Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
4. aprīlis, 2013
Drukāt

Jauna nacionāla enciklopēdija varētu iznākt 2018. gadā

foto - Letafoto - Leta

Jauna nacionāla enciklopēdija Latvijā varētu iznākt valsts simtgadē – 2018. gadā, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis.

Latvijas nacionālās enciklopēdijas veidošanas ideja pārrunāta arī ar kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi, viņš teica un piebilda, ka LZA ir lūgts izveidot enciklopēdijas koncepcijas izstrādes darba grupu, kura būtu jārada šajā pavasarī.

“Šogad mēs nodarbosimies ar plānošanu, budžetu šim projektam ministre solīja jau nākamgad un līdz ar to tas arī būs redakcijas izveidošanas un darba sākuma gads. 2017. gadā jau vajadzētu sākt maketēt pirmo vai pirmos sējumus, lai 2018. gadā būtu taustāms rezultāts,” paskaidroja LZA prezidents.

Viņš informēja, ka tradicionāli katrā valstī darbojas sava enciklopēdiju redakcija, taču Latvijā no padomju laika mantotā enciklopēdiju redakcija netika saglabāta, bet jauna nav izveidota gan politiskās gribas, gan ekonomisko resursu trūkuma dēļ.

“Latvijas valsts simtgade varētu būt šīs politiskās gribas garants, un tam tiktu pakārtots arī ekonomiskais atbalsts. Tas nozīmē, ka ir jārada enciklopēdiju redakcija, kurā nepārtraukti strādā un kuras nozaru speciālisti uzkrāj faktoloģisko materiālu šķirkļu radīšanai,” klāstīja Spārītis.

Viņš enciklopēdiju nosauca par “nācijas dzīvotspējas reģistrācijas dokumentu”, kā radīšanas mājvieta, pēc Kultūras ministrijas uzskata, varētu būt Latvijas Nacionālā bibliotēka, kuras viena no funkcijām ir grāmatu un informācijas krātuve, un tādi varētu būt arī nacionālas nozīmes projekti.

Tā kā pašlaik pasaulē informāciju iegūt ir samērā viegli, jo ir brīvi pieejami digitālie informācijas nesēji, bibliotēkās atrodami pēdējie Britu enciklopēdijas izdevumi, “Brockhaus Enzyklopädie”, “Meyers Universallexikon” un dažādi pasaules leksikoni, tad Spārītis uzskata, ka nacionālajā enciklopēdijā nevajag pārspīlēt ar pasaules informācijas atspoguļojumu.

“Iespējams, ka, rakstot jaunu enciklopēdiju, vajadzētu koncentrēties uz Latvijas reģionālo un tādēļ unikālo fenomenu izziņu, kas atklātos komunikācijā ar baltu tautām, komunikācijā ar austrumu kaimiņiem, ar rietumu kaimiņiem, ar Skandināviju. Tad arī kļūs redzami momenti, kas ir veidojuši mūsu kultūru, mūsu zinātni, mūsu tautas tērpus, kuros tāpat netrūkst svešu ietekmju. Tas mums ļaus definēt, cik mēs esam tuvi Ādamam un Ievai, vai arī cik mēs tomēr ģenētiski esam sajaukušies ar poļiem, zviedriem, vāciešiem, krieviem, lietuviešiem un igauņiem. Nacionālas enciklopēdijas radīšana kļūtu nozīmīgs instruments mūsu pašu apziņas un identitātes pētniecībai,” uzsvēra Spārītis.

Viņš arī pastāstīja, ka pašlaik tiek pabeigta pētījumu programma “Nacionālā identitāte”, par kuru atbildīgi ir akadēmiķi Jānis Stradiņš un Tālavs Jundzis. Pašlaik notiek četru sējumu krājuma “Latvieši un Latvija” maketēšana. Šis izdevums aptvers etnogrāfiju, kultūras vēsturi, politisko vēsturi, Latvijas tiesību vēsturi, ekonomikas vēsturi, zinātnes vēsturi, Latvijas mūsdienu politisko vēsturi un Latvijas valsts atjaunošanas vēsturi, bet tā nebūs tradicionālā enciklopēdija.

Pēc Spārīša teiktā, “kādam laikam šie četri sējumi būs mūsu zinātnes mērs un garīgās domas atskaites punkts. Uz tā varēs balstīties arī jaunā enciklopēdija, kuras kontūras vēl ir jārada”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+