Mobilā versija
Brīdinājums +0.9°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
16. decembris, 2015
Drukāt

Gunārs Nāgels: Kā nacionālās intereses skar Okupācijas muzeja projekts? (4)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Gunārs Nāgels

Kamēr Baltijas institūta vadītājs Viktors Guščins uzstājās Krievijas televīzijā ar mudinājumu rīkoties, lai cīnītos pret vēstures pārrakstītājiem, jo Baltijā un Latvijā tiekot radīti mīti par PSRS okupāciju, un te atdzimstot nacisms, tikmēr Latvijas galvenais okupācijas vēstures apgaismotājs, Latvijas Okupācijas muzejs, ir spiests mitināties šaurās pagaidu telpās ārpus Vecrīgas, un tam jāveltī savas pūles ne mūsu nacionālo interešu aizstāvēšanai, bet gan sīkiem arhitektūras jautājumiem. Piemēram, vai pārbūvētai ēkai – Nākotnes namam – baltais granīts drīkstēs apklāt kādus kvadrātmetrus vairāk vai kādus kvadrātmetrus mazāk.

Kamēr Krievijas prezidents Putins publiski uzstājās ar plāniem gatavot skolu apmācības programmas, kas nodrošinās, ka krievu skolās ārpus Krievijas tiks pasniegtas vēstures mācības Krievijai labvēlīgā versijā, tikmēr dažu Latvijas arhitektu rīcība liek saprast, ka tie uzskata, ka Latvijas Okupācijas muzeja darbs ar skolniekiem, skolotājiem un metodisko materiālu sagatavošanu ir mazāk svarīgs nekā Ļeņina simtgadei par godu celtās ēkas iekonservēšana tās patreizējā izskatā.

Varam salīdzināt divus pasākumus pēdējo divu nedēļu laikā. Pagājušā nedēļā Maskavas namā Rīgā notika konference par to, kā pareizi jāskatās uz Padomju Savienības uzvaru Otrajā pasaules karā, jānosoda nacisma slavinātāji un jāvērtē Baltijas valstu loma kara noziegumos. Piedalījās pētnieki no Igaunijas, Lietuvas, Izraēlas, Baltkrievijas un visvairāk, protams, no Krievijas. TV3 raidījums Nekā personīga sniedza šādas ziņas, bet nevarēja tās pilnveidot, jo žurnālisti ātri vien tika izraidīti no konferences telpām.*

Šīs nedēļas pirmdienā Rīgas domes sēžu zālē risinājās Rīgas Būvvaldes pieprasītā publiskā diskusija par Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projektu. Kaut arī Būvniecības likums skaidri nosaka, ka arhitektoniskās kvalitātes princips ietver sabiedrības interešu līdzsvarošanu, tomēr bija noprotams, ka daudziem svarīgāks bija gaumes jautājums par Latviešu strēlnieku laukuma eklektiku nekā lauztie solījumi nodrošināt muzejam vajadzīgo ēku līdz 2013. gada beigām.

Šī nemitīgā cīņā par muzeja eksistenci nopietni traucē tās darbu Latvijas nacionālo interešu aizstāvēšanā.
Kam tas ir izdevīgi?

Sižetu par konferenci Maskavas namā skaties šeit!

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. tieši tā arī skar! Atbildēt

    Šis Mums nevajadzīgais muzejs, tieši šajā vietā, ļoti Nopietni skar visus Latviešus! Šī kaste ir jānojauc un vispār jāaizvāc no Vecrīgas prom! Un viņi vēl paplašināt taisās! Jūs sirmgalvji! Jūs vērtīgāku darbu izdarīsiet, ja šo muzeju pārcelsiet citur! Prom no Vecrīgas sejas! Bet izskatās, ka Jūs tākā auni pretīm jauniem vārtiem, par visām varēm gribat šo Okupācijas muzeju uz Mūžu, Mūžiem iebetonēt Vecrīgas sejā! Jūs pēc 20 gadiem būsiet aizsaulē! Bet priekš kam tad, mums jau pansionāriem un jauniem cilvēkiem, pēc 2030 gadā būs atkal un atkal jāškrobojas par šo Padomju Savienības atlieku! Katram ir sava vieta! Un tapēc, šai kastei noteikti nav šeit vieta! Izdomājiet uz kurieni viņu pārcelt un šajā vietā vajag izveidot zaļumu skvēru! Ar skaistiem ceriņu krūmus. Ar gadalaikiem atbilstošiem ziediem, puķu domēm! Kur būs aizliegts jebkuram bradāt par šīm puķēm, zālienu, vai izmantot krūmus! Elektrisko žogu apkārt, priekš lopiņiem! Centra zālāju izgulētājiem, piesārņotājiem!

  2. Interesanti palasīt (cik nu tur ko lasīt ) OM apkārtrakstus – katrā numurā visos tekstos raud par ziedojumiem. 2010.gadā čīkst, ka vēstures piemineklis – Stūra māja – aiziešot bojā, ja drīz to nesāks kopt. Ejiet un kopiet! Vecrīgu viņiem vajagot, ierāvēji .

  3. Vecrīgu jums nevajag Atbildēt

    Vecrīga lai paliek Livonijas vēsturei. Stūra māja, kas visvairāk asociējas ar kara šusmām, genocīdu un holokaustu muzejam ir dabūjama. Un vismaz no ārpuses- pat sakopta. Uz priekšu, un gana žēlabu.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Gaidi ar maisu!

Nacionālā apvienība apspriešanai koalīcijā sagatavojusi likuma grozījumu projektu, kas paredzēs bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus nodot Latvijas Nacionālajam arhīvam. Šāds priekšlikums iesniegts, lai atvieglotu šo dokumentu pētīšanas procesu un to publicēšanu ar zinātniskajiem komentāriem līdz 2018. gada 31. decembrim. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Maizītis sacījis, ka VDK dokumentu nodošana Latvijas Nacionālajam arhīvam būs politiķu izšķiršanās, nevis drošības iestādes kaprīzes vai negribēšana. SAB priekšnieks sacīja – ja dokumenti tiek pārvietoti uz valsts arhīvu, ir jālikvidē Totalitārisma seku dokumentācijas centrs, kā arī jāgroza likums. Bijušās VDK Zinātniskās izpētes komisijas pārstāvji līdz šim bieži sūdzējušies par SAB liktajiem šķēršļiem, lai varētu pētīt dokumentus.

Vai vidējai izglītībai Latvijā jābūt obligātai?
Draugiem Facebook Twitter Google+