×
Mobilā versija
Brīdinājums +18.8°C
Emīls, Egita, Monvīds
Ceturtdiena, 21. jūnijs, 2018
2. februāris, 2018
Drukāt

Jauna latviešu filma: Huligānisks projekts bez profesionāliem aktieriem (5)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Kadrs no Oskara Rupenheita kriminālkomēdijas "Kriminālās ekselences fonds".

Krāpnieki, alkas pēc kriminālās autoritātes statusa, nostalģiska vintāžas atmosfēra – tas viss gaida drosmīgos, kuri šodien dosies uz kādu no 13 Latvijas kinoteātriem, kur pirmizrādi piedzīvos komēdija “Kriminālās ekselences fonds”.

Režisors Oskars Rupenheits vislabāk pazīstams tiem, kuri apmeklē festivālu “Piens”, – festivāla vajadzībām tapušas piecas īsfilmas. “Kriminālās ekselences fonds” ir viņa pirmais mēģinājums pilnmetrāžas kino. Daudzējādā ziņā tas ir neparasts projekts, sava veida spēle visiem tajā iesaistītajiem, taču, kā apgalvo viņi paši, ļoti nopietna spēle.

Filmas sižets ir gana vienkāršs. Imants Veide raksta scenāriju seriālam par krāpniekiem un kopā ar čomu Hariju Kuharjonoku izmēģina dažādas krāpšanas shēmas. Taču Imants tik ļoti iejūtas jaunajā tēlā, ka pašam sakārojas kļūt par kriminālo autoritāti. Pie apvāršņa parādās vecie žuļiki Duļķis un Aļģe, tomēr lielākais šķērslis ceļā uz kriminālās autoritātes statusu ir Imanta kaimiņiene, kurai pazudis mīļotais sunītis, bet dūša izrādās lielāka nekā visiem pārējiem kopā.

Kā teic filmas līdzproducents Edgars Ražin­skis, jaunās filmas stilistika ir ļoti līdzīga “Piena” filmām – ekstravaganta, koša, samanāma citu spilgtu režisoru, tādu kā Vess Andersons un Kventins Tarantīno, ietekme: “Izsmalcināta komēdija, žanrs, kura latviešu kino ļoti pietrūkst, – tajā nav pasaules sāpju, nav jēlu joku, ļoti liela uzmanība pievērsta stilistikai un stāstam.” Skatoties filmas treileri, nav īsti saprotams, kurā laikā un kādā vietā notiek darbība. Edgars Ražinskis teic, ka šāda uzbūve veidota apzināti, lai skatītājiem radītu priekšstatu par nostalģisku pagātni, taču konkrēti nedefinējot tās hronoloģiskās un ģeogrāfiskās robežas: “Filmā ir padomju laika auto, 70. gadu interjeri, 90. gadu mobilie telefoni un humpalu apģērbi, un lati,” Ražinskis uzskaita dažādas filmas reālijas, piebilstot, ka atrast nepieciešamos interjerus bijis ļoti sarežģīti, jo lielākoties dzīvokļi izremontēti atbilstoši mūsdienu vēlmēm.

 

Filmas neparastības

Viena no tām un galvenā – finansējums. Kā teic Edgars Ražinskis, filmas veidošanai nav izmantots “ne centa valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības naudas”. Kolektīvā finansējuma vietnē “ProjektuBanka.lv” tās veidotājiem izdevās savākt aptuveni 10 000 eiro, taču, protams, filmas veidošana maksājusi dārgāk. Projekta komunikāciju speciālists, kinoblogeris Sergejs Timoņins smejoties teic: “Ja mēs atklātu, cik filma maksā, mums būtu lielas nepatikšanas ar iesaistītajām kriminālajām aprindām.” Un nopietnāk piebilst, ka 10 000 eiro, protams, nav summa, par kuru varētu uzņemt filmu. Reāli bijuši nepieciešami 10 līdz 20 reizes lielāki līdzekļi, kurus izdevies iegūt no sponsoriem.

Edgars Ražinskis skaidro, ka visi filmas aktieri ir entuziasti, kuri savu laiku projektam ziedojuši brīvprātīgi, arī filmēšanās vietas – kopskaitā 35 – sarunātas bez maksas, tāpat rekvizīti. “Ja mēs mēģinātu to visu sarēķināt – ja vispār būtu iespējams sarēķināt, cik maksā cilvēku laiks un entuziasms, – filmas veidošanas izmaksas droši vien pieaugtu līdz 500 vai pat 600 tūkstošiem eiro,” skaidro Sergejs Timoņins, vienlaikus uzsverot: filmas veidotājiem īsti nepatīk runāt par izmaksām, lai skatītājiem nerastos kārdinājums salīdzināt “Kriminālās ekselences fonda” izmaksas ar kādu valsts dāsni atbalstītu kino projektu un nolemt, ka “KEF” ir proporcionāli nekvalitatīvāks. “Filma izskatās tieši tā, kā tai bija jāizskatās, kā to režisors bija iecerējis, neesam ne no kā atteikušies naudas trūkuma dēļ,” strikti uzsver Sergejs Timoņins. Edgars Ražinskis teic: Oskaram Rupenheitam, kurš ir gan filmas scenārija autors, gan režisors, ir bijusi ļoti skaidra vīzija, ko viņš filmā vēlas ieraudzīt, līdz pat aizkadra balss tembram, un viss maksimāli precīzi piemeklēts filmas vajadzībām.

Īpaša uzmanība pievērsta tēlotāju atlasei, kas ir otrā filmas neparastība. Kā jau minēts, neviens no viņiem nav aktierspēles profesionālis, tomēr, kā uzsver Sergejs Timoņins, viņi lomām atlasīti gan provēs, gan arī filmas režisors un kastinga režisors reālajā dzīvē pamanītus tipāžus piemeklējuši filmas varoņiem tā, lai viņiem nebūtu jāiejūtas svešā tēlā, bet lai tēls būtu kāda viņu būtības daļa – lai viņi konkrētajā lomā spētu darboties organiski un ticami. “Tādēļ negribas teikt, ka filmas aktieri būtu amatieri. Nē, tie ir cilvēki, kuri tēlo personāžu, kurš jau ir viņos iekšā. Tādēļ, iespējams, arī filma tapa ilgāk, jo darbs ar šādiem aktieriem, protams, ir ilgāks, sarežģītāks nekā ar profesionāliem aktieriem,” teic Timoņins.

Filmas tapšanas ceļš patiešām bijis diezgan ilgs, taču ne vairāk kā dažam labam valsts atbalstītajam kino projektam – to sāka uzņemt 2015. gadā, pirmais pirmizrādes datums optimistiski tika noteikts jau 2016. gadā. Starp citu, filmas atbalstītājiem bija iespēja arī kļūt par projekta dalībniekiem.

Trešā un, iespējams, vislielākā “Kriminālās ekselences fonda” dīvainība? Pirms pirmizrādes režisors rūpīgi norobežots no plašsaziņas līdzekļu intereses, jo darba esot daudz, bet sarunas ar presi Oskaram Rupenheitam traucējot koncentrēties. Šādu atrunu vieglāk būtu saprast teātra iestudējuma vai koncerta gadījumā; kinofilmā divas dienas pirms pirmizrādes lielākoties neko daudz izmainīt vairs nav iespējams, bet, vai nu tā būtu patiesa aizņemtība, stils vai mārketinga paņēmiens, režisoru iztaujāt būs iespējams tikai pēc pirmizrādes.

 

Huligānisks projekts

Jautāts, kas pašam visvairāk patīk jaunajā filmā, Sergejs Timoņins teic, ka šis ir diezgan huligānisks projekts: “Ārpus ierastās sistēmas, jo mums ir šabloni, kā darbojas lietas, ir iestaigātas takas, bet šeit cilvēki darbojas ārpus tā visa. Tā bija, gan izdomājot un pārdodot ideju, gan tagad, gaidot filmas nonākšanu uz ekrāniem. Tas arī iet rokrokā ar atbildību – ja būsim kļūdījušies, tad tā būs mūsu vaina. Taču es teiktu – šis ir gadījums, kad 1+1+1 ir vairāk nekā saskaitāmo summa. Šis ir viens liels piedzīvojums.”

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. filma ir absolūti lieliska, un pierāda, ka Latvijā var uzņemt kino arī bez obligātā sīrupainā patriotisma. turklāt, ši beidzot ir viena “normāla” filma, jo nav nevienā no abām galējībām – vai nu umpapapā tralalā vienkāršajai tautai, vai arī kaut kas tik dziļi mistiski māksliniecisks, ka jums jau nesaprast.

  2. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  3. muļķiem nevajadzētu līst kultūrā……..

  4. Izskatās, ka darbs būs krietni pārāks par “saldi sintētiskajiem” Eķa, Graubas&Co ražojumiem. Vienkārši, tautiski, viegli….

Draugiem Facebook Twitter Google+