Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
9. maijs, 2014
Drukāt

Spānijas valdība izraidītajiem ebrejiem dos ES pilsonību
 (4)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Spānijas valdība nolēmusi labot vēstures kļūdas un piešķirt pilsonību to ebreju pēctečiem, kuri 1492. gadā pēc karaļu pavēles tika izraidīti no Spānijas.

Pēc aprēķiniem, izraidīto ebreju pēcteči šobrīd veido vismaz 15% no pasaules ebreju kopienas jeb vairāk nekā 3 miljonus cilvēku, kas varētu pieprasīt Spānijas un līdz ar to ES pilsonību, saglabājot arī tagadējās mītnes zemes pilsonību.

Šis ir pirmais gadījums, kad kāda no ES valstīm masveidā piedāvā pilsonību cilvēkiem, kas tajā nedzīvo un nepieder šīs valsts pamatnācijai. Tomēr ES pilsonību ir iespējams iegūt ne tikai tradicionālajā veidā – piedzimstot vai nodzīvojot noteiktu laiku kādā no ES valstīm. Piemēram, Itālija piešķir pilsonību arī cilvēkiem, kuriem kāds no senčiem pirms vairākām paaudzēm ir bijis itālietis.

Spānija “atgūst sevi”


Lielākā daļa no Spānijas izraidīto ebreju pēcteču, kas šajās nedēļās jau iesnieguši pieteikumu Spānijas pilsonības iegūšanai, dzīvo Venecuēlā un Turcijā, paziņoja Spānijas tieslietu ministrs Alberto Ruizs-Galjardons. Tieši viņš vēlējās un iesniedza valdībai likumprojektu, kas ļautu izraidīto pēctečiem kļūt par Spānijas pilsoņiem.

Pirms vairāk nekā 500 gadiem desmitiem tūkstošu ebreju tika padzīti no Spānijas, kad, Aragonai apvienojoties ar Kastīliju, karaļi Ferdinands un Izabella pārgāja katoļticībā un izvērsa plašas ebreju un musulmaņu vajāšanas. Pirms bēdīgi slavenās 15. gadsimta spāņu inkvizīcijas valstī dzīvoja aptuveni 300 000 ebreju, kas veidoja vienu no lielākajām ebreju kopienām pasaulē. Karaļu pavēle, ko tieslietu ministrs nodēvējis par “lielāko kļūdu Spānijas vēsturē”, lika visiem ebrejiem četru mēnešu laikā pamest valsti. Izraidītie ebreji izklīda pa visu pasauli. Pašlaik visvairāk tā dēvēto Sefardi ebreju jeb Pireneju pussalas ebreju pēcteču dzīvo Izraēlā, Turcijā, ASV, Argentīnā un Čīlē, bet Spānijā pašlaik dzīvo vien aptuveni 30 000 – 40 000 ebreju.

Ruizs-Galjardons atzina, ka Spānijai bijis jānoiet garš ceļš, pirms tā bija gatava “atgūt daļu no sevis”. Pēc ministra vārdiem, ikvienam, kurš varēs pierādīt Sefardi ebreju izcel­smi, tiks piešķirta pilsonība, turklāt ļaujot saglabāt esošo Izraēlas vai citas valsts pilsonību. Tas nozīmē, ka šie cilvēki varēs brīvi ieceļot, strādāt vai studēt ne vien Spānijā, bet arī citās ES valstīs.

“Spāņu drudzis”


Itālijas ebreju kopienas portāls “moked.it” vēsta, ka pasaules ebreju sabiedrībā Mariano Rahoja vadītās valdības lēmums izraisījis lielu interesi, ko daži plašsaziņas līdzekļi nodēvējuši par “spāņu drudzi”. Portāls arī uzdod retorisku jautājumu, vai šis lēmums ir novēlota nožēla par pagātnes notikumiem, vēlēšanās atvieglot gadsimtiem mocītās ebreju tautas dzīvi vai arī drīzāk ekonomisks manevrs krīzes māktās Spānijas situācijas uzlabošanai. Vienlaikus portāls atzīst, ka pēc Izraēlas un pēc Staļina neveiksmīgā plāna izmitināt ebrejus Birobidžanas apgabalā Sibīrijā, Spānija ir otrā mūsdienu valsts, kas vēlas uzņemt ebrejus un veicināt vietējās ebreju kopienas veidošanos.

Tomēr ne visi Izraēlā ir apmierināti. Kāda no laikraksta “Maariv” žurnālistēm jūtas apbēdināta par tautiešu raušanos uz Spāniju: “Ir skumji redzēt izraēliešus, kas redz šajā valstī tikai tranzīta staciju un meklē iespēju aizbēgt no šejienes pat uz valstīm, kas vēstures gaitā ir centušās iznīcināt ebrejus no zemes virsas.”

Kā kļūst par ES pilsoni?


Rahoja valdības lēmums ir bezprecedenta gadījums, tomēr par ES pilsoni var kļūt, ne tikai piedzimstot vai naturalizējoties kādā no ES dalībvalstīm. Vairākas ES valstis labprāt uzņem savā paspārnē pamatnācijai piederīgos, kuru senči ir bijuši spiesti emigrēt no valsts pat pirms vairākām paaudzēm. Itālija šajā ziņā ir visdāsnākā un kopš 1998. gada ir piešķīrusi pilsonību gandrīz miljonam cilvēku, kuriem kāds no priekštečiem, kaut pirms desmit paaudzēm, bijis Itālijas pilsonis, pat neprasot pierādīt savu tagadējo saikni ar itāliešu kultūru.

Citas ES valstis – Beļģija, Kipra, Dānija, Vācija, Īrija, Malta, Portugāle, Lielbritānija, Slovēnija un Spānija – arī piešķir pilsonību no valsts emigrējušo pēctečiem, taču ar daudz stingrākiem noteikumiem. Dažu šo valstu pilsonību var iegūt tikai emigrantu bērni, citu – arī mazbērni un mazmazbērni, bet ne tālāki pēcnācēji.

Šā gada sākumā Briselē satraukumu izraisīja Maltas lēmums piešķirt valsts pilsonību apmaiņā pret ieguldījumiem 650 000 eiro apmērā, neprasot, lai pieteikuma iesniedzēji dzīvotu Maltā. Eiropas Komisijas “ārkārtīgā spiediena” dēļ Malta tomēr ieviesa papildu prasību pretendentiem uz valsts pilsonību – nodzīvot Maltā vismaz 12 mēnešus. Portugāle jau pērn nolēma, ka lielie investori, kas paturēs savu kapitālu Portugālē vairāk nekā piecus gadus, varēs pieprasīt šīs valsts pilsonību.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Latvija varētu piešķirt pilsonību baltvāciešiem

  2. Lai labāk pastāsta par augļotājiem,kas vēl šodien velk ādu pār acīm, un inkvizīcija bija tik atbilde..?!)))Parādiet kaut vienu zemnieku ,vai santehniķi no šis šlakas..?!Kāpēc citiem būtu jāstrādā priekš parazītiem..!?

  3. Lai labak pastāsta par augļotājiem,kas vēl šodien velk ādu pār acīm un inkvizīcija bija tik atbilde..?!)))

  4. Naivis Kvadrātā Atbildēt

    Nu re- pļinersi,cileviči un ždanokas var intensīvi “atcerēties” savus radus un doties uz spāniju, Itāliju tur aizstāvēt krievu mistiskās “cilvēktiesības” daudz siltākās zemēs

Draugiem Facebook Twitter Google+