Jāņu naktī līst vidēji reizi trīs gados 0
Nedaudz biežāk lietus skar Kurzemi, it īpaši augstienes, daudz nokrišņu šajā gada laikā mēdz būt valsts austrumu daļā, bet vismazāk un visretāk līst Zemgalē.
Visvairāk Jāņos lija 1997.gadā, kad daudzviet valstī nokrišņu daudzums pārsniedza 20, vietām pat 50 milimetru. Valsts rietumu pusē sevišķi stiprs lietus bija arī 1990.gadā – nokrišņu daudzums Dobelē pārsniedza 70 milimetru jeb mēneša normu.
Visaukstākais Līgo vakars bija 1994.gadā, kad gaisa temperatūra deviņos vakarā valsts austrumos, līstot lietum, bija +7..+9 grādi, pārējā valstī +9..+12 grādu, turklāt pūta spēcīgs rietumu vējš – brāzmās līdz 17-23 metriem sekundē. Togad arī Jāņu diena bija ļoti auksta – dienas vidū Kurzemē un Zemgalē tikai +9..+11 grādu. Arī 1998.gadā Līgo vakars bija slapjš un auksts, gaisa temperatūra bija +9..+12 grādu.
Aukstākā Jāņu nakts bija 1992.gadā, kad, saulei lecot, termometri rādīja tikai +1..+8 grādus, zāles virskārtā bija salnas. Savukārt 1914. un 1935.gada svētki bija silti un sausi – pat rīta agrumā temperatūra nenoslīdēja zemāk par +16..+17 grādiem.
Viskarstākie svētki bija 1964.gadā Daugavpilī, kur tika fiksēti +31,8 grādi, arī 2000.gada 23.jūnijā maksimālā gaisa temperatūra Daugavpilī pārsniedza +30 grādu atzīmi, bet 2006.gada Līgo dienā Latgalē gaisa temperatūra pirms lietus pakāpās līdz +28..+29 grādiem.
Kā ziņots, šogad sinoptiķi prognozē visai sausu Jāņu nakti, smidzinošs lietus iespējams Vidzemē, savukārt no Baltijas jūras nākoši mākoņi īslaicīgu lietu var atnest dažviet Kurzemē, galvenokārt no rīta. Latgalē un Vidzemē Jāņu naktī gaidāmas rietumu vēja brāzmas līdz 12-16 metriem sekundē, vēl nedaudz lielākas brāzmas iespējamas Vidzemes piekrastē, savukārt Kurzemē un Zemgalē stiprais vējš naktī pierims. Gaisa temperatūra pazemināsies līdz +8..+13 grādiem.
