Laukos
Lauku sēta

Jaunais zemnieks: Prasmīgi saimniekojot, nauda kokos aug ļoti labi 16


Jānis Uzulēns zemnieku saimniecības “Jokas” īpašnieks: “Zirgos es saredzu labu biznesu, tikai, lai to iestartētu, vajag ļoti lielu naudu.”
Jānis Uzulēns zemnieku saimniecības “Jokas” īpašnieks: “Zirgos es saredzu labu biznesu, tikai, lai to iestartētu, vajag ļoti lielu naudu.”
Foto – Karīna Miezāja

Saimniecības izaugsmi iestartē mežs

“Gudrinieki mēdz sacīt, ka nauda kokos neaugot! Patiesībā aug gan. Un mēs rūpējamies, lai mūsu kapitāls augtu ļoti labi,” stāsta zemnieku saimniecības “Jokas” īpašnieks Jānis Uzulēns, meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs” laureāts.

Jānis Uzulēns: – Sākām ar nepilniem 200 ha, bet šobrīd apsaimniekojam 550 ha, arī 170 ha meža. Sākumā 90% no saimniecības ienākumiem nāca no meža. Tas ļāva attīstīties. Šobrīd 70% ienākumu dod lauksaimniecība un 30% mežsaimniecība. Domāju, ka ienākumi no mežsaimniecības nākotnē saglabāsies 20 – 30% līmenī. Ik gadu nopērkam klāt kādu jaunu īpašumu. Nu jau no investoriem, kuri zemes savulaik pirkuši no privātpersonām. Gadi ir pagājuši, un viņi ir gatavi pārdot, protams, par mūsdienām atbilstošu cenu. Ja es pērku 50 ha lielu īpašumu, kurā 30 ha ir lauksaimniecības zeme un 20 ha meža zeme – pamatā izcirtumi, krūmāji, tad vidējā cena būs kādi 2000 eiro/ha. Lauksaimniecības zemi atstājam lauksaimniecībai, jo nozare aug. Bet meža zemi atstājam mežam, jo mežsaimniecība dod stabilitāti. Tāpēc izcirtumus apstādām – tas ir mans drošības spilvens un pensijas fonds. Mežus, ko esmu pēdējos desmit gadus stādījis un ko vēl turpmākos desmit gadus stādīšu, tos jau, visticamāk, es pats arī varēšu novākt. Kur un ko stādīt, to mēs izlemjam kopā, bet tam, kā šodien mežā būtu labāk strādāt, niansītēm un jaunumiem seko profesionāļi.

Visu darām sistemātiski – vecos mežus zāģējam ārā un stādām jaunu, kvalitatīvu materiālu, egles, bērzus, arī priedes. Esam sastādījuši arī ozolus. Izdevās, jo tuvumā ozolu audzes bija jau augušas. Taču ar balt­eglēm nesanāca – tādas šeit nebija bijušas un zvēriem tās ļoti garšoja. To esam iemācījušies – pamatā stādām tādas sugas, kas tajā vietā augušas iepriekš.

Lauksaimniecības zemes izmantojam gaļas liellopu audzēšanai. Šobrīd ganāmpulkā ir 190 dzīvnieki, taču ir mērķis paplašināt ganāmpulku līdz 300 liellopiem. Tāpēc šogad būvēsim jaunas kūtis. Saimniecībai ir arī četri zirgi. Skaistumam. Jo zirgi ir mans bērnības sapnis un aizraušanās. Zirgos es saredzu labu biznesu, tikai, lai to iestartētu, vajag ļoti lielu naudu. Bet šobrīd tas ir mans vaļasprieks. Vasarā zirgi ganās mežā, kas netālu no mājas. Viņi pamazām iestaigā takas un tur veidojas tāds kā parks. Kad eju sēņot, sēnes lasu mauriņos, nevis dziļā zālē.


Nauda kokos aug ļoti labi

Gudrinieki mēdz sacīt, ka nauda kokos neaugot! Patiesībā aug gan. Un mēs rūpējamies, lai mūsu kapitāls augtu ļoti labi. Tas ir ilgtermiņa bizness, un katra pozitīva darbība mežā tam nāk par labu. Atjaunojot un kopjot mežu, mēs izmantojam Eiropas fondus. Ik gadus sagatavojam ap 2000 m3 zāģbaļķu un arī malku, ko paši skaldām un pārdodam Kuldīgā. Mums ir arī gaterītis, kur sagatavojam kokmateriālus būvniecībai saimniecības vajadzībām.

Man arī pašam patīk kopt mežu. Tad redzu, kā koki pēc retināšanas ļoti strauji aug. Lielus kokus zāģēt gan nav mans aicinājums. To dara zāģeri. Domāju, ka pēc gadiem desmit zāģerus vairs redzēsim tikai kopšanas cirtēs atsevišķās vietās, jo meža tehnika, traktori kļūst aizvien mazāki un vieglāki un ar tiem var veikt pat jaunaudžu retināšanu. Es savu mežu gribu izveidot tā, lai pēc 30 – 40 gadiem tajā varētu ērti strādāt ar tehniku. Tāpēc jauno mežu cenšamies stādīt slejās. Ir gabali, kur veicam augsnes sagatavošanu, ir tādi, kur to neveicam. Atzarojam kokus dažās vietās, ne visur. Ir bijusi arī tāda pieredze – smuki atzarojam egles, bet atnāk mizgrauzis un nograuž kokiem mizu.

Saimniekoju, vairāk izmantojot kailcirti, jo izlases cirtei arī ir savi plusi un mīnusi. Izlases cirte ir apjomīgs darbs, kuru labi var paveikt tikai ļoti zinošs izpildītājs. Ar kailcirti ir vienkāršāk – viens loks noslēdzas un sākas jauns. Stādus pērkam “Latvijas valsts mežu” un privātajās stādaudzētavās. Ja vēl sakārto visas lietas, kas saistītas ar meliorāciju, tad mežs aug griezdamies. Pēc manām domām, mežam jābūt koptam, ar mežu ir jāstrādā. Es nepiekrītu variantam, pie kāda pieturas daudzi meža īpašnieki – nocērtu un mani nesatrauc, kas tur augs pēc tam. Ja tu nocērt, tad arī iestādi vietā.

Ir dažādi aprēķini, ka viens koks savas dzīves laikā, absorbējot ogļskābo gāzi, kompensē vienu lidmašīnas lidojumu no Ņujorkas līdz Rīgai. Mēs katru gadu iestādām kādus 20 000 koku.

Cilvēki atgriežas laukos

Esmu Latvijas Jauno zemnieku kluba vecbiedrs, darbojos arī Zemnieku saeimā, cīnāmies par zemniekiem svarīgām lietām. Politika ir interesanta, un tajā vajag darboties, taču šobrīd nevienā partijā neesmu iestājies. Sadarbojos ar visiem, visciešāk ar vietējo pašvaldību. Nesen bijām aizbraukuši uz Jelgavu, iepazīstināju LLU rektori Irinu Pilveri ar Kuldīgas domes priekšsēdētāju Ingu Bērziņu, kas studējusi Rīgā un Jelgavu īpaši nepazīst. Teicu – Kuldīga turas uz trīs lieliem vaļiem – lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas pārstrādes. Un visu šo jomu speciālistus sagatavo Jelgavā. Ja mēs gribam, lai jaunieši atgrieztos savā novadā un strādātu, viņiem jāsaņem atbilstoša izglītība. Tad novads augs un attīstīsies.

Pēdējā pusotra gada laikā laukos cilvēku kļūst vairāk. Tādēļ, ka parādās labi apmaksāts darbs, turpretim dzīve pilsētā kļūst aizvien dārgāka. Iepriekš pagastu centros tukšu dzīvokļu bija daudz, bet šobrīd dzīvojamā platība jau ir deficīts. Jauniem speciālistiem pat īsti nav kur dzīvot. Arī mūsu saimniecībā divu gadu laikā esam pieņēmuši četrus jaunus darbiniekus. Divi no puišiem iepriekš strādāja Rīgā, viens – Nīderlandē, bet mūsu jauno zootehniķi atvedām atpakaļ uz Turlavu tieši no skolas sola – pēc LLU absolvēšanas. Vēl vienu veiksmīgu piemēru zinu Valmieras pusē, kur manam draugam Jānim Grasbergam ir sava saimniecība “Zilūži” un arī piena pārstrāde. Viņi gatavo saldējumu. Sākumā saimniecībā bija astoņi darbinieki, bet šodien ir jau 35. Puse darbinieku dzīvo desmit kilometru attālumā, otra puse – 30 km attālumā no uzņēmuma. Kocēnos neviena brīva dzīvokļa vairs nav. Viss notiek. Parādās darbs arī vietējam automehāniķim, zobārstam, frizierim. Lauksaimniecība un mežsaimniecība attīstās, mēs paliekam stiprāki. Es redzu, ka lauki atdzimst.

Uzziņa

Jānis Uzulēns dzimis 1988. gada 15. februārī.

2011. gadā absolvējis LLU Lauksaimniecības fakultāti.

No 2013. gadā vada z/s “Jokas” Kuldīgas novada Turlavas pagastā, ir saimniecības īpašnieks.

Nodarbina piecus cilvēkus.

Zināšanas mežsaimniecībā apguvis semināros un praktiskajās nodarbībās.

Kuldīgas Meža īpašnieku apvienības biedrs.

Ģimene: dzīvesbiedre Guna ir projekta vadītāja U. Pīlēna birojā, dēlam Jānim pusotra gadiņa.

Vaļasprieki: zirgi, piedzīvojumu sacensības.

LA.lv