Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
29. marts, 2016
Drukāt

Identitātes konstruēšana un dekonstruēšana

Publicitātes (Ērika Boža)  fotoPublicitātes (Ērika Boža) foto

Skats no izstādes "Identitāte. Aiz nenoteiktības priekškara". Kristinas Inčiūraites audiovizuāla instalācija "Māte" (2013).

Ukrainas Nacionālajā mākslas muzejā (Kijeva) no 19. marta līdz 22. maijam apskatāma vērienīga ziemeļvalstu, Baltijas un Ukrainas laikmetīgās mākslas izstāde “Identitāte. Aiz nenoteiktības priekškara”.

Skati rīko Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) sadarbībā ar Ukrainas Nacionālo mākslas muzeju un idejas iniciatoriem – ziemeļvalstu un Baltijas vēstniecībām Ukrainā. Izstāde ir solidaritātes žests Ukrainai, ziemeļu un Baltijas valstu atbalsts tās šībrīža komplicētajā politiskajā situācijā. 2014. gada janvārī Kijevu pāršalca dramatiskie Eiromaidana jeb Pašcieņas revolūcijas notikumi. Vēlāk februārī Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Bet kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstīti un bruņoti kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ir ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos. Ukrainas sabiedrība ir izvēlējusies eirointegrācijas ceļu, aktīvi meklējot izeju no radušās saspīlētās situācijas valstī, mainot politiskos un ekonomiskos orientierus.

Tādēļ izstādes kuratore un LLMC direktore Solvita Krese par tās vadmotīvu nostatījusi identitāti un tās samezglotību laikmetīgajā dzīves telpā – vērojot nemitīgi mainīgās vērtības un pasauli to kontekstā un katru nāciju tās individualitātē, vai vispār ir iespējams runāt par kopīgu identitāti Eiropas Savienības valstu, ziemeļvalstu un Baltijas valstu kontekstā. Katrs no reģioniem ir atšķirīgs savā vēstures un aktuālo norišu pieredzē. Bet, neskatoties uz acīmredzamajiem daudzajiem jautājumiem, identitāte nevar tikt uztverta kā statiska vērtība. Tā ir mainīgs lielums, un katram būtu jābūt iespējai un brīvībai izvēlēties un mainīt savus piederības kritērijus. Tādēļ šībrīža Ukrainas centieni gan valstiskā, gan katra pilsoņa dzīvē mazināt to apstākļu lomu, kuri kavē brīvības formu iespējas, kas nodrošina materiālās labklājības, privātās un profesionālās izredzes, aktualizē kopīgos Eiropas un pasaules sabiedrības identitātes jautājumus.

Izstādes kuratorei vērojot atšķirīgus aktuālos politiskos un sociālos notikumus, skatē aicināti piedalīties divdesmit četri mākslinieki no deviņām valstīm – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Islandes un Ukrainas. Savijot skates kopējo stāstu, S. Krese teic, ka mākslinieki šajā gadījumā ir asredzīgi konteksta vērotāji, kas reģistrē un atklāj identitātes daudzējādos aspektus caur nacionāliem, politiskiem, teritoriāliem, sociāliem un dzimtes jautājumiem. Mākslinieku darbos iezīmētie dažādie scenāriji un trajektorijas mums atklāj daudz vairāk par atšķirīgiem identitātes jautājumiem, norādot gan uz absurdām situācijām, gan emocionāli daudzslāņainām eksistences formām.

No Latvijas izstādē piedalās mākslinieces Katrīna Neiburga, Anna Aizsilniece un Ieva Epnere. Annas Aizsilnieces fotogrāfiju sērija “Etnogrāfija” pievēršas nacionālā tautastērpa transformācijas iespējām. Viņa ir izveidojusi tērpu kolekciju, kuras pamatā ņemta tautastērpa vizuālā identitāte, bet šeit tērpi ir darināti ar netradicionālu pieeju mākslinieces interpretējumā, piemēram, svārki šūti no vīriešu biksēm un tamlīdzīgi. Savukārt Katrīnas Nei­burgas videoinstalācija “Mīlestība” ir izvērsums 2015. gada “Armpit” multimediālajai instalācijai 56. Venēcijas mākslas biennālē. Šajā gadījumā K. Neiburga konfrontē sievietes lomu sava veida vīrieša teritorijai, pārskatot dzimtu attiecības un dažādo lomu nostatīšanu. Bet Ieva Epnere videodarbā “Četras Piramīdu šķautnes” pievērsusies saitēm, kas cilvēka mūžā var izveidoties ar kādu konkrētu vietu, šajā gadījumā apsvērumu izvēršot ar kādreizējās Padomju Savienības ogļrūpniecības pilsētas Piramīdas (atrodas Norvēģijai piederošajā Svalbāras salā) kādreizējo iemītnieku atmiņu stāstiem.

Būtisks izstādes darbs ir ukraiņu mākslinieka Romāna Miņina instalācija “Solījumu aizkars”, kur lielizmēra gobelēnā iekodēta Donbasa kara sava veida mitoloģija, pretnostatot vietas vēsturi aktuālajiem notikumiem Ukrainā un to pozīcijai cilvēku apziņā. Diferencētu pieredzi atklāj lietuviešu mākslinieces Kristinas Inčiūraites darbs “Māte”, kur māksliniece caur Kijevas galvaspilsētā esošo monumentālo pieminekli “Dzimtene” pārskata atmiņas un piederības sajūtas konstruēšanu ar noteiktiem objektiem. Atšķirīgas identitātes nozīmes iezīmē turku izcelsmes zviedru mākslinieces Merisas Algūnas Ringborgas darbs, kura viena daļa ir enciklopēdiska tipa grāmata, kas apkopo dažādas vīzu pieteikšanās formas visā pasaulē. Māksliniece norāda, ka iespēja brīvi pārvietoties starp valstīm ir tikai šķietamība un bieži, lai ieceļotu kādā zemē, nākas saskarties ar savas identitātes pierādīšanu ar bankas izrakstu, dažādu vēstuļu, ceļojuma biļešu u. c. dokumentu palīdzību.

Šeit varētu minēt vēl daudzus darbus, kas atklāj mūsdienu dzīves telpā eksistējošās sevis identificēšanās formas. Izstāde ir iespēja kritiski izvērtēt identitātes konstruēšanas un dekonstruēšanas gadījumus, varbūtības un iespējas, norādot, ka ne tikai piederība kādai valstij veido identitāti, bet gan vispirms katras personas individuāla izvēle.

Izstādi Ukrainas Nacionālajā mākslas muzejā papildina plaša publiskā programma, ietverot diskusijas, dažādas prezentācijas un performances.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+