Iesaka “Latvijas Avīzes” ielikuma “Zaļā Latvija” lasītāji 0
1. Pirmo pļaušanu veicot jūnija sākumā, panākam to, ka putniem nav kur ligzdot. Arī irbes pazudušas. Kad izcērt krūmu pudurus, pamazām pazūd arī rubeņi. Kad mans dēls turēja aitas, viņš pļāva ap 10. jūliju un tad secināja, ka griežu dēļ vajadzētu vēl vēlāk. Otra lieta, kas mani uztrauc, – izzūd purvi. Tie aizaug un pamazām pārvēršas par mežiem. Olafs Gaiķēns Mūrmuižā
2. “Zaļā Latvija” ir ļoti interesants ielikums, daudz vērtīga. It īpaši mani ieinteresēja skaidbetona izmantošana šodien. Kad 1957. gadā kolhozam bija nauda, bet nebija materiālu, paši uz vietas taisījām skaidbetonu. Tās mājas stāv vēl šodien.
3. Vairāk vajadzētu iestāties par mežu saglabāšanu. Skaitļi rāda lielāku koku pieaugumu nekā izcirstā daudzumu, bet tas tāpēc, ka priežu vietā ieaug baltalkšņi – tie rāda to lielo pieaugumu. Jānis Sriblis Tukuma novadā, mežsaimnieks
4. Mani uztrauc plastmasas daudzums atkritumos. Vai nevar veikalos ierīkot speciālas tvertnes vai somas, kur nodot plastmasas pudeles, iepakojumu? Vilhelms Klincāns Jūrmalā
5. Paldies, ka radies tāds ļoti vajadzīgs ielikums. Pierīgas meži ir Rīgas plaušas. Ap Rīgu, arī Mežaparkā, daudz tiek izcirsti meži, bet zaļie klusē. Tiesa, jauni kociņi tiek stādīti vietā, bet tie nespēj attīrīt gaisu. Jārūpējas, lai ieguvums no Rīgas zaļās zonas nemazinātos. Ilmārs Lūsis Stopiņu novadā
6. Īpaši sekoju materiāliem par zaļo celtniecību, izgriežu šādus materiālus un lieku mapē, jo grasos būvēt. Mani interesē, vai līdzīgi kā skaidbetonā koku var izmantot betona sienā, mazos klucīšos liekot tā sastāvā. Un kā siltināšanai varētu palīdzēt zāģskaidu kaļķu apmetums. Arī kaņepju izmantošana celtniecībā. Dzintars Gulbis Viļķenes pagastā
7. Vajadzētu sabiedrību informēt, kā mežu ietekmē pameža izciršana. Kad strādāju MRS, novēroju, ka, izcērtot pamežu, pazuda putni – irbes, slokas, rubeņi, pēc tam – baravikas, vēl vēlāk – arī brūklenes, mellenes. Divdesmit gadu laikā mežs izmirst. Tāpēc dēlam neļauju izcirst pamežu, kaut gan koksne izaugtu kvalitatīvāka. Vilnis Petrevics Dundagā, mežsaimnieks
8. Dzīvojot laukos, visiem nemaz nav vienādas piekļuves dabas resursiem – ūdenim, energoresursiem, piebraucamajam ceļam. Tik daudz ir māju, kur tas nav iespējams sarežģīto īpašumtiesību dēļ. Cik daudz ir tādu gadījumu, kad mainās zemes īpašnieks un aku, no kuras līdz šim varēja ņemt ūdeni, jaunais saimnieks liedz izmantot. Par šādiem strīdīgiem gadījumiem vajadzētu vairāk rakstīt. Mārtiņš Liepiņš Slampē
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
