Mobilā versija
+4.2°C
Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
Ceturtdiena, 27. aprīlis, 2017
16. decembris, 2015
Drukāt

Gunārs Nāgels: Kā nacionālās intereses skar Okupācijas muzeja projekts? (4)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Gunārs Nāgels

Kamēr Baltijas institūta vadītājs Viktors Guščins uzstājās Krievijas televīzijā ar mudinājumu rīkoties, lai cīnītos pret vēstures pārrakstītājiem, jo Baltijā un Latvijā tiekot radīti mīti par PSRS okupāciju, un te atdzimstot nacisms, tikmēr Latvijas galvenais okupācijas vēstures apgaismotājs, Latvijas Okupācijas muzejs, ir spiests mitināties šaurās pagaidu telpās ārpus Vecrīgas, un tam jāveltī savas pūles ne mūsu nacionālo interešu aizstāvēšanai, bet gan sīkiem arhitektūras jautājumiem. Piemēram, vai pārbūvētai ēkai – Nākotnes namam – baltais granīts drīkstēs apklāt kādus kvadrātmetrus vairāk vai kādus kvadrātmetrus mazāk.

Kamēr Krievijas prezidents Putins publiski uzstājās ar plāniem gatavot skolu apmācības programmas, kas nodrošinās, ka krievu skolās ārpus Krievijas tiks pasniegtas vēstures mācības Krievijai labvēlīgā versijā, tikmēr dažu Latvijas arhitektu rīcība liek saprast, ka tie uzskata, ka Latvijas Okupācijas muzeja darbs ar skolniekiem, skolotājiem un metodisko materiālu sagatavošanu ir mazāk svarīgs nekā Ļeņina simtgadei par godu celtās ēkas iekonservēšana tās patreizējā izskatā.

Varam salīdzināt divus pasākumus pēdējo divu nedēļu laikā. Pagājušā nedēļā Maskavas namā Rīgā notika konference par to, kā pareizi jāskatās uz Padomju Savienības uzvaru Otrajā pasaules karā, jānosoda nacisma slavinātāji un jāvērtē Baltijas valstu loma kara noziegumos. Piedalījās pētnieki no Igaunijas, Lietuvas, Izraēlas, Baltkrievijas un visvairāk, protams, no Krievijas. TV3 raidījums Nekā personīga sniedza šādas ziņas, bet nevarēja tās pilnveidot, jo žurnālisti ātri vien tika izraidīti no konferences telpām.*

Šīs nedēļas pirmdienā Rīgas domes sēžu zālē risinājās Rīgas Būvvaldes pieprasītā publiskā diskusija par Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projektu. Kaut arī Būvniecības likums skaidri nosaka, ka arhitektoniskās kvalitātes princips ietver sabiedrības interešu līdzsvarošanu, tomēr bija noprotams, ka daudziem svarīgāks bija gaumes jautājums par Latviešu strēlnieku laukuma eklektiku nekā lauztie solījumi nodrošināt muzejam vajadzīgo ēku līdz 2013. gada beigām.

Šī nemitīgā cīņā par muzeja eksistenci nopietni traucē tās darbu Latvijas nacionālo interešu aizstāvēšanā.
Kam tas ir izdevīgi?

Sižetu par konferenci Maskavas namā skaties šeit!

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. tieši tā arī skar! Atbildēt

    Šis Mums nevajadzīgais muzejs, tieši šajā vietā, ļoti Nopietni skar visus Latviešus! Šī kaste ir jānojauc un vispār jāaizvāc no Vecrīgas prom! Un viņi vēl paplašināt taisās! Jūs sirmgalvji! Jūs vērtīgāku darbu izdarīsiet, ja šo muzeju pārcelsiet citur! Prom no Vecrīgas sejas! Bet izskatās, ka Jūs tākā auni pretīm jauniem vārtiem, par visām varēm gribat šo Okupācijas muzeju uz Mūžu, Mūžiem iebetonēt Vecrīgas sejā! Jūs pēc 20 gadiem būsiet aizsaulē! Bet priekš kam tad, mums jau pansionāriem un jauniem cilvēkiem, pēc 2030 gadā būs atkal un atkal jāškrobojas par šo Padomju Savienības atlieku! Katram ir sava vieta! Un tapēc, šai kastei noteikti nav šeit vieta! Izdomājiet uz kurieni viņu pārcelt un šajā vietā vajag izveidot zaļumu skvēru! Ar skaistiem ceriņu krūmus. Ar gadalaikiem atbilstošiem ziediem, puķu domēm! Kur būs aizliegts jebkuram bradāt par šīm puķēm, zālienu, vai izmantot krūmus! Elektrisko žogu apkārt, priekš lopiņiem! Centra zālāju izgulētājiem, piesārņotājiem!

  2. Interesanti palasīt (cik nu tur ko lasīt ) OM apkārtrakstus – katrā numurā visos tekstos raud par ziedojumiem. 2010.gadā čīkst, ka vēstures piemineklis – Stūra māja – aiziešot bojā, ja drīz to nesāks kopt. Ejiet un kopiet! Vecrīgu viņiem vajagot, ierāvēji .

  3. Vecrīgu jums nevajag Atbildēt

    Vecrīga lai paliek Livonijas vēsturei. Stūra māja, kas visvairāk asociējas ar kara šusmām, genocīdu un holokaustu muzejam ir dabūjama. Un vismaz no ārpuses- pat sakopta. Uz priekšu, un gana žēlabu.

Atis Klimovičs: Spēka avots – ukraiņu sievietes (30)Bez pārspīlējuma var teikt, ka ukraiņi augstu novērtējuši Latvijas līdzjūtību un atbalstu
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Ne visur raujas pēc varas

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) vakar nolēma līdz 4. maijam pagarināt deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņu piecās pašvaldībās – Lubānas, Pārgaujas, Rundāles, Vaiņodes un Varakļānu novadā –, kurās iesniegts tikai viens saraksts. Pašvaldību vēlēšanas 3. jūnijā notiks 119 pašvaldībās, un tajās kopā jāievēl 1614 deputāti. Ņemot vērā patlaban iesniegtos sarakstus, uz vienu pašvaldības deputāta vietu pretendē vidēji pieci deputātu kandidāti, tomēr jāņem vērā, ka konkurence katrā no 119 pašvaldībām atšķiras.

Vai piekrītat organizācijas "Reportieri bez robežām" secinājumam par preses brīvības mazināšanos Latvijā?
Monika Zīle: Mīļoto slaktēšana (2)Mūsu dzimtās valodas jēdzienu lietošana kļūst arvien paviršāka
Draugiem Facebook Twitter Google+