Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
2. aprīlis, 2012
Drukāt

Ilmārs Latkovskis: Nepieciešams pastiprināt garīgo dimensiju politikā

Latvijā nepieciešams pastiprināt garīgo dimensiju politikā, jo garīgums un kultūra ir tās būtiskās lietas, kas cilvēkiem un politiķiem var dot kvalitatīvi jaunu saprašanās iespēju, uzsver Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Kā ziņots, no aprīļa Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija oficiāli ir pārtapusi par Sabiedrības saliedētības komisiju.

Līdz šim komisijas galvenais darbs bija kontrole pār Pilsonības likuma izpildi. Tāpat komisija nodarbojās ar līdzšinējās situācijas analīzi – uzklausīja nozaru ekspertus un dažādu sociālo grupu pārstāvjus, kā arī apkopoja pētījumu rezultātus integrācijas un sabiedrības saliedētības jomā, tādējādi sagatavojoties darbam Sabiedrības saliedētības komisijas statusā, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

“Politiķiem, tāpat kā visiem cilvēkiem Latvijā, jāatrod kopīgais, kas balstās daudz dziļāk cilvēciskajā būtībā. Tāpēc ir nepieciešams pastiprināt garīgo dimensiju politikā – garīgums un kultūra ir tās būtiskās lietas, kas cilvēkiem un politiķiem var dot kvalitatīvi jaunu saprašanās iespēju,” uzsver komisijas priekšsēdētājs, norādot, ka šī iemesla dēļ komisija februārī kopā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu Rīgas pilī rīkoja politiķu un garīgo līderu diskusiju “Garīgā dimensija un politika”.

Mainoties komisijas nosaukumam, mainās arī tās funkcijas. Komisijas mērķis ir veicināt sabiedrības saliedētību un pārvarēt etnisko sašķeltību. Komisijas galvenie uzdevumi ir veikt analīzi par līdzšinējo integrācijas politiku Latvijā un, iesaistot plašsaziņas līdzekļus un sabiedriskās organizācijas, rosināt kvalitatīvi jaunu dialogu par nacionālo vienotību un saliedētību, uzskata politiķis.

Tāpat komisija strādās ar likumdošanas iniciatīvām, kas saistītas ar sabiedrības etniskās saliedētības jautājumiem. Viens no komisijas darba virzieniem būs saiknes saglabāšana un stiprināšana ar tautiešiem ārzemēs, lai viņi justos piederīgi Latvijai – gan tie, kuru senči izbraukuši pirms daudziem gadu desmitiem, gan mūsdienās emigrējušie. Pēc politiķa stāstītā, līdz šim jau bijusi tikšanās ar Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieku par sadarbību ar diasporu Rolandu Lappuķi, tāpat komisijas priekšsēdētājs apmeklējis latviešus Štutgartē.

Līdztekus jaunajiem komisijas uzdevumiem tā turpina veikt parlamentāro kontroli pār Pilsonības likuma izpildi un raugās, lai pilsonības iegūšanas vai zaudēšanas process noritētu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Komisijas kompetencē paliek arī jautājumi, kas saistīti ar pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Komisija ir izveidojusi Naturalizācijas darba grupu, kuru vada deputāts Valdis Liepiņš (ZRP). Darba grupas darbs rit paralēli divās daļās – Latvijas naturalizācijas faktu noskaidrošana un naturalizācijas procesi ārzemēs, kā rezultātā tiks izstrādāti priekšlikumi naturalizācijas procesa kvalitātes uzlabošanai.

Sabiedrības saliedētības komisijā strādā deputāti Latkovskis, Liepiņš, Ainars Latkovskis (V), Dzintars Ābiķis (V), Irina Cvetkova (SC), Ina Druviete (V), Jānis Dūklavs (ZZS), Aleksandrs Jakimovs (SC), Ingmārs Līdaka (ZZS), Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), Vladimirs Nikonovs (SC), Vladimirs Reskājs (SC), Ivans Ribakovs (SC), Artūrs Rubiks (SC) un neatkarīgais deputāts Jānis Upenieks.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+