Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
24. februāris, 2015
Drukāt

Grāmatu parāde Viļņā (2)

Lietuvas prezidenta kancelejas fotoLietuvas prezidenta kancelejas foto

Slavenā lietuviešu rakstnieka un dramaturga Romualda Granauska romāna "Migla virs ielejām" klajā nākšanu latviešu valodā (izdevniecība "Lauku Avīze") Viļņas grāmatu izstādē sveic arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite (trešā no kreisās). Kopā ar izdevniecības "Lauku Avīze" direktori Eviju Veidi (2. no kreisās) un redaktori Evu Mārtužu (1. no kreisās).

Rosība, murdoņa, šķietami dīki stāvoši vīri ar kamerām un fotoaparātiem – tā mūs sagaida 16. Starptautiskā Viļņas grāmatu izstāde.

Kā kino – visi atdzīvojas, kad zālē ienāk Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ar pavadošo svītu. Fotozibšņos – laipns smaids un daži pārmīti vārdi ar katru izstādes dalībnieku. Šajā reizē neesam uz izstādi braukuši tukšām rokām – nupat izdevniecībā “Lauku Avīze” klajā nācis slavenā lietuviešu rakstnieka un dramaturga Romualda Granauska romāns “Migla virs ielejām” latviešu valodā. Grāmatu pasniedzam gan Lietuvas Kultūras institūtam, pateicoties par finansiālu atbalstu tulkojumam, gan izdevējiem – “Lietuvos rašytoju sajungos leidykla” (Lietuvas Rakstnieku savienības izdevniecība). Tieši pie viņu stenda sastopamies ar Lietuvas prezidenti, un top iedvesmojošais foto, ko var apskatīt arī lasītājs. Jāpiebilst, ka zinām – prezidente ir labi pazīstama ar Romualda Granauska romānu, kas 2008. gadā bijis nominēts prestižajai Baltijas Asamblejas balvai, un redzams, ka prieks par romāna došanos ārpus Lietuvas ir neviltots. Savulaik viņa atzinusi, ka izcilais prozaiķis ar savu rakstības stilu daudz devis lietuviešu valodas kopšanā, uzmanību veltot savai zemei un tās cilvēkiem. Vēl mirklis, un prezidente dodas tālāk, lai apskatītu bērniem domāto izstādes daļu, tālāk – uz zāli, kur pulcējas gan citu valstu izdevēju un organizāciju stendi, gan augstskolas un akadēmisku grāmatu izdevēji.

Tur mūs sagaida patīkams pārsteigums – izdevniecības “Mansards” un “Nice Place” stends, kas ir vienīgais izstādes dalībnieks no Latvijas izdevējiem. Būtu pārgalvīgi likt galvu ķīlā, bet šķiet, ka šoreiz esam soli priekšā igauņiem, jo nemanīju nevienu stendu ar grāmatām igauņu valodā, lai gan šogad pēc tiesas un kārtības šī izstāde nes arī Baltijas Grāmatu svētku titulu. Par to liecina vismaz Baltijas Grāmatu mākslas konkursa klātbūtne. Iepriecinoša ziņa – izstādes laikā izdevniecība “Dominicus Lituanus” Giedres Šlapelītes tulkojumā laidusi klajā Mairas Dobeles grāmatu “Nepareizas dzīves skola”. Arī lietuviski grāmata izdota ar mākslinieces Anetes Meleces ilustrācijām.

Izstādē pasākumi notiek vairākās zālēs paralēli. Izdevēju stendos stājas rindas pēc rakstnieku autogrāfiem. Šogad tajā sastopami 30 ārzemju viesi, no kuriem Latvijā zināmākie – Salla Simuka (Somija), Mihails Šiškins (Krievija/Šveice), Zuzanna Kubelka (Austrija). Šogad lietuvieši izstādes programmai, kas ir kā pārpilnības rags – četru dienu garumā –, izvēlējušies intriģējošu vadmotīvu – par detektīvromāniem. Notiek diskusijas par detektīvromānu nepieciešamību, dažādību, sarunas ar populāriem detektīvromānu autoriem. Tiek meklētas atbildes rēbusam – kā panākt, 
lai bērni lasa paši pēc savas gribas. Izdevniecības “Lietuvos rašytoju sajungos leidykla” direktore Giedre Šoriene atzīst, ka pašlaik lietuvieši novērtējot savējos. Esot patiess prieks, ka lasītāji izvēlas vietējos autorus, tostarp Romualdu Granausku, un pēc vienas grāmatas izlasīšanas meklē arī citus šī autora darbus. Tādēļ papildu tirāžās tiekot izdoti ne tikai Paulu Koelju bestselleri, bet arī lietuviešu autoru darbi. Uz jautājumu, kas tad lietuviešu literatūrā ir mainījies, kas radījis šo vilkmi, izdevēja ar atbildi nesteidzas. Iespējams, tas esot tās rakstnieku paaudzes nopelns, kas ienākusi literatūrā pēdējos gados un skar lasītājam aktuālu tēmu loku. Varbūt tā esot atgriešanās pie motīviem, kas saistīti ar Lietuvu un iedvesmu smēlušies Lietuvas laukos? Pilsētas proza neesot tik populāra. Labi saprotu, ka atbildēt uz šādu jautājumu ir kā izrakstīt recepti bez garantijas, ka tā būs tā īstā, jo sastāvdaļas, kas balsta katru literāru darbu, ir kombinējamas tik dažādās attiecībās, ka tās arī lasītāju uzrunā ļoti dažādu iemeslu dēļ. Bet – tendence priecē. Verētu teikt, ka pat vieno, jo redzam, ka grāmatas, kas smēlušās iedvesmu Latvijas kultūrā un vēsturē, arī mūsu grāmatnīcās iekļūst visvairāk pirkto listēs. Nupat lasītāji piešķīra “Kilogramu kultūras” Ingas Ābeles “Klūgu mūkam” – un arī šis romāns ir apliecinājums gan rakstnieces talantam, gan iedvesmojošam dokumentālam materiālam. Vēsture, kas runā mākslas valodā, itin bieži vieglāk atrod ceļu pie lasītāja.

Atgriežoties pie kaimiņiem, varu teikt, ka turpināsim izdot lietuviešu grāmatas, kas atzītas un lasītāju augstu novērtētas – vēl šogad arī latviešu valodā būs lasāms mūsdienu lietuviešu rakstnieka Alvīda Šlepika slavenais romāns “Mans vārds ir Mārīte” Dainas Avotiņas tulkojumā. Arī šī grāmata balstās vēstures notikumos, kas diemžēl vieno mūsu tautu vēsturisko atmiņu, un droši nostāsies blakus Andras Manfeldes “Zemnīcas bērniem” un Māras Zālītes “Pieciem pirkstiem”. Autoru jau esam Latvijā sastapuši pērn “Prozas lasījumos” – nu sekos arī grāmata.

Cik no izstādes bagātības var iegūt dažās stundās? Un tomēr varu teikt, ka šajās grāmatnieku dzīrēs piedalījos un lietuviešu pārliecība, ka nav pamata drūmam pesimismam, bet gan piesardzīgam optimismam, iedvesmo arī mūs – jaunām grāmatām un cerībai, ka arī citi tur sastaptie latviešu izdevēji netaupīs spēkus mūsu pašu – Latvijas Grāmatu izstādē, kas vērs durvis jau pēc dažām dienām.

Uzziņamiga_virs_ielejam

Romualds Granausks (1939 – 2014) – viens no izcilākajiem lietuviešu prozaiķiem, dramaturgiem un esejistiem. Godalgots ar Nacionālo kultūras un mākslas prēmiju un vairākām literatūras balvām. 2013. gadā viņa darbu “Svēto dzīvesstāsti” Lietuvas literatūras un folkloras institūts atzinis par gada radošāko grāmatu, bet rakstnieka autobiogrāfiskais darbs “Trešā dzīve” 2014. gadā izvirzīts Gada grāmatas titulam pieaugušo literatūras kategorijā.

Viņa darbi tulkoti vācu, itāliešu, krievu un citās valodās. Latviešu valodā jau izdots romāns “Kenotafs” un īsstāsts “Ar taureni uz lūpām” (abi 2006. gadā). Romāns “Migla virs ielejām” sarakstīts 2007. gadā.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. un kas ir ceturtā dāma, tulks, vai..

Hermaņa režisētās "Madama Butterfly" pirmizrādi "La Scala" rādīs arī RīgāTrešdien, 7. decembrī, notiks Alvja Hermaņa režisētās operas "Madama Butterfly" pirmizrāde pasaulslavenajā opernamā "La Scala", un to, vietējiem skatītājiem par prieku, tiešraidē varēs noskatīties arī Rīgā kinoteātrī "Splendid Palace".
Draugiem Facebook Twitter Google+