Iedomātas vai īstas dzīves kadri 0
Cēsu Izstāžu nams 30. jubilejas gada programmā līdz 18. oktobrim apmeklētājiem piedāvā iepazīt cēsnieka Rituma Ivanova glezniecību personālizstādē “Kadri”.
Tie ir iedomātas vai īstas dzīves kadri. Apstādināti. Iemūžināti. No superzvaigznēm līdz dziļi personiskiem kadriem – aci pret aci. Jau vairāk nekā divdesmit gadu garumā mākslinieks izzina cilvēka sociālo un emocionālo veidolu, pietuvinot skatuves zvaigznes, attaisnojot vulgāro un izceļot patiesākos cilvēka vaibstus. Gaismas enerģija, iekšējās emocijas un simboli atklājas darbu sērijās “Zvaigznes. Gaismas staros”, “Erotiskā filma”, “Ilūzijas simbols” un “Raugoties saulē”. Tajās fiksēts laikmets un ļauts paskatīties no malas uz mūsdienu sabiedrību, popkultūru un tās tēliem, kopā veidojot kaleidoskopisku pasaules kadru kopumu.
Jaunākais 2015. gada kadrs Rituma Ivanova glezniecībā tapis, raugoties saulē. Sērija balstās autora tiešos vērojumos un pētījumos, fotografējot sev tuvus un pazīstamus cilvēkus. Mākslinieks ir atteicies arī no ilgstoši aprobētā štrihkoda paņēmiena. Sejas ir intīmi pietuvinātas skatītājam, tās vairs neaizsedz grafiskais režģis, tās zaudējušas zināmu distancētību. Jaunākās gleznu sērijas inspirācijas avots bijusi darbība mākslas rezidencē un ceļojumā uz Abū Dabī, kurā aizsākusies silto, saules gaismas pielieto jaunāko portretu sērija. Kā teic pats mākslinieks: “Saules enerģiju vienmēr esmu jutis kā pašu vitālāko un nepieciešamāko. Tās spēks un klātbūtne rada mūsu vizuālo pasauli.”
Izstādē aplūkojama sērija “Erotiskā filma” (Erotic Movie, 2002), kuras provokatīvā tematika liek domāt par intimitātes jautājumiem. Par smalko robežu – kur beidzas pornogrāfija un sākas erotika. Ritums Ivanovs ir apstādinājis erotiskās filmas kadrus, tādējādi ar glezniecības palīdzību attaisnojot un piešķirot tēliem ikoniskus vaibstus. Varoņu portreti ieguvuši popartisko neitralitāti, kur cilvēka vaibsti, mīmika, ķermeņa aprises kļūst par krāsas un gaismas satikšanās vietu. Audekls kļūst par attaisnojošu laukumu, dodot šiem tēliem otru iespēju.
Šajā sērijā Ivanovs pastiprināti strādā paša radītā svītru tehnikā. “Liekas, ka autortehnika ir tāds svarīgs un nozīmīgs solis, bet īstenībā – procesa rezultāts. Skolas laikā un pēc tās gleznoju, mēģināju, eksperimentēju, arī tīri tehniski – mainot krāsas no eļļas uz akrilu. Gribējās ar krāsu strādāt izteiksmīgāk, un nācu pie secinājuma, ka var, līdzīgi impresionistiem, strādāt ar triepieniem. Radās interese par op-art, portretu, seju, figuratīvo mākslu, krāsas sadalīšanu, izmētāšanu, krāsas iedarbību uz redzi. Šīm dažādajām lietām saplūstot, process rezultējās autortehniskā izpildījumā,” saka Ivanovs.
Izstādē “Kadri” iekļauta arī sērija “Ilūzijas simbols” (Symboll of Illusio, 2012 – 2013). “Ritums Ivanovs, kurš ilgu laiku darinājis portretus, pievērsies tam, kas fiziski atrodas zem redzamā portreta, tas ir, skeletgalvai, piešķirot tai simbolisku lomu. Skeletgalva nav tikai tas, kas slēpjas zem portreta, tā ir arī tas, kas paliks pāri no cilvēka. Tā ir daļa, kuras klātesamība bijusi kā dzīves laikā, tā arī tās vēsturiskajā turpinājumā,” raksta mākslas zinātniece Paula Lūse. Inspirācija nāk no 17. gadsimta nīderlandiešu klusajām dabām (vanitas), kur galvaskauss bija romantizēts nāves simbols, tostarp nedz nāve, nedz galvaskausi nebija šo mākslas darbu galvenie subjekti. Mūsdienu māksla ir nāves simbolikas apburta, tās koncepciju izmanto mākslinieki un dizaineri, arī Ritums Ivanovs.
Sērijā “Zvaigznes. Gaismas staros” (Stars. Lights on, 2010) Ritums Ivanovs tematiski nav koncentrējies uz personisko. “Mani interesē sociāli objektīvais vērojums, interesē skenēt, kas notiek, kā tas izskatās, tēli, kas uzrunā. Masu kultūra ir mans interešu lauks. Un cilvēks tās centrā. Protams, sociālais aspekts kutina vai rausta mūs, jo varam teikt – šis attēls redzēts avīzē, cits – koncertā, filmā. Tās ir lietas, ko ieelpojam visi līdzīgi. Globālais arhīvs ir internets – tajā visvieglāk nosakāms, kas ir visvairāk skatītie attēli. Mans tēlu atlases princips ir vērošana, iedziļināšanās, mēģināšana saprast, kas mūs aizrauj. No daudziem attēliem parasti izkristalizējas viens, lai arī ikonas radīšana ir kolektīva lieta,” komentē mākslinieks.
Ritums Ivanovs (1968) ir viens no cēsniekiem, kura laikmetīgā māksla guvusi plašu rezonansi un starptautisku atpazīstamību. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju (1994) un studējis Humbolta universitātē ASV. Viņa vizītkarte un atšķirības zīme – pašizgudrota glezniecības svītru tehnika un savdabīgs skats uz portretu. Ivanova darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, Reinolda Virta (Reinhold Würth) privātmuzejā, privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs, bet šobrīd visplašāk apskatāmi Cēsu Izstāžu nama divos stāvos.
