Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
12. janvāris, 2016
Drukāt

Izaicinošais Andrievs Ezergailis (4)

Ezergailis_8

Janvārī grāmatnīcās jānonāk vēsturnieka Andrieva Ezergaiļa jaunākajai grāmatai “Caur velna zobiem”. ASV dzīvojošajam holokausta pētniekam pagājušā gada 10. decembrī apritēja 85 gadi, bet par iznākušo sējumu jāsaka, tas cienīgs kalpot par “galda grāmatu” katram, kurš vēlas iedziļināties vācu okupācijas laika peripetijās un Herberta Cukura problēmā jo sevišķi.

Pilnais A. Ezergaiļa grāmatas nosaukums skan “Caur velna zobiem. Vācu laiki šodien / 1941 – 1945 / Esejas un domas”. Gandrīz pustūkstotis lappušu rak­stu, polemizējošu recenziju un vēstuļu. Raksti lielākoties jau agrāk bijuši publicēti periodiskajos izdevumos Latvijā, taču ne visi. “Galvenie temati, simboli, problēmas un notikumi, kas caurvij krājumu, ir šādi – holokausts Latvijā: kas pavēlēja, kas izpildīja, (..) padomju propaganda; Latvijas ebreji par holokaustu; vācu okupācija: dalīta vai totāla vara, latviešu leģions – pretestības kustība vai kolaboracionisms; Arāja komanda – brīvprātīgie vai algotņi; un dokumenti, kuru nav,” tā par savu darbu raksta pats autors, paskaidrojot, ka publikācijas tapušas, lai ļaudis “nekluptu uz patiesībām”, kas bāzētas uz neesošiem dokumentiem, lasi, falsifikācijām.

A. Ezergaiļa stils balstās faktos, loģikā un dziļās zināšanās. Bet zināšanu bagāžu vēsturnieks krājis kopš 70. gadiem, izejot, pēc paša atzinuma, arī maldu ceļus. Rietumos un Izraēlā rodami ļaudis, kas piedēvējuši A. Ezergailim revizionismu; bijusi arī asa nepatika no latviešu trimdas aprindām, tomēr, citējot literatūrzinātnieku Valteru Nollendorfu, “Andrievam Ezergailim patīk izaicināt, un labi tā. Jo izaicinot viņš liek pārdomāt, pārvērtēt un iespējami tuvoties tam, ko pilnībā nekad nesasniegsim, – patiesībai.” Viņa spriedumi allaž bāzējas arhīvu dokumentos, kamēr oponenti parasti iztikuši ar “propagandas brošūrām” un nepārbaudāmām atmiņām. Holokausta pētījumos A. Ezergailis vadās pēc principa, ka latviešu loma ebreju slepkavošanā nav jāsamazina, taču nav arī jāpārspīlē.

Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Pasaules Brīvo latviešu apvienības atbalstu biedrības “Atvērtās krātuves” izdotā grāmata nav par pašiem notikumiem, bet to, kas par notikušo teikts vai rakstīts. No kurienes nāk apgalvojumi, ka latvieši bijuši nacisma pielūdzēji, vēl nežēlīgāki “žīdu šāvēji” par vāciešiem, ka Latvija holokausta ziņā bijusi visasiņainākā zeme Eiropā? Kāpēc 60. – 70. gados šādi, kā tagad redzam, dzīvelīgi mīti radās un kam tie bija un joprojām ir izdevīgi? A. Ezergailis norāda: Maskava uz holokaustu raudzījās nevis kā uz ebreju traģēdiju, bet kā uz instrumentu, ko izmantot baltiešu, baltkrievu, ukraiņu, poļu pakļaušanai savai patvaļai, cenšoties radīt iespaidu, ka galvenie ebreju iznīcinātāji bijuši nevis vācieši, bet austrumeiropieši. Tāpēc organizēja “skatuves prāvas”, izdomāja un citēja “dokumentus” un “liecības”. “Pēdējos gados esmu pilnīgi zaudējis ticību visiem tiem faktiem un spriedumiem, kuru izcelsme bijusi padomju informācijas telpa. Ieskaitot visu uzrakstīto par holokaustu Latvijā un neizlaižot arī to, ko par Cukuru teicis “Mossad”,” spriež ASV Itakas koledžas vēstures profesors.

Vēsturnieks Uldis Neiburgs īpaši norāda uz divām grāmatas nodaļām – uz to, kas veltīta 1941. gada 18. jūlijā notikušajai pulkvežleitnanta Viktora Deglava nogalināšanai, un uz “Herberta Cukura trauksmi”. A. Ezergailis nešaubās, ka V. Deglavs nevis izdarīja pašnāvību, bet tika noslepkavots – vācieši vēlējās jau saknē apcirst V. Deglava un citu patriotu vēlmi atjaunot Latvijas armiju. Savukārt “Cukura” nodaļa ir labs piemērs, kā, balstoties tikai argumentos, loģikā un faktos, runāt par delikātu problēmu un nebaidīties norādīt uz aplamībām stāstā par “Rīgas bendi”. Nav nekādu pierādījumu tam, ka leģendārais lidotājs, lai arī Arāja komandas garāžas pārzinis, būtu kādu nogalinājis vai devis pavēles nogalināt. “Pierādījumu” lomu pilda samainītas, falsificētas liecības, noklusējumi un vienkārši fantāzijas, kas neiztur konfrontāciju ar faktiem. Taču A. Ezergailis arī neslēpj: “Latvija ir par mazu, lai latvieši vieni paši atrisinātu Cukura problēmu.”

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Kā lasīt manus rakstus par Herbertu Cukuru?
    Pirmkārt, pēc pirmās mutes pavēršanās vai pilnspalvas pieskāšanās papīram, es redzu vai tu manu rakstu esi lasijis vai to sapratis? Visi iepriekšējie raksti, kas ieskaita visus Mossada sacerējumus, no pierādījumu tipoloģiskā viedokļa jāuzskata kā anekdošu sakopojumi, t.i. pierādijumiem, kas ir itkā btu acu, liecinieku stāstijumi. Es pieņemu ka visiem lieciniekiem Cukura lietā, izņemot Mirjamu, bija iemesls melot. Bet arī Mirjamas “patiesība” man nav vajadzīga. Ir objektīvi fakti kas pierāda, ka Cukurs ieradās Rīgā ap 1941.g. vidus jūliju. Tas fakts nulificē gandrīz pusi no Mossada “pierādijumiem”. Otro pusi nulificē vācu avoti un prāvas, kas nedod mums iespēju domāt, ka Rumbulas akcijas laikā Cukurs būtu varējis noslepkavot jel vienu ebreju. Jekelna slepkavības mētode ir ļoti sīki apraksīta, tās dažādos aspektos, vairākos vācu avotos. Tad mums arī ir pierādījumi, ka Mossads viltoja vairākas liecības. Objektīvs fakts arī ir ka Lutriņa, Cukura montiera, nocelšana no Rumbulas nāves lauka. Ja negrib ticēt Arājam, ka Cukurs pats aizbrauca uz Rumbulu Lutriņu glābt tad nenoliedzams ir Lutriņa stāstījums ka jau otrā dienā pēc Rumbulas viņš atkal strādāja zem Cukura garāžā.
    Otrais, lasītājam ir jāprot atšķirt padomju telpas hiperboliskais rakstīšanas stils no rietumnieciskā. Meklējot Mossada apsudzības ķēdes sākuma locekli, bez ilgas meklēšanās mēs nonāksim Padomju orgānu slepanības un pārspīletāju miglā.
    Trškārt, ka visa informācija, par Otro pasaules karu, kas ir nāksi no Padomju savienības ir sastāvējusi ar biezu virskārtu pārspīlējumu un meliem. Holokausts nav bijis izņēmums.

  2. Milzīgs paldies Ezergailim! Jo citu tik kompetentu speciālistu šajā jautājumā mums vienkārši nav! Lai laba veselība un ass prāts autoram..

  3. Pēkšņi tāds ļooooti ekomisks rindkopu ziņā raksts, īpaši kur sākās runa par H,Cukura apmelošanas izgaismošanu, tas protams apraujas, kamēr te citiem daudx maznozīmīgākiem raksteļiem mēdz bieži būt pat 5-6 turpinājumi!

Pārsteigums! Taksometrā atrod "Kinder Surprise" olu ar narkotikāmRīgas Pašvaldības policijas (RPP) darbinieki taksometrā pie taksista un trim pasažieriem atradusi "Kinder Surprise" olu ar narkotikām.
Draugiem Facebook Twitter Google+