Viedokļi
Komentāri

Ilze Kuzmina: Bieži vien neapmierinātību ar esošo izglītības sistēmu pauž tieši izcilnieki 16

Foto – Ilze Kuzmina

Šķiet, ik vasaru Latviju sasniedz priecīgas ziņas par medaļām, ko mūsu vidusskolēni un ģimnāzisti vai šo mācību iestāžu absolventi izcīnījuši starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs: ķīmijā, fizikā, bioloģijā, informātikā, matemātikā. Arī šogad jau bijis medaļu birums – jo sevišķi iepriecināja Latvijas izlase starptautiskajā ķīmijas olimpiādē, jo medaļas ieguva katrs komandas dalībnieks.

Jā, šajās olimpiādēs medaļu ir vairāk nekā sporta sacīkstēs. Lai tiktu pie medaļas vai atzinības, ir jāsasniedz noteikts punktu līmenis, un dažkārt gan zelts, gan sudrabs un bronza, gan arī atzinība tiek vairākiem desmitiem pasākuma dalībnieku. Šogad fizikas olimpiādē pie medaļām vai atzinības tika pat visi dalībnieki, taču citās olimpiādēs arī atzinībai nepieciešamo punktu skaitu daudziem dalībniekiem neizdevās savākt, kaut gan uz starptautiskajām mācību olimpiādēm katra valsts sūta savus gaišākos prātus. Tā ka, neraugoties uz lielo izsniegto medaļu skaitu, mūsu skolēnu sasniegumi patiesi vērtējami augstu. Taču, priecājoties par šo jauniešu sasniegumiem un viņu pedagogu paveikto, nevajag domāt, ka šie daži izcilnieki ir mēraukla visai Latvijas izglītības sistēmai kopumā. Jaunākais skolēnu sasniegumu starptautiskais mērījums PISA parādīja ne tikai to, ka Latvijas skolēnu vidējais sniegums vērtējams kā viduvējs, bet arī to, ka Latvijā tikai četri pieci procenti skolēnu spēj pildīt grūtākos uzdevumus matemātikā, dabaszinātnēs un lasītprasmē. Tas ir divreiz mazāk nekā citās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs.

Turklāt, ja paskatās, kuru skolu audzēkņi parasti plūc laurus starptautiskajās mācību olimpiādēs, jāsecina, ka pārsvarā izcilnieki nāk no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas. Protams, labi, ka Latvijā ir šāda izcilnieku kalve vai izlase, tomēr izglītības kvalitāte kopumā augs vien tad, ja visās skolās skolēnu talanti tiks pamanīti un attīstīti, cik labi vien iespējams.

Par lielu izcilnieku skaitu neliecina arī vidusskolu absolventu sniegums centralizētajos eksāmenos. Piemēram, šogad tos kārtoja gandrīz 20 000 jauniešu. Lielākā daļa no viņiem kārtoja vismaz trīs eksāmenus, taču izcili, tā, lai iegūtu vismaz 90 procentus no iespējamā maksimālā punktu skaita, vismaz vienu eksāmenu nokārtoja tikai 1871 jaunietis. Lielākā daļa eksāmenos neiegūst pusi no iespējamā maksimālā punktu skaita. Bet 252 šogad kādā no eksāmeniem izkrita, kaut arī sertifikāta saņemšanai nepieciešams izpildīt vien piecus procentus uzdevumu. Ja eksāmenus nokārtot neizdodas, var teikt, ka trīs gadi vidusskolas solā pavadīti velti. Ieviešot obligāto eksāmenu kādā no dabaszinātnēm, kā prasa darba devēji, caurkritušo būs vēl vairāk, ja vien eksāmens apzināti netiks izveidots tik vienkāršs, ka to spētu nokārtot arī prātīgāks sākumskolēns.

Saistītie raksti

Viduvējības gūsts, no kura netiekam ārā, – tas ir iemesls, kāpēc izglītībā nepieciešamas visaptverošas pārmaiņas. Cerams, tās spēs novērst arī skolu noslāņošanos, kas kļūst aizvien manāmāka. Arī skaitot izcilniekus centralizēto eksāmenu kārtotāju rindās, skaidri redzams, ka visbiežāk tie sastopami valsts ģimnāziju absolventu vidū.

Paradoksāli, bet bieži vien savu neapmierinātību ar esošo izglītības sistēmu pauž tieši izcilnieki: prasa mainīt izglītošanās sistēmu vidusskolās, ļaujot apgūt mazāk mācību priekšmetu, toties dziļāk, lai Latvijas vidusskolu absolventus neatraidītu arī prestižākās augstskolas, ierosinot noteikt augstākas prasības centralizētajos eksāmenos vai vismaz ieviešot divu līmeņu eksāmenus. Izcilnieki vienmēr ir gatavi augt un viņi saprot: jo augstāka latiņa, jo redzamāka būs izaugsme.

LA.lv