Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
3. aprīlis, 2014
Drukāt

Kā cilvēki novērtē savu labklājību?


Foto - LETAFoto - LETA

Ina Celmiņa 
(41, mājsaimniece Gulbenes novadā, ģimenē 8 cilvēki): 
“Mūsu ģimenes labklājību vērtēju kā vidēju. Daudz naudas aiziet kredītu apmaksai, tāpat arī komunālajiem maksājumiem, toties ietaupīt visvairāk nākas, iegādājoties pārtiku, apģērbu, kā arī izklaidējoties. Paši dārzā audzējam lielāko daļu no nepieciešamajām ēdamlietām, tā ka sanāk gan pašiem, gan arī vēl pacienāt radus. Ogu laikā dažkārt vēl arī gūstam nelielu peļņu no jāņogām un upenēm, drīzumā plānojam sākt audzēt arī dažādu šķirņu avenes. Vispār nākotnē raugāmies pozitīvāk, jo ceram sākt mazo ģimenes biznesu.”

Līga Moderniece 
(51, skolotāja no Alojas, dzīvo viena): 
”Diez vai manu materiālo stāvokli var nosaukt par labklājību, bet var iztikt un kaut kā savilkt galus. Ietaupu pārsvarā uz ēšanas rēķina, jo daudz ko izaudzēju un sagatavoju pati, cenšoties ēst sabalansēti, veselīgi un vienkārši. Pēdējā laikā nekādu būtisku izmaiņu manā materiālajā stāvoklī nav. Bērni gan kļuvuši patstāvīgāki, tāpēc nedaudz labāk varu iztikt, pašlaik dzīvojot viena ar suni un diviem papagaiļiem. Domāju, ka arī nākotnē nekādu pozitīvu pārmaiņu nebūs: skolēnu skaits samazinās, mazās skolas likvidēsies, laukos darba vairs nebūs, bet arī pilsētās visiem darba nepietiks. Latvijā veidojas “liekie” cilvēki, un tas, ka valdība apgalvo: vajag atgriezt Latvijā aizbraukušos, – ir tikai dekorācija un pagaidām naiva cerība. Kāds jau atgriežas, bet ne masveidā.”

Loreta Vītiņa 
(27, administratīvā darbiniece no Valmieras, ģimenē 2 cilvēki): 
”Savas ģimenes un savu labklājību vērtēju kā vidēju. Noteikti ir daudz cilvēku, sevišķi lauku reģionos, kuriem ir sliktāk, un tāpat ir tādi, kuriem ir daudz labāk. No budžeta lielākā daļa aiziet dažādu maksājumu un rēķinu apmaksai, pārtikai, apģērbam un dažādām sadzīves precēm. Īpaši taupīt necenšos, un tas arī neizdodas, taču saprotu, ka ir lietas, piemēram, mašīna, savs dzīvoklis, ko nevaru atļauties iegādāties. Ģimenes labklājība pēdējo gadu laikā nav mainījusies, un īpašas pārmaiņas neredzu arī tuvākajā nākotnē.”

Uldis Bindris 
(33, automehāniķis no Rīgas, 
ģimenē 3 cilvēki): 
”Ģimenes materiālo stāvokli vērtēju kā labu. Lielākā daļa budžeta aiziet izklaidei, diezgan daudz ceļojam: kamēr var, tikmēr jāizmanto izdevība. Tāpat ikdienā nauda aiziet dažādiem sadzīves izdevumiem – dzīvokļa īrei, pārtikai, komunālajiem maksājumiem. Par ietaupīšanu runājot – īpaši ne uz ko ekonomēt neiznāk un nav vajadzības. Pēdējo gadu laikā mūsu labklājība ir cēlusies, un arī nākotni prognozēju aizvien labāku. Sliktāk jau nekļūst, un, savienojot pašizaugsmi ar situāciju valstī, noteikti būs vēl labāk. Patiesībā jau daudz kas atkarīgs no paša cilvēka: ja grib un cenšas, tad būs labi. Toties tiem slinkākajiem noteikti arī ies grūtāk.”

Ina Viška 
(40, mājsaimniece no Varakļāniem, ģimenē 5 cilvēki): 
”Savas ģimenes labklājību vērtēju kā vidēju. Visvairāk naudas aiziet pārtikai un mašīnai (benzīnam, remontam, tehniskajai apskatei un nodokļiem). Toties taupām izklaidēm, nekur bieži nebraucot, arī apģērbam, kuru laikam jau pērkam mazliet mazāk, nekā vajag… Pēdējo gadu laikā situācija nedaudz uzlabojusies, jo bijušais vīrs tagad strādā ārzemēs un no turienes var kaut ko atsūtīt. Par nākotni gan neņemos spriest, jo labklājību ļoti ietekmē kopējās cenu maiņas. Tā kā ģimenē ir trīs bērni un visiem vajag ēst, skolas naudu, skolas drēbes un tā tālāk, tad cenu maiņas atstāj ļoti būtisku iespaidu uz ģimenes budžetu. Kopējā situācija valstī, man liekas, ir mazliet uzlabojusies, taču, kā būs tālāk nākotnē, ir ļoti grūti pateikt.”

Uzziņa


* Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji savas ģimenes materiālo stāvokli vērtē kā viduvēju: februārī tādu vērtējumu devuši 54% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir par 3% vairāk nekā janvārī;

* kā labu savas ģimenes materiālo stāvokli vērtējuši 11% Latvijas iedzīvotāju, iezīmējot nelielu kritumu salīdzinājumā ar janvāra aptaujas 12%, toties kā sliktu savas ģimenes materiālo stāvokli vērtējuši 35% atbildējušo;

* ģimenes finansiālā stāvokļa pasliktināšanos tuvākā gada laikā prognozējuši 19% aptaujāto, kas ir par 4% vairāk nekā janvārī. Toties finansiālā stāvokļa uzlabošanos prognozējis 21% aptaujāto.

Avots: “DNB Latvijas barometrs”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+