Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
4. aprīlis, 2016
Drukāt

Latvijai jākaunas par nevienlīdzību un nabadzību (24)

Foto - LETAFoto - LETA

Demogrāfiskās tendences, nevienmērīgā ekonomiskā izaugsme un ievērojamās atšķirības starp bagātākajiem un nabadzīgākajiem padara darba tirgus un sociālās politikas stiprināšanu par īpaši aktuālu uzdevumu Latvijā. Tāds ir ārvalstu ekspertu vērtējums.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja jau janvārī pieņēma formālu lēmumu, ka labklājības jomā Latvija atbilst uzņemšanai organizācijā. Tomēr vienlaikus organizācija norāda uz virkni “mājas darbu”, ko Latvijai šajā jomā vajadzētu atrisināt. Šīs rekomendācijas apkopotas OECD ekspertu veidotā pārskatā “Par Latvijas nodarbinātības un sociālo politiku”.

“Pēdējo 15 gadu laikā Latvija piedzīvojusi iespaidīgus ekonomiskās izaugsmes rādītājus. Taču tikpat strauji palielinājusies arī nevienlīdzība iedzīvotāju vidū,” uzsvēra viena no pārskata autorēm – OECD Sociālās politikas nodaļas vadītāja Monika Kvīezere. Minētajā pārskatā norādīts, ka pēckrīzes laikā mājsaimniecības ar zemākiem ienākumiem joprojām cīnās, lai “savilktu kopā galus”, kamēr turīgākie slāņi jau spēj izmantot atjaunotās ekonomiskās augšupejas dāvātās iespējas. Ja tam netiks pievērsta politiska uzmanība, nevienlīdzība tikai turpinās pieaugt. “Ļoti nestabila ekonomiskā izaugsme un viena no lielākajām ienākumu nevienlīdzībām Eiropas Savienībā apliecina akūtu nepieciešamību pēc efektīvas sociālās politikas,” teikts pētījumā.

OECD eksperti vērš uzmanību arī uz dramatiskajiem demogrāfijas rādītājiem. Ar iedzīvotāju skaita samazināšanos saistītas problēmas raksturīgas arī citām valstīm, bet Latvijā īpaši sāpīga ir darbaspējīgo iedzīvotāju izceļošana – šī cilvēku kategorija pie mums sarūk ātrāk nekā OECD valstīs (kopš 2000. gada darbaspējīgo cilvēku skaits Latvijā sarucis par ceturtdaļu). “Lēmums aizbraukt no savas valsts cilvēkam ir ļoti smags. Bet, ja reiz tas ir pieņemts, tad grūti būs pārliecināt viņu atkal atgriezties. Ja cilvēki aizbraukuši ekonomisku iemeslu dēļ, un lielākoties tas tā arī ir, tad tikai ar ekonomiskiem stimuliem var panākt viņu atgriešanos,” teica OECD eksperts Paolo Falko. Viņš gan aicina nelolot lielas cerības uz emigrantu atgriešanos, bet aicina attīstīt politiku sadarbībai ar tautiešu dia­sporu, jo aizbraucēji var būt noderīgi valstij arī bez atgriešanās. Pārskatā arī ieteikts Latvijai veltīt vairāk uzmanības darbaspēka piesaistei no citām valstīm.

Saskaroties ar darbaspēka trūkumu, Latvijai ir maksimāli efektīvi jāizmanto tās rīcībā atlikušie cilvēkresursi, norādīja OECD eksperti. Darba ražīguma jomā Latvija uz citu valstu fona joprojām izskatās bēdīgi. Pārskatā Latvija tiek kritizēta par nepietiekamu uzmanības pievēršanu aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem un trūkumiem Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) finansējumā, kas tai neļauj īstenot jaunas programmas. NVA līdz šim lielā mērā aktīvos nodarbinātības pasākumus finansē caur Eiropas struktūrfondiem, nevis valsts budžetu.

Tāpat OECD norāda uz nepilnībām arodizglītībā un nepieciešamību uzlabot apmācāmo praktizēšanos darba vietās. Organizācija aicina veidot īpaši mērķētas politikas, lai palīdzētu darba tirgū iekļauties grupām, kam visgrūtāk atrast darbu (ilgstošie bezdarbnieki, jaunieši bez pieredzes un tamlīdzīgi).

Atsevišķa uzmanība pārskatā pievērsta arī pensiju problēmai. OECD eksperti, no vienas puses, slavēja 1996. gadā ieviesto Latvijas pensiju sistēmu, ko citas Eiropas valstis izmantojot kā paraugu, bet, no otras puses, pauda bažas par nabadzības riskiem senioru vidū. “Kaut arī sistēma tehniskajā līmenī ir fiskāli stabila, ienākumu atšķirības topošo pensionāru vidū rada šaubas par šīs sistēmas sociālo ilgtspēju,” teikts dokumentā. Eksperti arī norādīja uz nepieciešamību veikt padziļinātus pētījumus tieši par Latvijas pensiju sistēmas dzīvotspēju.

Vērtējot situāciju kopumā, M. Kvīezere norādīja, ka aprakstītās problēmas nav tikai Latvijas sāpe. Līdzīgi izaicinājumi esot raksturīgi arī pašreizējām OECD valstīm. “Taču demogrāfiskās tendences, nevienmērīgā izaugsme un ievērojamās atšķirības starp bagātākajiem un nabadzīgākajiem padara Latvijas darba tirgus un sociālās politikas stiprināšanu par īpaši aktuālu uzdevumu,” uzsvēra eksperte.

Labklājības ministrs Jānis Reirs apgalvo, ka virkni OECD rekomendāciju Latvija esot sākusi pildīt jau pārskata tapšanas laikā. “Piemēram, minimālās algas noteikšanas procedūra. Sāktas vairākas programmas darba ražīguma paaugstināšanai un iekļaujoša darba tirgus veicināšanai, veikti būtiski uzlabojumi NVA darbā. Arī nevienlīdzības problēma tiek sistemātiski risināta. Piemēram, no 2016. gada ieviests diferencētais neapliekamais minimums, palielināti iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošām personām,” uzskaitīja ministrs.

 

5_lpp

 

Pievienot komentāru

Komentāri (24)

  1. viss centrāltirgus šmigā, ātrā palīdzība glābj, kur ņem naudu dzerties, sigaretkus katru reizi piedāvā. Tos ubagus nerādiet, arī tas ir viņu bizness. Dosiet maizi, neņems.

  2. man liels kauns, ka ēnu ekonomikas cilvēks veikalos pērk vodku litriem, bet es taupu uz maizi, ‘paldies’ pētersonei u.c. vid darbiniecēm/kiem ar daudzajām zelta ķēdēm

  3. Dažus gadus atpakaļ , Kalvītis teica , ka tas ir normāli, ka mūsu jaunieši brauc prom uz ārzemēm. …/……

  4. Vai tad latvijai ir kādreiz bijis kauns???????

  5. Ja mēs paši būtu vēlējuši vaininiekus, tad mums būtu jākaunās. Diemžēl tā nebija. Demonokrātijā Varu dabū par paklausību ASV , Britu karaļnamam, vai Kremļa pelēkajai rasei, nevis par zināšanām un prasmi.

  6. Arī nevienlīdzības problēma tiek sistemātiski risināta. Piemēram, no 2016. gada ieviests diferencētais neapliekamais minimums, palielināti iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošām personām,” uzskaitīja ministrs. ES PILNĪGI SAJUTU KĀ RISINĀS NEVIENLĪDZĪBA!! LABS!

  7. Tik nesaprotu, par ko valdība sev pacēla algas par 700 – 800 eiro? Nekas taču tautas labā NAV IZDARĪTS!!!

  8. latvijai jau nau ko kauneeties jaakaunaas ir muusu kakla kungiem ka latviju un taas tautu novedusi liidz nabadziibai kaapeec nevareeja atstaat cukurfabrikas, vefu metalurgu un veel daudzas fabrikas latvijas iipasumaa kaapeec bija jaapaardod aarzemniekiem /zinu/taapeec ka galvaam sagribeejaas miljonus taapeec jau mums ir uzneemumi kas pieder bijusajiem kungiem un tad veel meitas uzneemumi tad veel deelam .sievai ,radiniekam tuukstosus pelna veel valstij tuukstosus paraadaa bet tautu tur nabadziibaa

  9. bet ta tacu saka tikai kremlisti un putinos

  10. Un kur tad mūsu slavenā inteliģence bija visus šos 25 gadus? Iztapīgi izdabāja valdībām un bagātajiem un kopā ar žurnālistiem centās tautu maldināt .

  11. mēs nabadzību apkarojam ar gaismas pils uzcelšanu, piebūvēm nacionālajam teātrim, koncertzāļu celtniecību, utt. utjp. , un tad ķeramies pie programmatiskiem uzstādījumiem nabadzības mazināšanas nolūkos.

  12. Ja nebūtu to OECD aizrādījumu, Latvija ar savu nabadzību dzīvotu vēl 100 gadus.
    Vietējai varai jau nenāk prātā uzlabot sabiedrības situāciju.
    Arī tagad viņi to darīs ļoti nelabprāt. Tāpēc, ka OECD spiež.

  13. “Ja cilvēki aizbraukuši ekonomisku iemeslu dēļ, un lielākoties tas tā arī ir, tad tikai ar ekonomiskiem stimuliem var panākt viņu atgriešanos,” teica OECD eksperts Paolo Falko. Viņš gan aicina nelolot lielas cerības uz emigrantu atgriešanos, “……..
    Gudrs vecis tas Paolo ! It sevišķi attiecībā uz pēdējo frāzi. Piebildīšu, ka laba alga nav vienīgais un galvenais iemesls lai atgrieztos.

  14. viss tak ir labi, mums tak visam pietiek , gan ministru MAZO ALDZIŅU palielināšanai , gan bēgļiem , jo mūsu valts ir labākā , pensijas liek smaidīt , bērniem pietiek ar 15-20 eiro menesī , zemnieki klape saimniecības ciet jo – priekškam – bet galvenais ka KNAB stada uz goda un korupcijas nav vispār .

  15. Atsevišķa uzmanība pārskatā pievērsta arī pensiju problēmai. OECD eksperti, no vienas puses, slavēja 1996. gadā ieviesto Latvijas pensiju sistēmu, ko citas Eiropas valstis izmantojot kā paraugu, bet, no otras puses, pauda bažas par nabadzības riskiem senioru vidū. “Kaut arī sistēma tehniskajā līmenī ir fiskāli stabila, ienākumu atšķirības topošo pensionāru vidū rada šaubas par šīs sistēmas sociālo ilgtspēju,” teikts dokumentā. Eksperti arī norādīja uz nepieciešamību veikt padziļinātus pētījumus tieši par Latvijas pensiju sistēmas dzīvotspēju.
    ——————————————-
    Tad tāpēc Valsts kontrole ķērusies pie Latvijas pensiju sistēma izpētes …

    Ziņojumā NAV minēts, ka LV ir 16-18 % kaklakumgu (ierēdņu valdībā, ministrijās, saeimā, iestādēs, pilsētu, novadu domēs un tml.) bet CIVILIZĒTAJĀS valstīs tie ir knapi 8 %

    • Man ir kauns ,ka daudziem neinteresē ,kā tiek prezentēta Latvija Pasaulē!Ja pat bēgļi atsakās braukt uz šejieni !Kāpēc tagad ,kad visādi pārstāvji no ”lielās augšas ”izsaka pretenzijas par nevienlīdzību ,iespējams kaut ko sāks domāt ?
      Gadus atpakaļ ,kad Londonā neredzēju nevienu vecu cilvēku ubagojot uz ielas ,jautāju kā tā. Atbilde bija ,ka valdība rūpējas par viņiem .Jo, būtu kauns kaut ko tādu pieļaut .
      Šobrīd ,var tik pabrīnīties par likumiem ,kas vēršas pret mazturīgiem .Ja tantuks mežā salasa sēnes un uz ielas stūra grib pārdot ,lai varētu galus savilkt kopā.Tad ,lūk -ienākuma nodoklis jāmaksā .Vai dārzā izaudzētu ogu nes uz tirgu ,arī.Vēl tik vajadzētu uzlikt nodokli ,ja es iztieku no savā dārzā izaudzēto ,jo nedarbinu sevi !
      Vislielākais bieds tak ir progresīvā nodokļa ieviešana .Kā gan varēs atļauties dalīties ar Tautu !

  16. Valdības politika Latvijā- Pēc mums kaut Lielie plūdi!

  17. Valdībai pie kājas ko te rakstat ,viņiem galvenais ir dzīvot dzīvi un par jums paņirgāties ar likumiem.

  18. Muļķu un miljonāru zeme

  19. sanāca smiekli no vārdiem–Labklājības ministrs!!!
    kuram tad labi klājas tas galdautiņš???
    ne jau darba tautai!!

  20. musu vadoni ir bagati tapat gulbis ari bankieri ,latvenergo bet parastaa tauta leenaam mirst vini sanem tukstosus par kresla sildisanu un vinu tuukstosus tad arii dala uz visu tautu iznaak iespaidiiga summa panemiet tautas ienaakumus un padaliet tad redzeesiet kas sanaks

  21. Es jūtos gandarīts, ka deputātiniem ceļ algas. Vini tak tik daudz strada.

    • Domā tas viegi,lai izdomātu kārtējos nodokļus tu pat priekšā nestādies kā ir jāstrādā,un kur vēl ,lai dabūtu cauri savu algu,ak jā vēl radiņiem jauztaisa ienesīga silta darba vieta-a tu saki nestrādā.Celtniecība vien cik daudz uzlabojumi,bruģīts drīkst būt tikai 20 procentini-redz nu tas tak bij jaizdomā daļu pa savu īpašumu iesi pa tīru taciņu un ,lai nepaliktu par lepnu staigāsi arī pa dubļiem,tas kurš vēl cenšas nodibināt kādu uzņēmumu un ievieto šeit ir darbs -tūlīt klāt ir ieņēmuma dienests,invalīds noada pa ziemu 5 pāri zeķītes un caur internetu grib pārdot -tūlīt taisiet mikrouzņēmumu un maksājiet nodokļus -tas nekas kad tev nepietiek naudiņa zālītēm.Ja paprasi pabalstu ,tad atskrien uz māju -paskatās- jums suns,un tv arī ir jūs esat turīgs .To nu tiktiešām parasta tauta nevar izdomāt tur vajag ministrus un vēl veselu baru darmajedus,kuri piepilda lepnus kabinetus aiz slēgtām durvīm.Bet ar vienu mēs gan varam lepoties ,jo mums katram valsts iedzīvotājam ir savs ministrs un deputāts jo lielākais vairums tauta jau ir prom.Te vēl palikuši tie kam savs privātīpašums -tad tagad jās tos ar 100-200 procenti paaugstinātu īpašuma nodokli.Kas vēl saka kad nestrādā ?

  22. Kur tad izslavētais lētais, bet kvalitatīvais? Tāds darbaspēks nav modē vairs? Ko eksprez par to teiktu?

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+