevumus, bet kalpo politiķu publisko attiecību veidošanas uzdevumiem, jo īpaši reģionālo mediju segmentā. Taču arī šeit netiek minēti konkrētus vārdi vai nosaukumi.

Komisija secinājusi, ka ir jānosaka atbildība par žurnālistu uzpirkšanu vai citādu ietekmēšanu, kā arī par apzinātām manipulācijām ar sabiedrisko viedokli, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, jo šādi nodarījumi vērtējami kā liels drauds demokrātiskai valsts iekārtai.

Piedāvā likumu grozījumus

“Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisija nonākusi arī pie citiem secinājumiem.

* Parlamentārās izmeklēšanas pilnveidošanai esot nepieciešams grozīt Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 5. pantu, nosakot, ka komisijas sēdēs var piedalīties arī citi Saeimas deputāti.

* Lai precīzāk novilktu robežšķirkni starp atļautām un neatļautām politikas ietekmēšanas metodēm, beidzot jāpieņem likums par lobēšanu.

* Izmeklēšanas darba kvalitātes paaugstināšanai jāatgriežas pie jautājuma par Latvijas Policijas akadēmijas atjaunošanu. Tāpat nepieciešams pārskatīt KNAB darbinieku atalgojumu, kas šobrīd neesot konkurētspējīgs.

* Jāpalielina kriminālatbildība par nepatiesu liecību sniegšanu.

LA.lv