Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
8. februāris, 2012
Drukāt

Islandiešu sāga – beidzot arī latviski


islandiesu-saga_11

Ziemeļvalstu ministru padomes biroja telpās Berga bazārā pirmdien tika atvērta tulkotājas, filoloģes Ingas Bērziņas no senislandiešu valodas tulkotā Hravnkela Freijgodes “Islandiešu sāga” ar komentāriem. 


 

Šis ir vēsturisks notikums latviešu kultūras un literatūras telpā, jo līdz šim neviena islandiešu sāga latviski nav tulkota. “Sāgu brīnums Latvijā ir noticis,” atklājot pasākumu teica apgāda “Nordisk” projektu vadītāja Sonja Zemīte. Sevišķu gandarījumu par senislandiešu sāgas klajā nākšanu latviešu valodā pauda dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis Knuts Skujenieks, kurš stāvējis šai grāmatai kūmās, palīdzot I. Bērziņai gan ar padomiem, gan uzmundrinājumiem. “Šis ir skaists sākums. Ingas darbs ir tik grezns un labi nostrādāts, ka varēs kalpot par stilistisko atslēgu tālākajiem tulkojumiem no senislandiešu uz latviešu valodu.”

Nule iznākušās islandiešu sāgas tulkojums tapis četru gadu garumā, I. Bērziņai strādājot pie maģistra darba par senskandināvu–latviešu tulkošanas problemātiku Bergenas universitātē Norvēģijā. “Grāmata man pašai jau nav tikai tulkojums vien. Tas ir mans sāgas bērns,” atzīst I. Bērziņa, sirsnīgi pateikdamās senskandināvu kultūras un valodas ekspertam Uldim Bērziņam par ciešo līdzdarbošanos. Konkrēto sāgu viņa izvēlējusies tāpēc, ka tā meistarīgi nostrādāta gan satura, gan arī formas ziņā, radot labu priekšstatu par sāgu literatūras žanru kopumā. Lasītājiem tā šobrīd nav pieejama nedz krievu, nedz arī angļu valodā.

Sāgas latviskais izdevums papildināts ar analītiskiem komentāriem, Knuta Skujenieka ievadvārdiem, S. Karkonena-Svensona sāgām un tā laika sabiedrībai veltītu eseju. Tā zinātniskā virsvērtība ir I. Bērziņas sagatavotais materiāls par senislandiešu īpašvārdu atveides principiem latviešu valodā. Grāmatā iekļautas arī senās Islandes kartes un 14. gadsimta teļādas rokraksta faksimils – senākais līdz mūsdienām saglabājies sāgu unikālais pieraksts. Izdevuma redaktors ir Dens Dimiņš, korektore – Dace Deniņa, Riharda Bargā un Lienes Hapanionekas noformējums.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+