Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
27. augusts, 2012
Drukāt

Inkēns: Pašlaik Reformu partija izskatās mazliet pakritusi

Foto - LETAFoto - LETA

Pašlaik Reformu partija izskatās mazliet pakritusi, maigi sakot, un nav zināms, vai viņa piecelsies, intervijā aģentūrai LETA apgalvo bijušais politiķis Edvīns Inkēns.

Inkēns neesot gaidījis nekādas pārmaiņas pēc bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera “rīkojuma nr.2” par 10.Saeimas atlaišanu. Uz to brīdi bijis skaidrs, ka sabiedrības neiecietība pret tām partijām un politiskajām grupām, kas tika saistītas ar “oligarhiem”, bija pietiekami augsta un viņu laiks politikā ir beidzies. Tajā pašā laikā to cilvēku, kas balsoja par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), lielākā daļa ir palikusi uzticīgi šai partiju apvienībai.

“Ja uzdevums bija izolēt Andri Šķēli un Aināru Šleseru, tad tas jau pirms tam bija izdarīts pēc būtības. Ja uzdevums bija izolēt Aivaru Lembergu, tad tas nav noticis, viņa ietekme ir palikusi iepriekšējā līmenī. Pie varas palika būtībā tie paši cilvēki un atnāca daži jauni. Tāpēc gaidīt lielas pārmaiņas nevar,” uzskata Inkēns.

Pārmaiņas, pēc Inkēna domām, varētu būt, ja Zatlera vadītā Reformu partija (RP) nebūtu pēc vēlēšanām tik strauji zaudējusi savu reitingu. “Tad mēs būtu labākā politiskajā situācijā nekā patlaban. Tad būtu divas latviskas pilsoniskas partijas, kas konkurētu savā starpā ar pietiekami lielu masu,” sacīja bijušais politiķis.

Patlaban politiskais iespaids starp “Vienotību” un RP, pēc Inkēna domām, ir stingri par labu “Vienotībai” un īsta konkurence nesanāk. No sabiedrības un politikas attīstības viedokļa būtu labi, ja RP spētu pacelties un attīstīties, jo tad būtu daudzmaz vienāda konkurence. Tas bija vienīgais labums, ko varēja gaidīt no Zatlera “rīkojuma nr.2”, uzskata Inkēns.

Zatlera partijai, pēc Inkēna domām, bija daudz subjektīvu kļūdu. Viņš norāda, ka RP ir daudz cilvēku, kuri līdz ar Zatleru ienāca politikas publiskajā daļā, kurā nepieciešams komunicēt ar sabiedrību. “Strādājot Valsts prezidenta kancelejā, viņi bija pieraduši nodarboties ar likumdošanu, ar politikas veidošanu, bet viņi ne tik bieži runāja ar sabiedrību, uzklausīja tās noskaņojumu. Kad cilvēks tiek ievēlēts Saeimā, viņam ir jārunā un jāizturas tā, lai patiktu vēlētājiem, mazliet jāizdabā. Tas visā pasaulē ir tā,” norāda ekspolitiķis.

Otrs, varbūt pats lielākais RP klupšanas cēlonis bijis Zatlera skaidri paustā nostāja, ka valdību vajag veidot kopā ar “Saskaņas centru” (SC). Lai arī pietiekami daudz latviešu saprotot, ka agrāk vai vēlāk tas notiks, tādi paziņojumi atstājot graujošu iespaidu. Tagadējie paziņojumi, ka Rīgā RP varētu veidot koalīciju ar SC, pēc Inkēna domām, samazina “zatleriešu” cerības iekļūt nākamajā Rīgas domē.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), pēc Inkēna domām, turpinās darboties pašreizējā veidolā. Ja pašvaldību vēlēšanās kāda no ZZS partijām atdalīsies, lai startētu ar atsevišķu deputātu kandidātu sarakstu, tas būs tikai taktisks manevrs, kas nemainīs būtību. ZZS iekšienē norobežošanās no Ventspils mēra Aivara Lemberga, veidojot it kā neatkarīgāku politiku, būtu tikai spēle, kosmētisks pasākums, nevis reforma pēc būtības. ZZS sastāv no vairākām partijām, kuras turas kopā tikai tāpēc, ka, izjūkot ZZS, tās visas zaudētu, ir pārliecināts Inkēns.

“Saskaņas centram”, pēc Inkēna domām, ir augšanas, precīzāk – pārmaiņu problēmas, viņiem ir nepieciešami kvalificēti kadri. Rīgas mēra Nila Ušakova apkārtnē daži cilvēki esot izauguši un uzrādījuši zināmas spējas kā vadītāji, bet tas esot par maz.

“Mēs varam runāt arī, ka SC ir mazliet pārbīdījušies spēka centri. Ja agrāk izteikts SC līderis bija Jānis Urbanovičs, tad tagad viņam spēcīgs konkurents ir Rīgas mērs Ušakovs. Starp viņiem konkurence ir arī domāšanas veidā. Urbanovičs uzskatīja, ka viņa galvenais uzdevums ir ieiet valdībā, piedalīties valsts pārvaldē un uzņemties arī daļu atbildības. Ušakovs vairāk skatās uz savu elektorātu un konkurentiem politiskajā laukā. Tāpēc starp SC līderiem bija tik izteiktas domstarpības referenduma par krievu valodas statusu sakarā. SC līdzdalību referendumā par krievu valodas statusu Urbnovičs uzskata par kļūdu, Ušakovs – par panākumu,” norāda Inkēns.

SC pēc tam, kad tas pēc būtības ir atbalstījis krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā, pēc Inkēna domām, ir mazas izredzes iegūt latviešu vēlētāju simpātijas, kas vienu brīdi, pēc padomju okupācijas fakta atzīšanas, bija pietiekami izteiktas. “Ušakovs – patīkama izskata cilvēks, inteliģents, ar ārzemēs iegūtu izglītību – iekaroja arī latviešu simpātijas. Bet ir nacionālā robeža, kas tik ātri neizzudīs. Tas nozīmē, ka SC vēlēšanās nevar iegūt vairāk balsu, kā ir vēlētāju krievu kopienā,” sacīja bijušais politiķs.

Inkēns uzskata, ka Olšteina “sešinieks”, visticamāk, pats nevarēs izveidot partiju. Katrs no viņiem individuāli, arī viņu līderis Klāvs Olšteins, esot gudri un inteliģenti cilvēki, bet tas nenozīmējot, ka, sanākot kopā sešiem inteliģentiem cilvēkiem, automātiski izveidojas partija. Viņiem neesot īsti ne platformas, ne domas, ko viņi grib sabiedrībai pateikt, nav tā saucamās ideoloģijas, uzskata Inkēns. “Viņu liktenis nav pārāk labs, ja vien pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām neveidosies kāda jauna partija, kura viņus paņems kā jau redzamu politikas daļu, kuras viņiem pietrūks. Vai tāda partija veidosies? Jā, droši vien ka veidosies, bet nav obligāti, ka viņi vēlēsies sev pievienot Olšteina “sešnieku”,” sacīja Inkēns.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+