Gruzijas parlamenta vēlēšanās vadībā opozīcijas koalīcija 0
Vakar aizvadītajās Gruzijas parlamenta vēlēšanās vadībā izvirzījusies opozīcijas koalīcija “Gruzijas sapnis”, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas izziņotie sākotnējie rezultāti.
Miljardiera Bidzinas Ivanišvili vadītā koalīcija ir vadībā ar 54,02 procentiem balsu, bet prezidenta Mihaila Saakašvili pārstāvētā Apvienotā nacionālā kustība saņēmusi 41,01 procentu balsu, liecina rezultāti, apkopojot balsis 12,8 procentus vēlēšanu apgabalu, kuros pēc proporcionālās pārstāvniecības sistēmas no partiju sarakstiem tiek izraudzīti 77 deputāti no 150. Atlikušie 73 likumdevēji tiek ievēlēti pēc mažoritāras sistēmas vienmandāta vēlēšanu apgabalos, un galīgie rezultāti par balsu sadalījumu attiecībā uz šīm deputātu vietām vēl nav izziņoti. Vēlēšanas piedalījušies 61 procents balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.
Ivanišvili savas koalīcijas uzvaru pasludināja jau drīz pēc pirmo nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultātu publiskošanas. Taču vēl nav droši zināms, vai “Gruzijas sapnis” tiešām uzvarējis vēlēšanās, jo teju puse deputātu tiek ievēlēti vienmandāta vēlēšanu apgabalos, bet nobalsojušo vēlētāju aptauju dati balstīti uz proporcionālās pārstāvniecības sistēmu. “Mums jāsagaida rezultāti, bet šķiet skaidrs, ka koalīcija “Gruzijas sapnis” ieguvusi vairākumu proporcionālajā balsojumā, bet vienmandāta vēlēšanu apgabalos vairākums balsu nodrošinātas Gruzijā valdošajai Apvienotajai nacionālajai kustībai,” televīzijā pārraidītajos komentāros norādījis Saakašvili. Līdzšinējā parlamenta sasaukumā Saakašvili partija kontrolēja 119 no 150 deputātu vietām.
Gan Saakašvili, gan Ivanišvili pirms vēlēšanām pauda pārliecību, ka vēlēšanās gūs graujošu uzvaru, un priekšvēlēšanu kampaņa Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāju vērtējumā bija “konfrontējoša un asa”. Ivanišvili apsūdzēja pašreizējo prezidentu autoritāra režīma iedibināšanā, bet Saakašvili savukārt apgalvoja, ka viņa oponents pielikšot punktu Gruzijas modernizācijas programmai un atgriezīs to korupcijas un haosa māktajā pagātnē. Valdošās partijas reputāciju īsi pirms vēlēšanām iedragāja skandāls, kuru izraisīja atklātībā nonākušais videoieraksts par cietumu ieslodzīto spīdzināšanu, kas izraisīja gan ielu protestus, gan starptautisko nosodījumu, vienlaikus rosinot bažas par iespējamām nekārtībām arī pēc vēlēšanām. Apvienotā nacionālā kustība nāca pie varas 2003. gadā pēc tā dēvētās Rožu revolūcijas, kuras laikā tika gāzts prezidents Eduards Ševarnadze.
Šīs vēlēšanas ir ļoti svarīgas, jo saskaņā ar iepriekš izdarītajiem konstitūcijas grozījumiem pēc Saakašvili pilnvaru termiņa beigām 2013. gadā pieaugs parlamenta un premjerministra ietekme, kamēr prezidenta vara tiks ierobežota. Gan ASV, gan Eiropas Savienība aicināja Tbilisi nodrošināt godīgas vēlēšanas, uzsverot, ka no tā ir atkarīgas Gruzijas cerības integrēties Rietumu organizācijās.
