Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
21. jūlijs, 2015
Drukāt

Rihards Kols: Diplomātiskajās sarunās nav bilsts ne vārds par mūsu īpašajiem apstākļiem (21)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Autors: Rihards Kols

Latvija brīvprātīgi uzņems 250 bēgļus. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (intervijā “LA” 16.07.2015.) apstiprinājis, ka skaitlis 250 iegūts, izmantojot aprēķinu “IKP pret iedzīvotāju skaitu plus 15% slīdošais koeficients” jeb t. s. Luksemburgas kvotu formula. Esam nonākuši visnotaļ divdabīgā pozīcijā – no vienas puses, esam pret kvotām, no otras, pārņemam kvotu kā savu brīvprātīgu pozīciju. Kamēr Kozlovska kungs turpina neatbildēt uz ļoti būtiskiem jautājumiem un nespēj sniegt kvalitatīvu un informētu argumentāciju par Latvijas valsts iespējām un kapacitāti 250 bēgļu uzņemšanā, gan Latvijas sabiedrība, gan daļa Saeimas, gan institūcijas ceļ trauksmi un mēģina vērst valdības pārstāvju uzmanību uz šī sasteigtā lēmuma potenciālajām sekām.

Vairākas ES dalībvalstis sarunās par sev pieņemamo uzņemamo bēgļu skaitu jau ir uzsvērušas savus īpašos apstākļus un skaidrojušas iemeslus, kādēļ šobrīd spēj uzņemt tieši tik maz bēgļu, cik tās spēj. Ungārija un Bulgārija bēgļus neuzņems, jo jau uzņēmušas 50 000 bēgļu no Serbijas. Polija noteikusi, ka uzņems 2000 bēgļu, bet tikai ar nosacījumu, ka tie visi būs kristieši. Austrija, Slovākija un Spānija uzņems bēgļus, bet neuzņemsies oficiālas saistības. Dānija un Lielbritānija neuzņems nevienu bēgli šajā ārkārtas situācijā.

Latvijas pozīcija šobrīd ir abstrakts skaitlis, bet pārstāvniecība – bezzobaina un kusla; diplomātiskajās sarunās nav bilsts ne vārds par mūsu īpašajiem apstākļiem, vēl šodien cīnoties ar okupācijas laika nelikumīgās imigrācijas viļņa radītajām sekām, lai gan šis noteikums tika skaidri atrunāts iepriekš izvirzītajā un apstiprinātajā nacionālajā pozīcijā bēgļu jautājumā.

Valdība mērķtiecīgi atsakās atbildēt uz ļoti būtiskiem jautājumiem. Cik gatavi esam bēgļu uzņemšanai Latvijā? Vai ir saņemts risku izvērtējums no Latvijas drošības dienestiem? Vai drošības dienesti spēs parūpēties par drošību – gan sabiedrības, gan pašu bēgļu drošību, ja mēs šobrīd nespējam izkontrolēt pat nelegālo imigrantu uzlidojumu mūsu robežai no Krievijas puses? Vai PMLP ekspertiem ir nepieciešamā kvalifikācija un kapacitāte šāda procesa veikšanai, ņemot vērā, ka problēmas sagādā jau termiņuzturēšanās atļauju process? Vai sociālie dienesti, izglītības un veselības sistēma ir gatava strādāt ar bēgļiem? Kozlovska kungs sola, ka tuvākajā laikā tiks veidota darba grupa, kas strādās ar bēgļu uzņemšanas jautājumiem. Darba grupa, protams, ir brīnišķīgi, bet vai šādas grupas nebija jāveido pirms saistoša lēmuma pieņemšanas? Vai lēmumam nav jābūt pamatotam tā pieņemšanas brīdī, nevis pēc tā pieņemšanas jāmēģina sakasīt darba grupas, kas mēģinās pamatot post factum?

Nav šaubu, ka humanitārās krīzes risināšanā ir jāpiedalās arī mums, iespējams, pat uzņemot bēgļus. Bet mums ir jābūt godīgiem – gan pret sevi, gan pret tiem cilvēkiem, kurus plānojam aicināt rast patvērumu Latvijā. Protams, mēs varam uzņemt šos 250 bēgļus, iztērēt uz katru atvēlētos 6000 eiro skaistu pārskatu un papīru parakstīšanā, Latvijai kļūstot par savdabīgu “tranzītvalsti”, kurā uzņemtajam cilvēkam nav ne iespēju, ne vēlmes palikt un integrēties. Taču varam arī vēlreiz atgriezties pie plānošanas – noskaidrot savas iespējas, izsvērt visus iespējamos riskus un nākt klajā ar kvalitatīvu un loģisku piedāvājumu. Pieņemt tādu lēmumu, kuru varam pamatot visiem Latvijas iedzīvotājiem un kuru droši un pārliecinoši varam pārstāvēt arī Eiropas līmenī. Laiks iedarbināt diplomātiju.

Pievienot komentāru

Komentāri (21)

  1. Naivie! Viņi nav nākuši valdībā strādāt!

  2. Āža diplomātija pie vienas vietas. Daudz svarīgāka ir MŪSU DIPLOM;ATIJA PRET NELŪGTIEM DRAŅĶIEM.

  3. Tas jau nebija noslēpums : LC-Vienotība ilgadējie AM darbinieki .pauž politisko priekšrakstu -solidaritāti…
    tad japrasa no ASV un FRANCIJAS ,LIELBRITĀNIJAS -1% dividdendes no LĪBIJAS naftas/gāzes industrijas.

  4. Kā Latvijā ir integrējušies skandināvu biznesmeņi? Latviski runā? Mūsu vērtības atzīst? Kad arī par šīm lietām sāksim runāt?

  5. Paldies par rakstu. Tikai diplomātijas izmantošana ir stipri nokavēta. Tas ir ārprāts, – valsts nespēj nodrošināt ar darbu un līdzekļiem savus pilsoņus, lai tie būtu spējīgi izpildīt uzspiestos banku noteikumus un ir spiesti aizbraukt. Un tanī pašā laikā aicina iebrauk jaunus bēgļus, netikusi galā ar krievu okupācijas laika mantojumu – lielākais trešo pilsoņu (“bēgļu) skaits eiropas savienībā. Kaut kāds stulbums!

  6. Vispirms varbūt der saskaitīt, cik patlaban jau Latvijā ir šo nelegālo bēgļu, novērtēt, cik no tiem paliks, cik tiks sūtīti atpakaļ! Pie tam viena tāda vjetnamieša aizsūtīšana (ar lidmašīnu) maksā pāri par 2000 eiro vismaz. Tā taču nav nekāda Eiropas nauda, bet mūsu pašu nodokļos samaksātā. Un palikušajiem – cik ilgi būs pabalsts (tāpat no mūsu nodokļu naudas)? Ja starp viņiem ir kāds viens-divi izglītoti cilvēki, tie tad varbūt spēs atrast darbu, citi – ko citi? Dzīvos, gaidot pabalstus nabadzīgajiem (atkal no nodokļu naudas). Tā ir nejēdzība, ka šos cilvēkus pieņem, bet jaunajām māmiņām pabalstus nepaceļ. Tādā veidā mūsu demogrāfiskais pieaugums drīz vien būs citā krāsā un citā mentālitātē. Neesmu rasists, bet jau Bībele saka “godā savu tēvu un māti, lai tev labi klājas un lai tu ilgi dzīvo TAJĀ ZEMĒ, KO DIEVS TEV DEVIS.”

  7. Humanitārā krīze ir tikai nekvalitatīvu humanitāro izglītību ieguvušajiem skribentiem! 🙂 Latviešiem te ir tikai humānā krīze!

  8. kurš Latvijā lumudurē, ka brīvprātīgi, tie personāli lai brīvprātīgi uzņem pie sevis tos 250 bēgļus un lai vajadzības gadījumā viņu vietā atsēž meķī srokus. un kurš pārstāvēja Latviju un nebilda, ka Latvija kopš pagājušā gad-100-ta vidus 1/2 gad-100-ta garumā проходимец’us jau uzņēmusi līdz loceklim un vairāk, komin†ernes aģen†i, Šchwanci, Šinderbergas grupas un luminātu šestaki.

  9. Interesanti, kādas ir mūsu valdnieku svešvalodu zināšanas? Vai viņi spēj saprast visu līdz sīkumiem, ko tie tajā Briselē runā? Vai ir kvalitatīva tulkošana? Reizēm ir iespaids, ka viņi neko nesaprot, tikai smaida un māj ar galvu, pieņemot un izpildot visu, ko liek. Vai viņi maz prot izstāstīt un kvalitatīvi argumentēt mūsu īpašo situāciju? Vai varbūt rīkojas tikai atbilstoši savām personīgajām interesēm?
    Ja viņi Briselē runā latviski, cik ir to, kas viņos ieklausās vispār?
    Re, viens Rinkevičs, kas saprot valodu, nupat jau izcili prasmīgi prata aizstāvēt savas personiskās intereses.
    Bet par valsti un tautu neinteresējas neviens.

  10. ko var gribet no pielidejiem valsts limeni?

  11. Ja ir iespējas , kam vajadzīga KAPACITĀTE bēgļu uzņemšanā? Latvieši, esiet taču beidzot latvieši! Pārsteidzoši, ka pat Latvijas Avīze atļaujas ākstīties ar nevajadzīgiem aizguvumiem! Kauns!!!

  12. Šodien Tv atkal rādija sižetu ar tiem ”bēgļiem ”. Smaidīgi,apmierināti jauni vīrieši. Un tie esot bēgļi no kara darbības vietām ? Un vai mūsu tantuks (Straujuma )varēs droši likt roku uz sirds un zvērēt – Tā mēs uzņēmām 250 bēgļus,un līdz ar to vairs no Āfrikas nebūs neviena bēgļa Eiropā. Viņa to varēs pateikt ?????????????

  13. Kā vienmēr mums ierēdņu intelekts un iemaņas tam par vāju.

  14. ar steigu MK un ;AM ministri jņomaina.Viņiem jau pašiem nav nekādi sakarīgi priekšlikumi.Kozlovskis kaut ko muld,bet reāls nekas nav.Vai jau sen nav zināms ka tie bēgļi ir labi izveidots biznes.Varbūt arī mūsējiem kaut kas tiks ja tie tiks Latvijā.Tas jau redzams kur un par ko tika DOmbrovskis un Kalvītis.Nu kā tajā dziesmā velns lai parauj tādu dzīvi,Latvieši būs melnajiem par kājslauķi

  15. … Laiks MK nomanit IeM un AM ministrus un to padomdevejus … citadi V izzust nakamajas velesanas … jo tas politika un darbi koalicija vairs neatbilst valsts interesem vai vajadzibam …

  16. Par Latvijas īpašiem apstākļiem jārunā visās ES instancēs pilnā balsī. Nepieņemt kvotas kā brīvprātīgu
    poziciju. Jāņem vērā arī milzīgais iesūtītais imigrantu pūlis no bijušās PSRS.

  17. vai vismaz līdzīgs tam ,pēc 50 gadiem izskatīsies latvijas iedzīvotājs pateicoties mūsu tagadējiem valdoņiem.

  18. mūsu nelaime ir tā ,ka mums nav pašiem savaws valdības

  19. Kāmēr Latvija pilnībā nav ratificējusi un ieviesusi visus Eiropas Sociālās hartas pantus, tikmēr Latvijas valdībai nav tiesības sniegt kādu palīdzību citu valstu pilsoņiem un valdībām, jo šāda palīdzība ir vajadzīga Latvijas pilsoņiem. Mīļie iestājamies par savām cilvēka tiesībām, ko valdība ir paslēpusi zem deķā, salīdzinot mūs ar Āfrikas valstu cilvēku dzīvi. Tad kāpēc mēs stājāmies Eiropas Savienībā???

  20. Ļoti labs raksts ar daudziem neatbildētiem jautājumiem. Pie tam – jautājumu ir vēl vairāk, bet neviens jau neplāno tos risināt. Galvenais, šķiet, būt iztapīgiem un piekāpīgiem jebkurā ES diktētajā pozīcijā. Vai ES ir labāka par PSRS? Labs jautājums, vai ne? Un tikai pēc gadiem varēs vēsturnieki pētīt, cik sāpīgs latviešu tautai bija PSRS un ES laiks ar izceļošanām (it kā brīvprātīgām), nabadzību, bezdarbu, korumpētību u.t.t. Varas pārstāvji visos laikos dzīvojuši zaļi, ko diemžēl nevar teikt par tautu…

  21. Vai par to valdībai ir kāda interese? Jāšaubās. Gribam ļoti izcelties Eiropas acīs un tur tautas viedoklis nav no svara. Visādi pedini var brīvi rīkoties un lemt tautas vārdā. Arī Kozlovskis sevi parādīja no labās puses 16 marta dienās. Kam latviešiem Latviju? Lai tā pārtop muiltikultūras galvaspilsētā kur iebraucēju kultūra noteikti atstās neizdzēšamas pēdas.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (31)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Vai Egila Baldzēna vadībā arodbiedrības kļūs ietekmīgākas?
Draugiem Facebook Twitter Google+