Kultūra
Kultūrpolitika

Izglītošanās vai izpriecas dēļ? Kā sācies projekts “Latvijas Skolas soma”1


Latvijas Nacionālajai bibliotēkai “Latvijas skolas somā” ir viens no plašākajiem un daudzpusīgākajiem piedāvājumiem – 19 programmas. Attēlā – nodarbība “Ja es būtu grāmata”.
Latvijas Nacionālajai bibliotēkai “Latvijas skolas somā” ir viens no plašākajiem un daudzpusīgākajiem piedāvājumiem – 19 programmas. Attēlā – nodarbība “Ja es būtu grāmata”.
Publicitātes foto

Latvijas valsts simtgades projektā “Latvijas skolas soma”, kurā piecu gadu laikā plānots ieguldīt ap 13 miljoniem eiro, pārsteidzošs ir vēriens – tajā iesaistīti pilnīgi visi Latvijas skolēni, kopumā aptuveni 240 000, kuriem ir iespēja reizi semestrī apmeklēt vai uzaicināt pie sevis kultūras notikuma veidotājus.

Līdzšinējā pieredze liecinot, ka 99% gadījumu skolas, apmeklējot profesionālā teātra, kino, mākslas notikumus, izmanto iespēju izbraukt ārpus pašvaldības robežām.Līdz šim gan apkopoti projekta norises rezultāti no 2018. gada septembra līdz novembrim, tomēr arī tie ļauj izdarīt secinājumus kā par tā stiprajām, tā vājajām pusēm.

Skolēniem – bagātīgs piedāvājums

Novadu koordinatoru apkopotā informācija liecina, ka vislabprātāk skolas izmanto iespējas apmeklēt lielās, profesionālās kultūras iestādes – “Goru” Rēzeknē, “Lielo dzintaru” Liepājā, arī Rīgas teātrus, muzejus un Nacionālo bibliotēku.

Projektu atzinīgi vērtē Ludmila Oļipova, Kārsavas vidusskolas direktora vietniece audzināšanas jomā: “Kārsavas izglītības iestādes ļoti aktīvi piedalās “Latvijas skolas somā”. Manuprāt, vecāki arī novērtē to, ka bērniem ir iespēja kaut kur aizbraukt un ko jaunu ieraudzīt. Tā ir lieliska dāvana valstij un jauniešiem simtgadē.”

Skolēni koncertzālē “Gors” noskatījušies vairākas teātra izrādes, kuras uz Rēzekni atvedis Dailes, Liepājas un Leļļu teātris, arī – bērnu iemīļoto koncertuzvedumu “Vilkam tāda dvēselīt”. Astotajām klasēm bijusi iespēja aizbraukt uz Latvijas Nacionālā teātra izrādi “Savādais atgadījums ar suni naktī” Rīgā.

Daļa no sarīkojumiem notikuši arī uz vietas skolās – tā, piemēram, Kārsavas vidusskolā demonstrēta kinofilma “Bille”, vairākas novada skolas izmantojušas arī Latvijas Kinematogrāfistu savienības piedāvāto projektu “Kino visiem un visur”, kurā skolām tiek piedāvāti latviešu filmu ieraksti diskos. Ļoti spilgta bijusi folkloras un seno cīņu kopas “Vilkači” viesošanās Kārsavā šajā semestrī.

“Kā skolēni vēlāk atzina sarunās, tā bijusi īsta patriotisma stunda, ļoti patika bērniem un izraisīja klausītājos lepnumu par piederību Latvijai,” teic koordinatore.

Ciblas novada izglītības koordinatore Sarmīte Leščinska pievienojas Kārsavas kolēģu viedoklim, uzsverot, ka projekts ir ļoti labs, plaši tiek izmantots “Gora” piedāvājums, un, ja kādreiz pietrūkst līdzekļu tieši transportam, to palīdz nodrošināt pašvaldība – vecāku līdzfinansējums netiek prasīts.

Bauskas novada administrācijas metodiķe Līga Kirilko stāsta, ka pirmajā semestrī novadam nācies aptuveni 2000 eiro atskaitīt atpakaļ, jo skolas vēl īsti nav sapratušas, kā līdzekļus precīzi izmantot. Tomēr apgūt sistēmu bijis viegli, un arī atskaitīties par līdzekļiem esot pietiekami vienkārši atšķirībā no daudziem citiem projektiem, kuros administratīvais slogs ir daudz lielāks. Visvairāk skolēni vēlas apmeklēt teātra izrādes, un programma ir liels atspaids, lai lauku skolu bērni varētu tikt uz Rīgas profesionālajiem teātriem.

Parasti vienā braucienā tiekot apmeklētas vairākas kultūras iestādes – pirms teātra – arī kāds muzejs, kur tiek izmantots muzejpedagoģisko nodarbību piedāvājums, tāpat izstādes, arī literātu memoriālie muzeji ir iecienīts ceļamērķis.

Ilgāk par pārējām skolām projektā līdzdarbojas četras – Brocēnu vidusskola, Rīgas Juglas vidusskola, Daugavpils 10. vidusskola un pamatskola “Rīdze”. Projekta koordinatore pamatskolā “Rīdze” Laila Jēkabsone norāda, ka sākotnēji “Latvijas skolas somas” ideja bijusi atšķirīga, taču aprobējot iegūlusies pašreizējā formātā kā iespēja katram skolēnam piedalīties kultūras procesos.

Kopējo kultūras iestāžu piedāvājumu Laila Jēkabsone vērtē pozitīvi.

Reizēm gan izvēli apgrūtinot tas, ka gada laikā nāk arvien jauni piedāvājumi, bet izvēle jāizdara ļoti laikus – nākamā gada programma tikšot sastādīta jau drīz pēc šī mācību gada noslēguma.

Laila Jēkabsone identificējusi arī kādu problēmu, kas saistīta ar skolēnu vecāku attieksmi pret programmu: “Rīgas skolu problēma ir tā, ka vecāki bieži uzskata – ja kaut kas ir par velti, tas nav nekas vērtīgs. Ne tikai mūsu skolas skolotājiem nācies saskarties ar problēmu, ka bērnus neatved uz kādu pasākumu, par to iepriekš pat nepasakot.”

No otras puses, arī pašas skolas reizēm nepietiekami informē vecākus par to, kādā veidā muzeja, izstādes vai izrādes apmeklējums tiks integrēts mācību procesā. Ja vecāki to uztver tikai kā izklaides pasākumu, tad tieši tā arī pret šo norisi attiecas.

Kultūras iestādēm – papildu slodze

Programmai ir gan plusi, gan izaicinājumi – teic “KZ” aptaujāto “Latvijas skolas somas” ietvaros pieprasītāko kultūras iestāžu darbinieki.

Pirms kāda laika muzeji sūtīja satrauktus signālus, ka darbinieku slodze ievērojami pieaugusi un valsts piešķirtie līdzekļi to nekompensē. Viens no pieprasītākajiem programmā ir Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM). Muzeja izglītības darba vadītāja Elīna Bērziņa norāda – statistiski raugoties, biļešu skaita pieaugums LNMM galvenajā ēkā salīdzinājumā 2017. un 2018. gada pirmo semestri ir diezgan organisks.

“Ļoti audzis pieprasījums pēc pakalpojumiem – ekskursijām, nodarbībām –, taču ar to rēķinājāmies,” viņa stāsta. Šajā laikā, nu jau divos semestros, “Latvijas skolas soma” aizņemot labu daļu darbinieku laika un esot liels izaicinājums to nobalansēt, lai skolēni varētu atbraukt, lai būtu pieejams muzeja speciālists, kurš pastāstītu, kā muzejs funkcionē, parādītu, kas ir tā kolekcijā.

Muzeja darbā tas rada spriedzi – galvenokārt attiecībā uz citām apmeklētāju grupām – pieaugušajiem, senioriem, pirmsskolas grupām –, kā arī darbā ar individuālajiem apmeklētājiem.

Latgales vēstniecības “Gors” Mārketinga daļas vadītāja Edīte Husare arī teic, ka programmai ir gan plusi, gan izaicinājumi. “Koncertzāles pamatauditorija tomēr ir cita. Tas, ka skolēni dodas pie mums, ir jauki, bet mēs to vairāk uztveram kā ieguldījumu nākotnes auditorijas veidošanā – jaunieši pierod, ka koncertzāle ir vieta, kur var doties apmeklēt kultūras notikumus.”

Starp izaicinājumiem Edīte Husare min līdzekļus, jo valsts budžetā paredzētie septiņi eiro skolēnam semestrī ne vienmēr ir reālās pasākuma izmaksas. “Programmas, ko piedāvājam “Latvijas skolas somā”, ir profesionāla kultūra – Latvijas simtgades filmas, profesionālo teātru viesizrādes, koncertprogrammas. Priecājamies, ka šīm programmām ir Valsts kultūrkapitāla fonda līdzfinansējums, kas ļauj piedāvāt atlaides biļešu cenai.”

Kopumā “Gora” kolektīvs priecājoties par programmu, jo skolēniem tādējādi veidojas izpratne ne tikai par mūziku vai teātri, bet arī par izturēšanos izrādēs un koncertos, jo neviens sarīkojums netiek īpaši pielāgots “Latvijas skolas somas” auditorijai. Šajā ziņā “Gors” atšķiras no jau pieminētā LNMM un vairākām citām vietām, kur “Latvijas skolas somas” dalībnieki noteiktos brīžos ir vienīgie vai skaitliski dominējošie apmeklētāji – nepatīkami bieži esot gadījumi, kad skolēnu grupas ir pārāk trokšņainas un jūtams – pirms apmeklējuma tas skolā izrunāts nepietiekami.

Mazliet īpašākā situācijā nekā pārējie “Latvijas skolas somas” programmā iesaistītie ir Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB). Atšķirībā no teātriem, koncertzālēm un muzejiem LNB apmeklējums un arī muzejpedagoģiskās nodarbības ir bez maksas visiem, ne tikai programmas dalībniekiem.

Ekspozīcijas “Grāmata Latvijā” muzejpedagoģe Anita Smeltere secina: “Latvijas skolas soma” ne tik daudz palielinājusi apmeklējumu, kā paplašinājusi apmeklētāju ģeogrāfiju: valsts sedz ceļa izdevumus, tādēļ reģionu bērni, visticamāk, brauc uz vairākiem pasākumiem Rīgā vienā braucienā un to ietvaros apmeklē arī bibliotēku.”

Tomēr, vai LNB piedāvātās nodarbības tiek integrētas mācību procesā, muzejpedagoģe neņemas apgalvot: “Tā kā nodarbība ir bez maksas, tā arī tiek izmantota.”

Piedāvājums tiek vērtēts

Kultūras ministrija (KM) norāda, ka kultūras iestāžu un mākslinieku interese par piedalīšanos programmā ir augoša. “2018. gadā trīs konkursos atbalstu guvuši 52 projekti, no kuriem daudzi jau ieguvuši skolēnu mīlestību, savukārt 2019. gada konkursā “”Latvijas skolas somas” satura radīšana muzejos” atbalstīti 25 projekti,” informē KM komunikāciju speciāliste Inita Kabanova.

Arī privātajiem muzejiem ir iespēja iekļauties “Latvijas skolas somas” piedāvājumā, un, ja vien pietiek kapacitātes akreditācijai un izglītības programmu izveidei, arī piedalīties un gūt atbalstu VKKF mērķprogrammā.

Šogad pimajā konkursā atbalstīti trīs biedrību dibināti muzeji.

Privātā Salmu muzeja vadītāja Kristīne Brīniņa gan bažīga: divas muzeja programmas izdevies iekļaut “Latvijas skolas somas” piedāvājumā, tomēr ne muzeju, bet arhitektūras un dizaina sadaļā.

Esot jūtams – šogad apmeklētāju Salmu muzejā mazāk, saka Kristīne Brīniņa: “Mums šis jau ir devītais gads kā apskates vietai, un līdz šim skolēni bija vieni no pastāvīgākajiem apmeklētājiem, īpaši pavasarī un rudenī.”

Izpētot piedāvājumu “Latvijas skolas somas” vietnē, var secināt – skolotājiem jābūt ļoti zinošiem un ieinteresētiem kultūras procesā, lai izvēlētos vispiemērotāko piedāvājumu tā, lai tas iespējami papildinātu mācību procesu. No otras puses, piedāvājums ir pietiekami vērtīgs pat tad, ja tas tiek izmantots vairāk kā atelpa no mācību procesa, skolēniem, īpaši lauku novados dzīvojošajiem, pavērtu pieeju kvalitatīvai, profesionālai mākslai.

Projekta “Latvijas skolas soma” norise

(no 2018. gada septembra līdz novembrim)

• Vismaz vienu reizi kādā no Latvijas izzināšanas norisēm, kultūras un mākslas notikumiem piedalījušies vairāk nekā 240 000 skolēnu.

• Skolēni no 61% pašvaldību jau bija skatījušies programmas “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” filmas, no 25% pašvaldību – jau bija iepazinuši Latvijas muzeju kopizstādi “Latvijas gadsimts”, 22% novadu – apmeklējuši Nacionālā teātra izrādi “Tikšanās vieta Rīgas pilsētas 2. teātris”.

• 99% gadījumu koordinatori atbildējuši, ka skolēni apmeklējuši norises ārpus savas pašvaldības teritorijas.

LA.lv