Ekonomika
Bizness

Nosaukumu daudz, tirāžas mazākas. Izdevēji sāk domāt par grāmatu emigrāciju 10

Izdevniecība “Lauku Avīze” pērn izlaida 72 nosaukumu izdevumus, par divdesmit vairāk nekā gadu iepriekš. Foto – Timurs Subhankulovs

Pagājušajā gadā ir nedaudz samazinājies jaunizdoto grāmatu skaits – par 2%, kā arī ir sarukušas tirāžas – par 9%, liecina Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) statistikas pārskats par 2014. gadu.

Rūk grāmatu tirāžas

Jaunizdoto grāmatu skaits svārstās ap 2,1 – 2,2 tūkstošiem nosaukumu gadā, un šī tendence ir nemainīga kopš krīzes beigām. Nepatīkami, ka turpina sarukt vidējā grāmatu tirāža, jo tas neizbēgami saistīts ar cenas sadārdzinājumu pircējam – mazākām tirāžām ir augstāka pašizmaksa, kas uzņēmumā attiecīgi “apaug” ar visām pārējām izmaksām, un tām neatkarīgi no izdevēju un grāmattirgotāju vēlmēm un iespējām arī ir tendence pieaugt, skaidro Jāņa Rozes apgāda izpilddirektore Renāte Punka. Pēc krīzes bija vērojams neliels tirāžu pieaugums, taču pēdējos divus gadus tirāžas samazinās, piemēram, 2012. gadā tie bija 3,6 miljoni eksemplāru, savukārt pērn – 3,0 miljoni.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Tomēr jāņem vērā, ka LNB statistika neatspoguļo objektīvo situāciju elektronisko grāmatu segmentā, kur tieši pēdējos pāris gados beidzot sākusies straujāka attīstība. Tā, piemēram, 2014. gada LNB statistikas krājumā ir iekļautas 287 e-grāmatas, tomēr, pēc LNB aplēsēm, pagājušajā gadā izdoto e-grāmatu skaits ir lielāks. “LA” jau rakstīja, ka statistikas dati tiek veidoti, balstoties uz saņemtajiem obligātajiem eksemplāriem, kurus izdevējam bez maksas ir jāpiegādā bibliotēkai. Ņemot vērā, ka e-grāmatu piegāde ir nepilnīga, dati par e-grāmatu izdevējdarbību neatspoguļo patieso situāciju. Līdz ar to situācija nozarē varētu būt labāka, nekā to rāda oficiālā statistika.

“Lauku Avīzes” apgāda vadītāja Evija Veide skaidro, ka Amerikā elektroniskās versijas ir daudz populārākas nekā Eiropā, t. sk., Latvijā, tāpēc e-grāmatu sadaļas statistikā varētu būtu “paslēpies” tikai neliels procents. Pagaidām Latvijā grāmatu e-versijas ir blakus produkta statusā, lai gan tās ir lētākas nekā drukātās versijas. Lai e-grāmatas kļūtu lasītājiem interesantākas, nepietiek tikai ar PDF formātu. Tām būtu jābūt interaktīvām, piemēram, tekstā uzklikšķinot uz kādu vārdu, parādās tā skaidrojums, uzklikšķinot uz attēlu, parādās sīkākas detaļas vai nianses. Grāmatu e-versijas varētu veidot, izmantojot satura paplašinājumus u. tml., uzskata E. Veide.


Piesardzīgi finansēs

Lielāko izdevniecību finanšu dati apstiprina trauslo situāciju nozarē. Daļai apgrozījums ir sarucis, dažām bijuši pat zaudējumi, turklāt grāmatniecības nozarē peļņa parasti ir neliela. Tomēr kopumā uzņēmumiem piešķirtā riska klase liecina, ka uzņēmumi ir finansiāli stabili. Vienīgi jāatzīmē viens no “Jumavas” grupas uzņēmumiem – SIA “Jumava”, kam piešķirta devītā riska klase, kas norāda uz maksātspējas problēmām, liecina informācija “crediweb.lv”.

Lielākais apgrozījuma pieaugums starp TOP 10 izdevniecībām pērn bijis Jāņa Rozes apgādam, turklāt uzņēmums pēdējos četrus gadus darbojas ar stabilu peļņu. Apgāda izpilddirektore teic, ka apgrozījuma pieaugumu nodrošināja gan tas, ka uzņēmums neatkāpās no ierastās prakses rūpīgi izvērtēt katru nosaukumu, ko iekļaut savā portfelī, un vairāki jaunie projekti bija gana veiksmīgi, gan arī ar zīmola simtgadi saistītie pasākumi – diezgan plašā publicitāte presē un raidošajos medijos, kā arī īpašais šai gadadienai veltītais izdevums “Pasakas par mīlestību”.

Nozares neapšaubāmais līderis – apgāds “Zvaigzne ABC” – 2014. gadā saglabāja apgrozījumu – gandrīz 13 miljonus eiro, kā arī palielināja peļņas apmēru līdz 621,2 tūkstošiem eiro. Uzņēmuma gada pārskatā valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka norāda, ka peļņas pamatā ir iepriekšējo gadu ieguldījumi. Arī pērn apgāds daudz enerģijas veltīja elektroniskajiem mācību materiāliem un literārajiem darbiem. Izdoto darbu popularizēšanai uzņēmums ir izveidojis arī vairākas bezmaksas lietotnes, piemēram, “Google Play” ir atrodamas piecas apgāda lietotnes. Vērtējot nākotnes iespējas, pārskatā tiek norādīts, ka uzņēmums turpinās darbu jau tradicionālās sfērās, kā arī veltīs vairāk spēku digitālajiem risinājumiem.

Lai arī “Lielvārds” palielinājis apgrozījumu par 6%, sasniedzot 1,3 miljonus eiro, nedaudz mulsina uzņēmuma zaudējumi – vairāk nekā 100 tūkstoši eiro. Tā rašanās iemesli netika izskaidroti ne uzņēmuma gada pārskata vadības ­ziņojumā, ne arī komunikācijā ar “LA”. Vērtējot apgrozījuma pieaugumu, “Lielvārda” valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts teic, ka 2014. gadā izdevās būtiski palielināt ieņēmumus no mācību satura produktu, pamatā mācību grāmatu, pārdošanas, tomēr izvirzītos mērķus nav izdevies sasniegt mācību līdzekļu un izglītības tehnoloģiju produktu grupās.

Lorem ipsum
FOTO: Leta


Ar labu potenciālu

Grāmatu izdevēju TOP 10 apgrozījuma slieksnis ir 300 tūkstoši eiro, un par simts tūkstošiem atpaliek gan “Dienas grāmata” ar 200 tūkstošu eiro lielu apgrozījumu, “Avots” (195,7), “Neputns” (187,8), apgāds “Mansards” (180,3) un “Retorika A” (175,7).

Apgāds “Mansards” ir viens no augošajiem uzņēmumiem nozarē. Runājot par šo un nākamo gadu, apgāda izpilddirektore Aija Rozenšteine teic, ka mērķis ir turpināt attīstīties, lasītājiem piedāvājot plašāku izdevumu klāstu, kā arī meklējot kaut ko jaunu. Piemēram, līdz šim Latvijā nepublicētus, bet pasaulē pazīstamus autorus. Attiecībā uz tirāžām A. Rozenšteine atklāj, ka apgādā kopumā tās ir nemainīgas. Arī “Retorikas A” direktors Aleksejs Žučkovs vērtē, ka apgāda tirāžas ir palikušas iepriekšējā gada līmenī, savukārt, pateicoties jauno mācību līdzekļu izstrādei, uzņēmuma apgrozījums pirmajā pusgadā ir pieaudzis par 12% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu 2014. gadā.

“Neputna” gadā izdoto grāmatu skaits uzrāda pretēju tendenci. Izdevniecības galvenā redaktore Laima Slava apgalvo, ka mākslas grāmatu pircēju kļūst vairāk, tomēr tas nenozīmē, ka uzņēmums var atgriezties pie peļņas. “Neputna” izdevumu pašizmaksa ir pārāk dārga, un realizācijas cena vienmēr ir zem pašizmaksas. Tikai pateicoties mākslas procesos ieinteresētu privātpersonu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam, izdevniecība var turpināt darbu.

 

Divi kritušie

Lai arī tirgū ienāk arvien jauni grāmatu izdevēji un diezgan daudzi uzņēmumi gan aktīvi strādā līdzšinējā līmenī, gan pat paplašina savu izdevumu klāstu, uz nozari ēnu met situācija, kādā oficiāli nonākuši divi uzņēmumi. Apgādam “Atēna” jūlijā ir pasludināts maksātnespējas process. Apgāda apgrozījums pērn bija vien 40,2 tūkstoši eiro pie gandrīz 200 tūkstošiem eiro zaudējumu. Līdzīga situācija bija arī gadu iepriekš, kad uzņēmuma apgrozījums bija 116,0 tūkstoši eiro, bet zaudējumi – gandrīz 250 tūkstoši eiro. Apgāds “Atēna” savulaik bija stabils TOP 10 uzņēmums, kas 2008. gadā apgrozīja pat pusmiljonu latu.

Jāatzīmē arī apgāds “Valters un Rapa”, kam nesen mainīts nosaukums uz “Apgāds VR”, un š. g. jūnijā uzsākts likvidēšanas process. Uzņēmums pēdējos gados īsti neveica aktīvu saimniecisko darbību, apgrozījumam esot 1,8 tūkstošu eiro apmērā 2014. gadā un 630 eiro 2013. gadā. Jāuzsver, ka šajā gadījumā likvidēta tiek tikai SIA, un tāda paša nosaukuma akciju sabiedrība turpina darboties, saglabājot visiem pazīstamo zīmolu un grāmatu namu.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2


Vietējie izmirst

Vērtējot pirmā pusgada rezultātus, grāmatu izdevēji ir pārliecināti par stabilitāti. Dažas izdevniecības paplašina grāmatu klāstu, citas rūpīgi izsver katra nosaukuma izdošanu, sabalansējot izdevumu portfeli, bet sāpīgais jautājums nozarē ir tirāžas. Labvēlīga scenārija gadījumā šogad grāmatu nosaukumu skaits varētu palielināties, savukārt tirāžas saglabāties iepriekšējā gada līmenī, prognozē nozares pārstāvji. Un, lai arī tirgus ir piesātināts, joprojām rodas jaunas izdevniecības. Šāda aktivitāte un kustība nozarē ir ļoti nepieciešama, jo tā liek rosīties arī lasītājiem.

Tautsaimniecības jomām, kas ir orientētas uz iekšējo tirgu, ļoti aktuāli ir demogrāfiskie jautājumi. Piemēram, “Eurostat” pamatscenārijs paredz, ka 2030. gadā Latvijā būs 1,6 miljoni iedzīvotāju, 2060. gadā – 1,4 miljoni. Līdzīgas tendences paredzamas arī Igaunijā un Lietuvā. Diez vai ekonomikas un iedzīvotāju maksātspējas pieaugums spēs kompensēt cilvēku skaita samazinājumu.

“Jāatzīst, ka arī izdevēji, kuri, apzinoties faktu, ka latviski lasošu lasītāju skaits sarūk, ka daudzās ģimenēs lasīšanas tradīciju aizstājuši citi informācijas ieguves un izklaides veidi, sevi mierina ar cerību, ka nekur jau grāmata no grāmatu plaukta nepazudīs. Bet, lai šo grāmatu lasītu, lasītājam tā burtiski jāieliek rokās,” tā “Pētergaiļa” vadītāja Inguna Cepīte. Līdz ar to aktuāls ir jautājums, vai arī grāmatu izdevējiem risinājums var būt eksports.

“Gateway Baltic” vadītāja Inese Andersone teic, ka latviešu literatūrā nav tādu zīmola autoru, kā, piemēram, skandināviem. Viņiem ir detektīvi, kas kļuvuši slaveni visā pasaulē, piemēram, Stīga Lārsona romāns “Meitene ar pūķa tetovējumu”. Viņu autori ir atpazīstami. Mums tādu gadījumu nav, lai arī var skatīties uz Lotes piemēru (Igaunija), kas ir populāra vairākās valstīs.

“Piemēram, izdevniecības varētu veidot augstvērtīgas “coffee table” grāmatas svešvalodā, kur teksta nav daudz, bet uzsvars ir uz dizainu, fotogrāfijām u. tml., kas mums ir augstā līmenī. Tas būtu ceļš uz eksportu,” uzskata I. Andersone. Ir jau cilvēki, kas mēģina darboties šajā nišā, piemēram, modes blogere Agnese Kleina. Viņa izdod grāmatžurnālu (“bookazine”) “Benji Knewman”. Savā blogā viņa raksta, ka žurnāls pieejams dažādās Eiropas pilsētās. Tā nav standarta izdevniecība, bet citāds radošs veids, kā pieiet nozares lietām. Šobrīd, protams, izskatās, ka biznesa šajā projektā nav, drīzāk tas ir hobijs.

Tajā pašā laikā jāapzinās, ka eksporta tirgos neviens mūs negaida ar atplestām rokām. E. Veide atgādina par gadījumu Frankfurtes grāmatu izstādē, kurā viens britu izdevējs aicināja mazo valstu pārstāvjus beigt censties “nopārdot” savus autorus, jo pašām lielajām tautām savu autoru un finanšu pilnīgi pietiek. “Var pienākt brīdis, kad izdevējiem būs jādomā par eksportu, un, iespējams, daudzi jau par to “klusi” domā, bet tas paģērē ļoti daudz resursu un ir sarežģīti,” norāda E. Veide.

LA.lv