Mobilā versija
+0.6°C
Aldis, Alfons, Aldris
Trešdiena, 22. novembris, 2017
10. oktobris, 2017
Drukāt

Jaunais izglītības saturs: būs jālasa arī teksti bez pieturzīmēm (16)

Foto - Karîna MiezâjaFoto - Karîna Miezâja

Sanita Lazdiņa: "Paši skolotāji sūdzas, ka bērnus neinteresē dzimtā valoda, ka viņu zināšanas kļūst aizvien vājākas. Tieši tāpēc nepieciešamas pārmaiņas."

Neizpratni un satraukumu par latviešu valodas lomu jaunajā izglītības saturā, visticamāk, radījusi nezināšana, spriež projekta “Skola2030” Latviešu valodas mācību satura izstrādes eksperte Sanita Lazdiņa.

Kā zināms, skolotāji uztraukušies, ka latviešu valoda varētu tikt mācīta pārāk vienkāršoti, līdzīgi kā apgūst svešvalodas. Taču satura veidotāja ir neizpratnē, kāpēc radušās šādas bažas. Jaunais mācību standarts neparedz zaudēt būtiskās lietas, kas šobrīd ir latviešu valodas apguvē, taču plānots mainīt akcentus. “Svarīgākais ir mācīšanās ar jēgu. Ja es mācos savu dzimto valodu, tad mēģinu saprast, ka pieturzīmes ir ne jau tāpēc, lai es dabūtu sliktu atzīmi. Skolēni, piemēram, lasīs tekstus ar un bez pieturzīmēm, lai saprastu, ka tās palīdz strukturēt domu,” teic eksperte. Viņa norāda: paši skolotāji sūdzas, ka bērnus neinteresē dzimtā valoda, ka viņu zināšanas kļūst aizvien vājākas. Tieši tāpēc nepieciešamas pārmaiņas.

S. Lazdiņa skaidro, ka līdz šim latviešu valodas programmas tēmas izkārtotas lingvistiski, piemēram, ir temati par darbības vārdiem, teikumiem utt.. Savukārt jaunā programma veidota no cita veida tēmām, kurās gan arī, protams, būs iekļauta lingvistika. “Tas tāpēc, ka valoda vienmēr tiek lietota noteiktā kontekstā,” teic S. Lazdiņa. Piemēram, 5. klasē cita starpā paredzēti tādi temati kā “Valodas brīnumu pasaule” un “Vārdi manā ģimenē”. Jā, programmā ir iekļautas, piemēram, lomu spēlēs, taču tajā nav tikai rotaļāšanās, kā bažījas daļa pedagogu. Programmu pilotskolās, kas aprobē jauno mācību saturu, testēs no šīs nedēļas, bet citiem interesentiem tā būšot pieejama tikai gada beigās.

Ieskatu pagaidām slepenajā programmā, kā arī sīkāku S. Lazdiņas skaidrojumu par latviešu valodas stundām nākotnē lasiet “Latvijas Avīzes” 11. oktobra numurā vai arī e- izdevumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. smīdina pasauli

  2. Gaidam, ka būs jālasa bez burtiem !!!!

  3. Nu gan, šausmīgs jaunums – teksts bez pieturzīmēm. Vai ‘ eksperte” ir lietas kursā, ka šādi teksti jau eksistē vismaz 100 gadus mācību grāmatās?
    Tad par tiem vārdiem manā ģimenē. ŠĀdus uzdevumus var izdomāt tūkstošiem, tas nav būtiski.
    Eksperte nav profesionālis, to var pateikt uzreiz

  4. endzelīni, katavumāti! Atbildēt

    Ko var ņemties, tāpat pēc gadiem simts latviešu valoda būs vien ļaužu atmiņās (varbūt) un vēstures grāmatās, kā šodien prūšu un lībiešu valodas.

  5. Valodu māca ne skola, bet publiskā telpa. Ja TV un radio nav redaktoru, kas pārskata to produkciju, ko viņi piedāvā skatītājiem un klausītājiem, ja avīžu, žurnālu, grāmatu un citus tekstus pirms publicēšanas nepārbauda korektors, tad arī sadzīvē ielaužas vēl lielāka paviršība valodā, jo nav etalonu ar ko salīdzināt. Skolai vien šo valodas līmeņa planku nepacelt. Izmantojot elektroniskos tulkotājus, kas nav ieprogrammēti arī frazeoloģiski un vēsturiski, parādās tādi jauntulkojumi kā ”Uz kraujas rudzu laukā” vietā ”Aiz kraujas rudzu laukā”(Skatīt kinoteātra ”Splendid Palace” repertuāru). Labi, ka pieturzīmes mācīs , lai tekstu varētu pareizi saprast, bet nevis lai ievērotu kādus iekaltus gramatikas likumus, kas vienalga ar laiku aizmirstās.

    • Filma nav literārā darba ekranizējums(autors to ir aizliedzis), bet gan Selindžera autobiogrāfija. Tāpēc šoreiz tāds nosaukums. Visā pārējā arī es komentētājam piekrītu.

  6. Eksperts ar lielo E Atbildēt

    Ilze Kuzmina latviešu valodas mācību eksperte? Pirmoreiz dzirdu! Es savukārt esmu sabiedrisko attiecību un vēl dažādu noviržu mācību eksperts – bīdītājs. Ja maksā sorosisti, vai jebkuri (dāņu zviedru, norvēģu) ārzemju fondi es arī esmu ar mieru pārdot sirdsapziņu un godu. Protams tam fondam, kurš maksās vairāk.

  7. Kāda ir šīs “ekspertes” izglītība un reālā pieredze darbā skolā? Nu dalīsim mācību vielu saskaņā ar sadzīves situācijām! Vārdi manā ģimenē – ko tas nozīmē? Ko bērni teiks? Mēs ģimenē nerunājam. Manā ģimenē mamma bļaustās un tētis lamājas! Mani ģimenē sauc par mīļumiņu un bumbulīti. Nu ko jūs lienat tajās ģimenēs? ĻAUJIET CILVĒKIEM MIERĪGI DZĪVOT UN BĒRNIEM MĀCĪTIES! Bērniem riebjas šīs tēmas, kad kāds lien viņu privātajā telpā un pats nezina, ko tur vēlas darīt! Tā ir vardarbība!

  8. Padunjā Latvija… diemžēl…

  9. Latviešu valodas mācības popularizēšanā noteikti milzīgu lomu spēlēs tekstu bez peiturzīmēm lasīšana.
    Ne jau latviešu valodai zūd interese, bet vispār mācīties. Tagad tik lai būtu interesanti, aizraujoši, bet normāls ikdienas darbs – tas nav priekš jaunatnes. To lai dara citi.

  10. Raksts par latviešu valodu ir kļūdains. Uz kurieni virzāmies?
    (Es par prievārda “dēļ” lietojumu.)

  11. Teksts bez pieturas zīmēm-
    =SODĪT NEDRĪKST APŽĒLOT=
    Saliekam pieturas zīmes un izlasām-
    1, Sodīt, nedrīkst apžēlot!
    2. Sodīt nedrīkst, apžēlot!
    Kā domājiet, kuri variantu pelnījuši mūsu “gudrīši” jauno likumu izdomātāji?

Draugiem Facebook Twitter Google+