Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
1. marts, 2012
Drukāt

Ja nu pareizticīgo Ziemassvētku vietā izvēlēsies 9. maiju? (1)

9maijs_leta

Seno romiešu dzejnieks Juvenāls reiz noformulēja mierīgas dzīves formulu: “Maizi un izpriecas!” (Latīņu valodā – panem et circenses.) Tā gan bija domāta kā satīra par tā laika valdnieku prasto pieeju tautas vajadzībām, bet izrādījusies ļoti trāpīga arī nākamajos gadsimtos, pašreizējo ieskaitot.


Kā citādi izskaidrot, ka svarīgākais un ātrākais apspriežamais jautājums pēc 18. februāra referenduma izrādās jaunu svinamo dienu (brīvdienu) noteikšana. Maizes (lasi – liekas naudas budžetā) politikas veidotājiem nav, tātad nomierināšanai jāpiedāvā izklaide.

Notikumu secība. Pirms referenduma daži valdošie politiķi ar Valsts prezidentu priekšgalā garīgu personu klātbūtnē labvēlīgi pakrekšķināja, ka nākotnē varētu pareizticīgo Ziemassvētkus kalendārā iekrāsot sarkanā krāsā. Turpmāk šis jautājums ļoti bieži tika pieminēts referenduma sakarā – kā iespējamais “labas gribas žests” attiecībā pret tiem, kas atbalstījuši valsts valodas statusu krievu valodai. Saistība starp abiem jautājumiem gan ir nosacīta – gan starp “par” balsotājiem, gan pareizticīgo Ziemassvētku svinētājiem vairākums neapšaubāmi ir krievi, bet vai to vajadzētu saistīt? Politkorektie politiķi un eksperti visu laiku uzsver, ka etniskumu nevajadzētu izcelt, bet paši šīs pamācības neievēro.

Pēc referenduma “Saskaņas centrs” uz karstām pēdām iesniedza attiecīgu priekšlikumu – lūdzu atbalstiet! Savukārt valdošā koalīcija pēc Zatlera Reformu partijas ierosmes apspriedusi grozījumus Darba likumā, kas paredz noteikt vienu īpašu brīvu dienu, kuru katrs varētu izmantot “pēc saviem reliģiskajiem vai ģimenes ieskatiem”. Vēl Nacionālā apvienība par brīvdienu ierosinājusi noteikt Lāčplēša dienu 11. novembrī.

 

Lielākā daļa iedzīvotāju par papildu brīvdienu, protams, neskumtu, bet idejiski šāda spontāna “kalendāra revīzija” uzreiz pēc referenduma ir nesaprotama. Turklāt tieši zatleriešu kompromisa variants var izrādīties tas labiem nodomiem bruģētais ceļš, kas ved uz elli. Jo var izrādīties, ka liela daļa iedzīvotāju vēlas svinēt pavisam citus datumus, nekā iedomājušās politiskās aprindas.

 

Viens piemērs – nesen varēja pārliecināties, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem joprojām ir nostalģiskas jūtas pret 23. februāri, kas padomju laikā tika atzīmēta kā Padomju armijas un jūras kara flotes diena, pieminot boļševiku 1918. gadā izveidotās sarkanās armijas pirmo uzvaru. Arī mūsdienās Krievijā, Baltkrievijā, Kirgizstānā un pašpasludinātajā Piedņestras reģionā šī diena tiek oficiāli atzīmēta. Gan ar citu nosaukumu – Tēvzemes aizstāvju diena. Mums gar to nebūtu nekādas daļas. Tomēr Latvijā vēstures nezinātāji kaut kur padzirdējuši, ka 23. februāris esot “vīriešu diena”, un bazūnē to tālāk. Šādā garnējumā to labprāt pieņem arī jaunieši, un mīts iesakņojas… Ļoti iespējams, ka diena, kuru vēlas svinēt liela daļa tā dēvēto krievvalodīgo, ir nevis pareizticīgo Ziemassvētki, bet, piemēram, 9. maijs. Vai tādam “pieprasījumam” koalīcija ir gatava?

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

Draugiem Facebook Twitter Google+