Praktiski
Mājas

Izlīdzinām šķību grīdu: maisījuma izvēle, sagatavošana un ieliešana 16

Foto – Shutterstock

Grīda ir pirmais elements, ko ievērojam, ieejot telpā. Taču – lai cik glīts būtu dekoratīvais segums, ja grīda būs šķība vai nelīdzena, iespaids par telpu tik un tā būs sabojāts.

Laiks, kad vienīgā iespēja iegūt līdzenu un horizontālu pamatu grīdai, izmantojot tikai cementa un smilšu maisījumu, jau sen pieder pagātnei. Ražotāji piedāvā pašizlīdzinošos maisījumus grīdām, tos atliek vien sajaukt ar ūdeni, izliet uz pamatnes un… iegūt ideāli gludu horizontālu virsmu – maisījuma izlīdzināšanās notiks gravitācijas ietekmē. Turklāt darbu iespējams paveikt paša spēkiem arī tad, ja nav īpašas pieredzes celtniecībā, vien rūpīgi jāievēro darbu secība un maisījumu ražotāju norādījumi.

“Pašizlīdzinošās grīdas maisījums veidots no rūpīgi izvēlētām sastāvdaļām, visbiežāk uz cementa vai cementa–ģipša bāzes. Nopērkami uz polimēru bāzes veidoti maisījumi (akrils, poliuretāns, epoksīdi), taču to ieklāšana ir sarežģītāka, ko paša spēkiem tomēr labāk neveikt,” skaidro būvfirmas KMT projekts valdes loceklis Māris Stiprais.

Smalki, rupji, cements, ģipsis

“Pašizlīdzinošajiem grīdas maisījumiem uz cementa bāzes ir īpašas polimēru piedevas – plastifikatori, kas nodrošina gatavā maisījuma vieglu izplūšanu un ātru tālāko kristalizāciju. Šādus maisījumus var izmantot telpās ar paaugstinātu mitrumu. Tieši uz cementa bāzes veidotie maisījumi pieļauj ļoti plānu izlīdzinošo kārtu (daži milimetri) ierīkošanu.

Ģipša (precīzāk ģipša–cementa bāzes) pašizlīdzinošie maisījumi piemēroti sausām telpām. Tos izmanto arī gadījumos, kad jāizlīdzina lielāks kritums, pat līdz 100 milimetriem. Ģipsis lieliski vada siltumu, un šos maisījumus visbiežāk lieto, tieši ierīkojot siltās grīdas,” skaidro Māris Stiprais.

Pašizlīdzinošo grīdu maisījumus iedala pēc izmantotā materiāla graudu frakcijas. Rupjie domāti virsmas izlīdzināšanai, ja augstumu starpība ir lielāka. Ielejamā kārta parasti ir vismaz 10 mm bieza. Šādai vir­smai var būt nepieciešama tālāka izlīdzināšana, to arī izvēlas, ja paredzēts ieklāt flīzes vai laminātu.

Smalkos maisījumus izvēlas gadījumos, kad nepieciešams izlīdzināt virsmu, īpaši nepalielinot tās augstumu. Ielejamās kārtas biezums – līdz 5 milimetriem.

Ir nopērkami arī īpaši maisījumi, kuros iestrādātas armējošas šķiedras. Tie paredzēti, lai palielinātu kārtas spēju pretoties deformācijām. Citas piedevas var veicināt virsmas spēju atgrūst mitrumu. Šos maisījumus izmanto, kad izlīdzinošā kārta jāveido uz koka pamatnes. Salīdzinot ar citiem, šo maisījumu cena ir ievērojami augstāka.

Pašizlīdzinošo grīdas maisījumu priekšrocības:

• vienkārša maisījuma sagatavošana, atliek vien pievienot ražotāja noteikto ūdens daudzumu;

• masas sagatavošanai nav nepieciešams īpašs aprīkojums – maisīšanai var izmantot celtniecības maisījumu mikseri, kas iestiprināts jaudīgākā urbjmašīnā;

• nav jāveido augstuma atzīmes;

• klasiskās betona izlīdzinošās kārtas minimālais biezums 25–30 mm, pašizlīdzinošās kārtas 2–5 mm;

• mazāka slodze uz nesošajām konstrukcijām;

• daudzi maisījumi pietiekami sastinguši, lai noturētu cilvēka svaru jau pēc 2–3 stundām. Tas īpaši ērti, remontējot dzīvokļa gaiteni vai caurstaigājamās istabas.

Pašizlīdzinošo grīdas maisījumu trūkums – ar betona izlīdzinošo kārtu salīdzinoši augstāka cena. Tāpēc lielākas augstumu starpības gadījumā vēlams pamatu izlīdzināt ar betona masu, bet ar plānu pašizlīdzinošo kārtu panākt ideālu virsmu.

Cik daudz maisījuma nepieciešams?

Uz šo jautājumu ikreiz jāatbild gan pieredzējušiem celtniekiem, gan iesācējiem, lai iegādātos vajadzīgo materiāla daudzumu.

Ja pamats ir salīdzinoši līdzens, aprēķini nav sarežģīti. Visbiežāk ražotājs uz maisījuma iesaiņojuma norāda tā patēriņu kvadrātmetram, ja kārtas biezums ir 10 mm. Tādējādi var izmantot formulu M = S x h x m x 100, kur M ir nepieciešamais maisījuma daudzums kilogramos, S – laukums kvadrātmetros, h – ielejamās kārtas augstums metros (1 mm = 0,001 m), m – ražotāja norādītais maisījuma patēriņš vienam kvadrātmetram ar kārtas biezumu 10 mm.

Iegūtais skaitlis jādala ar maisījuma svaru vienā iesaiņojumā. Tā uzzināsiet, cik maisu iesaiņojuma jāiegādājas. Prātīgi būtu pirkt materiālu ar 5 procentu rezervi, nekā aprēķināts.

Kādi darbarīki vajadzīgi?

Būs vajadzīgs celtniecības maisījumu mikseris, pietiekami liels trauks, kurā ietilpst viss maisa saturs un attiecīgais ūdens daudzums. Vispiemērotākais būs plastmasas celtniecības spainis ar līdzenu dibenu, kura tilpums ir vismaz 20 litru. Precīzai ūdens daudzuma noteikšanai būs vajadzīgs arī mērtrauks. Neiztikt arī bez špakteļlāpstiņām – 30–40 mm platām virsmas sagatavošanai un 500–600 mm platām maisījuma ātrākai izlīdzināšanai.

Obligāti jāiegādājas adatu veltnītis. Turklāt adatu garumam jābūt samērojamam ar ieklājamās kārtas biezumu. Optimāli, ja adatu garums ir 2–3 mm lielāks nekā ieklājamās kārtas biezums. Virsmas gruntēšanai būs vajadzīgs arī sintētiska materiāla krāsotāja veltnītis un otas stūriem. Noderēs arī krāsotāju kurpes – īpašas uzlikas darba apaviem, ar izturīgiem dzelkšņiem to zolē, kas ļauj pārvietoties pa nenožuvušu virsmu, to nebojājot.

Materiāli

Bez pašizlīdzinošās grīdas maisījuma būs nepieciešamas arī dziļas iedarbības grunts betonētām virsmām, antiseptiķis, ja sastāvs tiks uzklāts koka virsmai, amortizējoša deformācijas lente, kuras platums par 8–10 mm lielāks par ielejamās kārtas biezumu. Ja nepieciešams pamata remonts, tad arī attiecīgs maisījums šā darba veikšanai. Atsevišķos gadījumos būs vajadzīga arī hidroizolācija (vismaz 200 mikronu bieza plēve; sk. zīmējumu).

Kā ieklāt pašizlīdzinošo kārtu

“Ja tas vēl nav izdarīts, jāsāk ar pamata inspekciju un, ja nepieciešams, remontu. Jānotīra arī ar dažādiem tehniskiem šķidrumiem piesūkušās betona kārtas, pienācīgi jāaizdara visas plaisas, jānokaļ izciļņi. Kad no virsmas noslaucīti putekļi, virsmu gruntē divās kārtās, otro uzklājot tikai pēc tam, kad pirmā pilnībā nožuvusi. Savukārt koka pamatam jābūt pilnībā stabilam pat pie lielām slodzēm,” norāda Stiprā kungs.

“Ja tiek klāta hidroizolācija, no tās apakšas jāizvada visi gaisa burbuļi. Pie sienas piestiprina amortizējošo lenti. Ja izlīdzinošās kārtas biezums ir lielāks par 10 mm, ieteicams ieklāt arī armējošu stiklšķiedras sietu. Siets rūpīgi jāpiestiprina, lai masas ieklāšanas laikā tas neuzpeldētu.”

Gaisa temperatūrai telpā jābūt no 10 līdz 25 grādiem un virsmai – sausai. Par to var pārliecināties, uz grīdas uzklājot vienu kvadrātmetru lielu plēves gabalu, blīvi piespiežot malas. Ja pēc diennakts zem plēves nav kondensāta, virsma ir pietiekami sausa. Jānoēno logi, lai uz grīdas nebūtu tiešo saules staru, jānovērš caurvējš.

Atbilstīgi ražotāja norādījumiem no maisījuma sagatavo izlejamo masu, sauso materiālu berot ūdenī, nepārtraukti maisot, nevis otrādi. Kad masa kļuvusi vienmērīga, tai ļauj 2–3 minūtes atpūsties. Tad vēl minūti maisa. Parasti atvēlētas 40 minūtes, lai gatavo maisījuma porciju varētu izliet un izlīdzināt.

Masu sāk liet no durvīm tālākās sienas, lej joslām vienādās porcijās uz laukuma vienību. Palīdz izlīdzināties ar špakteļlāpstiņu. Kad virsma aptuveni izlīdzināta, to apstrādā ar adatu veltnīti – tas palīdzēs no masas izkļūt gaisa burbulīšiem un sekmēs izlīdzināšanos. Pats grūtākais – procesam jābūt nepārtrauktam, tāpēc labāk, ja viens cilvēks sagatavo maisījumu, otrs lej un trešais izlīdzina ar adatu veltnīti.

Pēc aptuveni stundas virsma sāk sacietēt. Vēl pēc divām trim pa to varēs pārvietoties. Taču, ja nav īpašas nepieciešamības, no tā labāk atturēties.

Ja viss izdarīts pareizi un ievērots temperatūras režīms, flīzēt var pēc trim diennaktīm, pēc nedēļas – klāt citus grīdas segumus.

Ielejot pašizlīdzinošo masu virs siltās grīdas ūdens caurulēm, tām jābūt piepildītām ar šķidrumu. Grīdu var ieslēgt ne agrāk kā četras nedēļas pēc grīdas ieliešanas.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

 

Kad lieto pašizlīdzinošos grīdas maisījumus

1. Lai virs betonētas pamatnes izveidotu plānu izlīdzinošo kārtu, novēršot nelīdzenumus. Parasti šādas kārtas biezums ir no 2 līdz 30 milimetriem.

2. Lai izveidotu peldošu izlīdzinošo kārtu hidroizolācijas vai cita starpslāņa gadījumos, kad nav pieļaujams pamata un izlīdzinošās kārtas tiešs kontakts. Piemēram, ja pamata betons ir piesūcies ar naftas produktiem vai pašizlīdzinošo kārtu paredzēts izveidot uz koka grīdas. Šajā gadījumā kārtas biezums būs 30–60 mm.

3. Lai izveidotu stingru pamatu uz siltumizolācijas materiāliem, piemēram, ekstrudēta putupolistirola. Arī šajā gadījumā kārtas biezums būs 30–60 mm.

4. Ierīkojot siltās grīdas – gan elektriskās, gan ūdens. Kārtas biezums šajā gadījumā atkarīgs no siltumnesēja diametra. Kārtas biezumam virs elektroinstalācijas kabeļiem vai siltās grīdas caurulēm jābūt vismaz 35 mm. Tomēr kopējam kārtas biezumam nevajadzētu pārsniegt 60 milimetrus.

LA.lv