Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
24. marts, 2016
Drukāt

Jaunie zinātnieki gaida Eiropas naudu (2)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

RTU jaunais inženierzinārņu doktors Sandis Spolītis gatavs pieteikties pēcdoktorantūras grantiem, lai turpinātu pētīt, kā iespējams nosūtīt aizvien liekāku datu apjomu.

Teju pusmiljards eiro: tik liela ir summa, kam līdz 2020. gadam vajadzētu no Eiropas struktūrfondiem nonākt Latvijā pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas veicināšanai.

Kaut gan jaunais struktūrfondu plānošanas periods sācies jau 2014. gadā, birokrātiskās dzirnas maļ lēni un Eiropas finansējums līdz Latvijas zinātniekiem pagaidām nav nonācis. Taču zināms, ka šajā jomā nauda tiks piešķirta 12 dažādām aktivitātēm. Zināms arī, kā plānots sadalīt minēto pusmiljardu starp šīm aktivitātēm. Savukārt tas, kādi būs nosacījumi, lai finansējumu saņemtu zinātnieki, uzņēmēji un citi potenciālie pretendenti, pagaidām lielākoties vēl nav izlemts. Pabeigt plānošanas periodā uzsāktos projektus varēs līdz par 2023. gadam.

Ministru kabineta noteikumi, kas paredz sīkākus nosacījumus finansējuma saņemšanai, pagaidām pieņemti tikai attiecībā uz divām aktivitātēm. Tām iedalītais finansējums pie pētniekiem varētu nonākt augustā, prognozē Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu stratēģijas departamenta direktora vietnieks Boriss Kņigins.

 

64 miljoni jaunajiem doktoriem

Viena no aktivitātēm, par kuras īstenošanu valdībā noteikumi jau pieņemti, ir Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts, kam plānoti vairāk nekā 64 miljoni eiro. Eiropas finansējums gan būs “tikai” 54 miljoni eiro. 6,4 miljoni nāks no valsts budžeta, bet 3,2 miljoniem eiro vajadzētu būt līdzfinansējumam no privātā sektora. Šajā aktivitātē atbalsts tiks sniegts jaunajiem zinātniekiem, kuri nesen – ne agrāk kā piecus gadus pirms struktūrfondu finansējuma saņemšanas – ieguvuši doktora grādu, lai viņi varētu veikt pētījumus nozarēs, kas iekļauti Latvijas Viedās specializācijas programmā (sk. uzziņu).

Plānots, ka viena pētniecības projekta maksimālās pieļaujamās izmaksas būs 133 806 eiro. Par piešķirto finansējumu jaunais zinātnieks trīs gadus varēs veikt fundamentālos vai rūpnieciskos pētījumus. Nauda paredzēta arī pēcdoktoranta kompetenču pilnveidei, starptautiskajai mobilitātei, kā arī tehnoloģiju pārnesei un tehnoloģiju tiesību aizsardzībai. Strādājot šīs aktivitātes finansētā projektā, pēcdoktoranta alga varēs būt līdz 2731 eiro mēnesī, ieskaitot nodokļus. Savukārt pētniecības, mācību un sadarbības izmaksas varēs būt līdz 800 eiro mēnesī. Piecus procentus no projekta kopējām izmaksām varēs tērēt administratīvām izmaksām.

Atbalsts jaunajiem zinātniekiem tiks sniegts, cerot, ka tas palīdzēs celt viņu kvalifikāciju, līdz ar to nākotnē pētniecībā Latvijā varētu strādāt vairāk augsti kvalificētu zinātnieku. Tādējādi pētniecībā tiktu nodrošināta paaudžu nomaiņa. Bažas gan raisa tas, ka finansējums paredzēts salīdzinoši šaurai jauno zinātnieku grupai, kaut gan tā pati paaudžu nomaiņa būtu nepieciešama arī humanitārajās un sociālajās zinātņu nozarēs.

Jaunu cilvēku iesaisti zinātnē varētu veicināt arī aktivitāte “Inovāciju granti studentiem”. Šajā aktivitātē paredzēts tērēt 34 miljonus eiro. Valdība pagaidām vēl nav pieņēmusi sīku regulējumu šīs naudas sadalei, taču zināms, ka sevišķi lielas izredzes saņemt atbalstu šajā aktivitātē būs eksakto jomu, medicīnas un radošo industriju studentiem, ja viņi iesniegs projektus, kas sniegs ieguldījumus Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanai un piedāvās idejas jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādei, inovatīvu risinājumu izstrādei praktisku nozares vai sabiedrības problēmu risināšanai.

Būtiski arī, ka lielākajai daļai aktivitāšu pētniekiem un komersantiem jāpiedāvā tādu tehnoloģiju izstrāde, kas nodrošina dabas resursu efektīvu un lietderīgu izmantošanu tīrāka ražošanas procesa ieviešanā, padarot to energoefektīvāku un videi draudzīgāku. B. Kņigins uzsver: tas nenozīmē, ka atbalstu saņems tikai šāda veida pētījumi, taču šādi pētījumi “esot apsveicami”.

 

Priekšroka – praktiskiem pētījumiem

Otra aktivitāte, kam valdība jau pieņēmusi nosacījumus naudas sadalei, paredz par 76,5 miljoniem eiro finansēt praktiskas ievirzes pētījumus. Uz šo finansējumu varēs pretendēt zinātnieku grupas, kurās nodarbināti arī maģistranti un doktoranti un kas gatavas meklēt inovatīvus risinājumus praktisku tautsaimniecības programmu risināšanai. Tātad arī šajā aktivitātē naudu pētījumiem būs iespējams iegūt jauniem zinātniekiem. Svarīgs noteikums finansējuma saņemšanai ir, lai pētījuma ietvaros notiktu arī sadarbība ar uzņēmumiem, zinātniskajām institūcijām un augstākās izglītības ie­stādēm. Finansējumu izpētei šajā aktivitātē varēs saņemt ne tikai zinātniskās institūcijas, bet arī komersanti.

Latvija pašlaik ierindojas pēdējā vietā ES valstu vidū pēc uzņēmumu ieguldījumiem inovācijās. Tas norāda uz industrijas nepietiekamo zināšanu absorbcijas spēju un zinātnes un industrijas sadarbības trūkumu.

Projektu atlases plānots organizēt katru gadu. Jau šogad praktiskajiem pētījumiem plānots piešķirt 20 miljonus eiro, nākamgad – 15 miljonus eiro, bet 2018. gadā – 10 miljonus eiro. Viena projekta maksimālais finansējums no struktūrfondiem un valsts piešķirtā līdzfinansējuma būs 600 000 eiro, bet minimālais – 30 000 eiro.

Jāpiebilst, ka šajā struktūrfondu plānošanas periodā paredzētas arī citas aktivitātes, kam vajadzētu veicināt zinātnieku un uzņēmēju sadarbību, veicināt zinātnisko atklājumu pārtapšanu par tirgū “laižamiem” produktiem.

 

Viedokļi

Sandis Spolītis, Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes pētnieks, inženierzinātņu doktors: “Mani kā jauno zinātnieku visvairāk interesē tā sauktie pēcdoktorantūras granti. Plānoju uz to pieteikties. Es strādāju telekomunikāciju jomā, mans promocijas darbs bija par šķiedru optisko datu pārraides sistēmām. Gribētu šīs jomas izpēti turpināt. Ja izdosies iegūt “postdoku” grantu, varēšu pilnvērtīgi turpināt pētījumus. Izstrādājot promocijas darbu, izveidoju jaunu datu pārraides sistēmu, kas nepieciešama, lai varētu pārraidīt aizvien lielākus datu apjomus. Šīs sistēmas izstrāde jāturpina. Ļoti labi, ka “postdoku” grantā paredzēts arī finansējums sadarbībai ar citu valstu zinātniekiem, jo daļa no iekārtām, kas nepieciešamas maniem pētījumiem, Latvijā nemaz neatrodas un ik pa laikam man būtu nepieciešams doties strādāt uz Dāniju.”

Daina Lāce, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja, doktore mākslas zinātnē: “Jāsaka, ka struktūrfondu finansējums pētniecībai, tajā skaitā jaunajiem zinātniekiem, šajā plānošanas periodā izskatās gana dāsns. Diemžēl humanitārās jomas zinātniekiem pie šī finansējuma tikt būs ļoti grūti un daļā aktivitāšu pat neiespējami. Piemēram, uz pēcdoktorantūras grantiem varēs pretendēt tikai eksakto un dabaszinātņu jomu pārstāvji. Sākotnēji tikpat stingri nosacījumi bija plānoti arī attiecībā uz pētījumiem, ko īstenos zinātniskās grupas. Tomēr pēcāk nosacījumi tika mīkstināti un, iespējams, lietojot ļoti lielu izdomu, vismaz šajā aktivitātē pie finansējuma varētu tikt arī humanitāro jomu pārstāvji. Runājot par pēcdoktorantūras grantiem – tie ir ļoti svarīgi, lai pēc doktora grāda iegūšanas jaunais zinātnieks paliktu zinātnē. Tāpēc, ja nav iespējas humanitārajā jomā tos finansēt no ES struktūrfondiem, valstij būtu jārod tam finansējums kur citur.”

 

UZZIŅA

Viedās specializācijas stratēģija nosaka piecas prioritārās specializācijas jomas Latvijas pētniecībā:

zināšanu ietilpīga bioekonomika,

biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas,

informācijas un komunikāciju tehnoloģijas,

viedā enerģētika un viedie materiāli,

tehnoloģijas un inženiersistēmas.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Atbalsts ir nevis dāsns, bet gan trūcīgs! Latvijas budžets ik gadu zaudē 1,5 miljardus euro, un aptuveni trešā daļa no šīs naudas nenonāk augstākās izglītības un zinātnes sektorā. lai šo iztrūkumu aizvietotu ar Struktūrfondu finansējumu, tad attiecīgajam sektoram būtu jānovirza vismaz 4 miljardi. Turklāt nepiekrītu, ka kādas nozares ir apzināti izslēgtas! Šoreiz nauda tiek plānota tikai tiem, kas spēj radīt produktu potenciāli maksātspējīgam klientam, jo nozares vienīgai glābiņš ir tiešs industrijas pasūtījums. Nauda no budžeta nav un nav cerību ka būs!

  2. Konsekventā Latvijas valsts nicinošā attieksme un iznīcinošās darbības pret humanitārajām zinātnēm šo valsti ievedīs strupceļā. Lai eksaktās zinātnes plaukst – tas ir labi. Taču terors, ko Latvijas valsts pārvalde ir izvērsusi pret humanitārajām zinātnēm, lielā mērā ir karš pret inteliģenci kā tādu. Šāda rīcība ir neprāts un vēlāk sāpīgi atspēlēsies.

Draugiem Facebook Twitter Google+