Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
17. jūnijs, 2013
Drukāt

Ieskandēts, iedancots, ielīgots!
 (Video)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Reportāža no Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku ekspreša un bānīša ceļā Rīga–Alūksne
.

 

Košās krāsās un ar visu Latvijas dzelzceļa maršrutu staciju nosaukumiem rotātiem sāniem Centrālajā stacijā Rīgā jau no astoņiem sestdienas rītā dziedātājus un dejotājus tautas tērpos, kā arī dzelzceļa un pasta darbiniekus gaidīja Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku ekspresis, lai, pieturot Ogrē, Pļaviņās, Madonā, Mārcienā, Lielvārdē, Salaspilī, visas dienas garumā izdziedātu Noslēguma koncerta repertuāru. Un visur priekšā gan tauta, gan novada dejotāji un dziedātāji.

“Kā izbraucām no Rīgas, tā tūlīt sākām dziedāt un dejot un pat nemanījām, kā pienāca Ogre,” pirmajos iespaidos ar “LA” dalījās kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.

Lai gan Ogrē vilciens piestāja bez desmit minūtēm deviņos, Ints Teterovskis nebijās ar koristiem izpildīt grūto dziesmu “Augu nakti”, bet Pļaviņās vislielākos skatītāju aplausus saņēma Jāņa Purviņa deja “Rūnu raksti”.

Pļaviņu iedzīvotāja Ilze Antiņa dzīvo netālu no dzelzceļa stacijas. “Nemaz nezināju par tik interesantu un aizraujošu notikumu kā Dziesmu svētku ekspresis, taču izdzirdējām mūziku un kopā ar mazbērniem Sandru un Danielu devāmies šurp,” viņa stāsta. “Patiešām lieliski izdomāts!” sieviete piebilst. 
Vilc6_TS_6

Dziesmu svētku ekspresi sarūpējis “Latvijas dzelzceļš”, kura prezidents Uģis Magonis “Latvijas Avīzei” sacīja: “Vēlējāmies svētkus izvest ārpus Rīgas un, piestājot skaistākajās, Dziesmu svētku tradīcijām bagātākajās pilsētās, svētku noskaņu radīt arī tur. Esmu priecīgs, ka varam nopelnīt naudu arī šādiem skaistiem svētkiem. Jau no 19. gadsimta dzelzceļa stacijas tika izmantotas ne tikai satiksmei, bet arī kā satikšanās un izklaides vietas.” Arī pašam Uģim Magonim tautas māksla nav sveša. Jau bērnībā viņš dejojis tautas dejas, vēlāk šo nodarbi turpinājis Rīgas Elektromehāniskās rūpnīcas kultūras namā.

Bet maršruts Rīga–Alūksne izvēlēts tādēļ, ka šogad Gulbenes–Alūksnes bānītim 110 gadu jubileja. Gulbenes–Alūksnes bānīša priekšnieks Aldis Kreislers man pastāsta, daudziem varbūt par pārsteigumu 1903. gadā būvētais bānītis joprojām ir dzīvs. Tas nav lēts prieks, jo pasažieri ar biļetēm, protams, nespēj segt visus izdevumus tik vecas un retas tehnikas uzturēšanai. Mūsu bānītis ir Baltijas valstīs pēdējais regulāri kursējošais uz šaursliežu dzelzceļa. Lietuvā tāds kursē retumis, bet Igaunijā to izmanto kā muzeja eksponātu. “Bānītis ir arī unikāls apskates objekts, kā magnēts pievelk tūristus,” piebilst Aldis Kreislers. Jautāts, kāda, viņaprāt, būtu skaistākā dāvana lielajā jubilejā, priekšnieks atteic: bānīša iekļaušana Dzelzceļa likumā, paredzot tam finansējumu. Bet šoreiz dāvanā – trīs skaisti pulksteņi Gulbenes, Stāmerienas un Alūksnes stacijai. “Vilciens vienmēr bijis regulāras un precīzas satiksmes simbols, un bez tā nav iedomājama neviena stacija,” krāšņajiem laikrāžiem pārvalku noņemot, sacīja Uģis Magonis.

Jau turpceļā apgūta arī dziesma par to, kā ripo tvaika bānītis, kuru panākt var pat mazais Jānītis… Kaut ikdienā lietotā viena vagona vietā bānītis piekabinājis piecus, tajā, protams, nevar ietilpt visi, kas uz Gulbenes dzelzceļa perona izkāpuši no dīzeļvilciena astoņiem vagoniem.

Vilc3_TS_6… Apmēram 50 kilometri stundā – tāds ir bānīša vidējais ātrums, un, šķiet, pat caur aizvērto logu stikliem nāsis sajūt Latvijas pļavu un mežu smaržu, bet acis tā vien mielo vasarīgās ainavas, pa kurām aizvijas grantētie lauku ceļi. Ekspresī, kur dzied un dejo kori “Balsis”, “Monēta”, dejotāju kopas “Auda”, “Dardedze” un “Gauja”, valda īpaša noskaņa. Pļaviņās mazliet atstatu no kora Dziesmu svētku rīkotāja Dace Melbārde dzied līdzi “Dvēseles dziesmai”, un atceļā, kad lielais trakums ar pārsēšanos no dīzeļa uz bānīti garām, pats bānīša priekšnieks līdz ar citiem uzrauj jestru ziņģi.

Vakarā vienpadsmitos iebraucot Rīgā, raibais dziedātāju un dejotāju pulks ir noguris, dažam labam aizkritusi balss un tulznas papēžos, taču gandarījums milzīgs. Nacionālo bruņoto spēku orķestris Gunta Kumačeva vadībā par godu šim notikumam spēlē “Tev mūžam dzīvot, Latvija!”.

Bet īpaši krāšņais vilciens pa dažādiem maršrutiem kursēs līdz Dziesmu svētkiem.

 

 

{source}
<iframe width=”640″ height=”360″ src=”http://www.youtube.com/embed/F20eOBIXnKE” frameborder=”0″ allowfullscreen></iframe>
{/source}

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+