Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
23. maijs, 2012
Drukāt

Izglītošanās iespējas ir plašas

students3_leta_9

Maija beigas un jūnijs ir laiks, kad skolu absolventi kārto eksāmenus, gatavojas izlaidumam un domā, kur mācīties tālāk. Kā ik gadu, arī šoreiz talkā nāk “Latvijas Avīze”: esam sagatavojuši ielikumu, kurā redzams, kāds ir profesionālo izglītības iestāžu, koledžu un augstskolu piedāvājums.

 

Sniedzam apjomīgu informāciju par profesionālās izglītības un studiju programmām, stipendiju iespējām, mācību maksu, mācību un studiju ilgumu.

Lai arī izglītības kvalitāte Latvijā tiek kritizēta, ikgadējais izglītības un studiju programmu apkopojums liecina, ka jauniešiem ir plašas izvēles iespējas un ar katru gadu tās paplašinās.

Galvenais secinājums – programmu piedāvājumu ziņā mācību iestādes attīstās dinamiski – ik gadu tiek piedāvātas jaunas programmas, bet vecās tiek pārveidotas vai likvidētas.

Patlaban profesionālajā un augstākajā izglītībā ir vairāki “karstie” jautājumi, kuri droši vien nodarbina arī jauniešu prātus. Arī uz tiem centīsimies atbildēt.

 

Cik lielas stipendijas būs arodskolās?

Kopš 2009. gada sekmīgie arodskolēni saņem ne tikai valsts piešķirtās stipendijas, kuras parasti ir no septiņiem līdz 10 latiem mēnesī, bet arī Eiropas Sociālā fonda (ESF) stipendijas, kas ir līdz 50 latiem mēnesī atkarībā no arodskolas audzēkņa sekmēm, skolas apmeklējuma utt. Profesionālo izglītības iestāžu vadītāji stāsta – kopš tika ieviestas šīs stipendijas, audzēkņu sekmība un stundu apmeklējums strauji auga: nesekmīgu atzīmju un neattaisnotu kavējumu dēļ viņi nevēlas zaudēt stipendiju. Taču ESF stipendijas arodskolu audzēkņi varēs saņemt vēl tikai nākamajā mācību gadā, jo 2013. gada augustā noslēdzas ESF projekts, kura ietvaros šīs stipendijas tiek maksātas. Vai, projektam beidzoties, arodskolēnu ienākumi strauji saruks un netiks meklēti veidi, kā palielināt valsts stipendiju?

 

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Dace Jansone teica, ka pagaidām ir skaidrs tikai tas, ka projekts noslēgsies un aiznākamajā mācību gadā ESF stipendiju vairs nebūs.

 

Vai tiks meklēta iespēja rast naudu stipendijām ESF finansēta projekta ietvaros nākamajā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas periodā, D. Jansone pagaidām nezināja. Tāpat nav skaidrs, vai varētu tikt meklēti papildu līdzekļi valsts budžetā valsts stipendiju palielināšanai.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis gan paziņojis, ka profesionālās izglītības kvalitātes celšana ir viena no viņa prioritātēm. Ja ESF stipendijas šo kvalitāti palīdzējušas celt jau līdz šim, ministram būtu jādomā, kā nodrošināt salīdzinoši labas stipendijas labākajiem arodskolu audzēkņiem arī turpmāk. Ministra padomnieks Reinis Tukišs sola, ka ministrija centīsies, lai nākamajā finanšu plānošanas periodā no 2014. gada tiktu iekļauta arī “Eiropas” stipendiju izmaksa arodskolēniem.

 

Pēc vidusskolas – 
arī uz arodskolu!

Arodskolas arvien naskāk veido profesionālās izglītības programmas, kas paredzētas vispārējo vidusskolu absolventiem un kurās arodu var iegūt gada vai pusotra gada laikā. Daļu no šīm programmām finansē jau pieminētais ESF, tajās var mācīties jaunieši līdz 25 gadu vecumam. Īsās arodizglītības programmas ir lieliska iespēja tiem, kuri pēc vidusskolas pabeigšanas nevēlas vai kādu iemeslu dēļ nevar studēt. ESF finansētās arodizglītības programmas vidusskolu absolventiem nākamajā mācību gadā jau būs pieejamas 36 skolās, kas piedāvās 94 profesionālās izglītības programmas. Viengadīgajās programmās iespējams apgūt vienkāršākas profesijas ar otro profesionālās kvalifikācijas līmeni, bet pusotrgadīgajās programmās – profesijas ar trešo kvalifikācijas līmeni.

 

Visbiežāk vidusskolu absolventiem piedāvā apgūt pavāra arodu, otra biežāk piedāvātā profesija ir metinātājs, taču programmu piedāvājums kopumā ir plašs – var mācīties arī par zobārsta vai veterinārārsta asistentu, analītiskās ķīmijas tehniķi, autoelektriķi utt.

 

ESF finansētajās programmās skolotie saņem 20 latu ikmēneša stipendiju, bet otrajā mācību gadā stipendija var pieaugt līdz pat 50 latiem mēnesī.

Diemžēl līdz šim jauniešu interese par šīm arodizglītības programmām bijusi nepietiekama. Valsts izglītības attīstības aģentūras pārstāve Linda Lietaviete stāsta, ka visvieglāk nokomplektēt grupas ir viesmīļiem, automehāniķiem, pavāriem, bet netika nokomplektētas grupas guļbūves celtniekiem, ceļojumu konsultantiem. 2011./2012. mācību gadā ESF finansētajās programmās plānoja uzņemt 1955 jauniešus, taču faktiski mācības sāka 918. Maijā mācības turpināja vien 747 izglītojamie.

Bijis arī liels izglītojamo atbirums. Piemēram, VIAA dati liecina, ka 2010./2011. mācību gadā mācības uzsāka 867 izglītojamie, bet pro-grammu absolvēja un kvalifikāciju ieguva tikai 682.

 

Vai augstskolās 
būs budžeta vietas?

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Reformu partijas izglītības un zinātnes ministra amata kandidāts R. Ķīlis satrauca studētgribētājus, paziņojot, ka budžeta vietas būtu jālikvidē un jāveido studiju kreditēšanas fonds. Līdz ar to visi studenti nonāktu kredītsaistībās.

Šāda reforma nav ātri īstenojama, pret to ir arī premjera pārstāvētā “Vienotība”, kas uzskata, ka ar laiku iespējams panākt, lai latviešu valodā valsts augstskolās visi varētu studēt par valsts līdzekļiem. R. Ķīlis toties domā, ka valsts ekonomiskā situācija vismaz pagaidām neļauj apmaksāt studijas visiem. Diskusija par to, kā tad turpmāk tiks finansēta augstākā izglītība, varētu noslēgties vien 2013. gadā. Tāpēc nākamajā studiju gadā budžeta vietas noteikti vēl būs, un, visticamāk, tās saglabāsies arī vēl 2013./2014. studiju gadā.

 

Kur gūt viskvalitatīvāko izglītību?

Jūnijā noslēgsies ESF finansētā visu Latvijā īstenoto studiju programmu izvērtēšana, ko veic Augstākās izglītības padome (AIP). Kā prognozē AIP priekšsēdētāja vietniece Baiba Rivža, topošie studenti pirms šā gada uzņemšanas neuzzinās, kuras studiju programmas saskaņā ar izvērtēšanas rezultātiem ir kvalitatīvas un kuras ne. Izvērtēšanas rezultātā studiju programmas ir sagrupētas trīs grupās. Pirmās grupas programmas atzītas par labām, otrās grupas programmas esot ilgtspējīgas, tomēr tās jāuzlabo, bet trešās grupas programmas eksperti atzinuši par slēdzamām vai apvienojamām. Izvērtēšanas rezultāti ir ierobežotas pieejamības informācija, tāpēc pagaidām drīkst atklāt tikai procentus, cik programmu katrā grupā iekļuvušas. Pirmajā nonākuši pat 66 procenti programmu, taču trešajā – tikai seši procenti programmu. Taču, ja trešajā grupā ievieto arī tās programmas, kuras augstskolas pat neiesniedza izvērtēšanai, bet steigšus tās labprātīgi slēdza, un tās 2. grupas programmas, ko eksperti ieteica apvienot, tad trešajā, sliktākajā, “grozā” nonāktu pat 17 procenti studiju programmu. “Domāju, ka studiju programmu sadalījums pa grupām tā arī netiks publiskots,” atzīst B. Rivža.

Bet kā jaunietim, kurš šogad stāsies augstskolā, būt drošam, ka viņš neiestāsies studiju programmā, kas atzīta par nederīgu un drīz tiks slēgta? B. Rivža atbild, ka riska grupā pārsvarā ir maksas studiju programmas, kā arī tās, kurās ir ļoti mazs studentu skaits.

 

AIP pārstāve iesaka topošajiem studentiem, pirms izdarīt izvēli, noskaidrot, kādi ir studiju programmu akreditācijas termiņi, cik daudz studentu šajās programmās mācās, cik daudz pasniedzēju vidū ir doktoru, vai studiju programmā studējošie iesaistās starptautiskās studentu apmaiņas programmās.

 

“Tas ir ļoti būtiski, lai studiju programma būtu ilgtspējīga,” paskaidro profesore.

R. Tukišs gan saka: “Mēs neesam ieinteresēti vērtēšanas rezultātus turēt pagultē.” Ierobežotas pieejamības statuss jūnijā tikšot noņemts un jaunieši varēs uzzināt, kurās studiju programmās ir vērts iestāties un kurās ne.

Drīzumā sāksies studiju programmu izvērtēšanas otrais posms – konkurētspējas izvērtēšana. To neveiks pati AIP, bet gan uzņēmums, kas uzvarējis iepirkumu konkursā. Šajā posmā tiks izvētītas anketas, ko, vērtējot studiju programmas, aizpildīja eksperti. Pēc anketās ietvertajiem datiem tiks noteikts, kuras studiju programmas katrā no 28 studiju virzieniem ir konkurētspējīgākās. Kā zināms, daļā jomu, piemēram, IT, ekonomikā, pedagoģijā, studiju programmas piedāvā daudzas augstskolas. Pēc konkurētspējas izvērtēšanas taps skaidrs, kuras no vienas jomas programmām ir labākās. Visticamāk, konkurētspējas izvērtējums tiks publiskots.

B. Rivža pieļauj, ka ziņojums par studiju programmu konkurētspēju būs pabeigts nākamā gada aprīlī. No augstskolu pārstāvjiem dzirdēti izteikumi, ka nebūtu labi to publiskot pirms ikgadējās uzņemšanas studijām. Labāk esot pagaidīt rudeni. Protams, augstskolām tā izdevīgāk, taču šāda rīcība neatbilstu potenciālo studētgribētāju interesēm.

 

Arodskolas un koledžas

Augstskolas

 

TABULĀS LIETOTIE SAĪSINĀJUMI
PLK – pilna laika klātiene; NLK – nepilna laika klātiene, CE – centralizētais eksāmens, A – akadēmiskā studiju programma, P – profesionālā studiju programma, līm. pr. – līmeņa programma, latv. val. – latviešu valoda, svešv. – svešvaloda. Mācību ilgums norādīts gados, mācību maksa norādīta par vienu mācību gadu, ja nav minēts citādi.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+