Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
21. oktobris, 2015
Drukāt

Iesaka “Latvijas Avīzes” ielikuma “Zaļā Latvija” lasītāji

Foto - Zanda BirzeFoto - Zanda Birze

1. Pirmo pļaušanu veicot jūnija sākumā, panākam to, ka putniem nav kur ligzdot. Arī irbes pazudušas. Kad izcērt krūmu pudurus,  pamazām pazūd arī rubeņi. Kad mans dēls turēja aitas, viņš pļāva ap 10. jūliju un tad secināja, ka griežu dēļ vajadzētu vēl vēlāk. Otra lieta, kas mani uztrauc, – izzūd purvi. Tie aizaug un pamazām pārvēršas par mežiem. Olafs Gaiķēns Mūrmuižā

2. “Zaļā Latvija” ir ļoti interesants ielikums, daudz vērtīga. It īpaši mani ieinteresēja skaidbetona izmantošana šodien. Kad 1957. gadā kolhozam bija nauda, bet nebija materiālu, paši uz vietas taisījām skaidbetonu. Tās mājas stāv vēl šodien.

3. Vairāk vajadzētu iestāties par mežu saglabāšanu. Skaitļi rāda lielāku koku pieaugumu nekā izcirstā daudzumu, bet tas tāpēc, ka priežu vietā ieaug baltalkšņi – tie rāda to lielo pieaugumu. Jānis Sriblis Tukuma novadā, mežsaimnieks

4. Mani uztrauc plastmasas daudzums atkritumos. Vai nevar veikalos ierīkot speciālas tvertnes vai somas, kur nodot plastmasas pudeles, iepakojumu? Vilhelms Klincāns Jūrmalā

5. Paldies, ka radies tāds ļoti vajadzīgs ielikums. Pierīgas meži ir Rīgas plaušas. Ap Rīgu, arī Mežaparkā, daudz tiek izcirsti meži, bet zaļie klusē. Tiesa, jauni kociņi tiek stādīti vietā, bet tie nespēj attīrīt gaisu. Jārūpējas, lai ieguvums no Rīgas zaļās zonas nemazinātos. Ilmārs Lūsis Stopiņu novadā

6. Īpaši sekoju materiāliem par zaļo celtniecību, izgriežu šādus materiālus un lieku mapē, jo grasos būvēt. Mani interesē, vai līdzīgi kā skaidbetonā koku var izmantot betona sienā, mazos klucīšos liekot tā sastāvā. Un kā siltināšanai varētu palīdzēt zāģskaidu kaļķu apmetums. Arī kaņepju izmantošana celtniecībā. Dzintars Gulbis Viļķenes pagastā

7. Vajadzētu sabiedrību informēt, kā mežu ietekmē pameža izciršana. Kad strādāju MRS, novēroju, ka, izcērtot pamežu, pazuda putni – irbes, slokas, rubeņi, pēc tam – baravikas, vēl vēlāk – arī brūklenes, mellenes. Divdesmit gadu laikā mežs izmirst. Tāpēc dēlam neļauju izcirst pamežu, kaut gan koksne izaugtu kvalitatīvāka. Vilnis Petrevics Dundagā, mežsaimnieks

8. Dzīvojot laukos, visiem nemaz nav vienādas piekļuves dabas resursiem – ūdenim, energoresursiem, piebraucamajam ceļam. Tik daudz ir māju, kur tas nav iespējams sarežģīto īpašumtiesību dēļ. Cik daudz ir tādu gadījumu, kad mainās zemes īpašnieks un aku, no kuras līdz šim varēja ņemt ūdeni, jaunais saimnieks liedz izmantot. Par šādiem strīdīgiem gadījumiem vajadzētu vairāk rakstīt. Mārtiņš Liepiņš Slampē

BEPS-logo
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Pievienot komentāru

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (6)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+