Jauno laboratorisko izmeklējumu kārtību gan uzteic, gan peļ 4
Janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri izdarīto laboratorisko izmeklējumu apjoms ir sarucis par vairāk nekā trīsdesmit procentiem, to vakar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputātiem pavēstīja veselības ministrs Guntis Belēvičs. Taču nav zināms, vai tas ir tādēļ, ka ārsti, ņemot vērā jauno kārtību, kas stājās spēkā no 1. janvāra, sākuši racionālāk izvērtēt, kad pacients ir nosūtāms veikt analīzes, vai arī tādēļ, ka pacienti nevar samaksāt par tiem izmeklējumiem, kurus valsts vairs neapmaksā.
Katru gadu tā naudas summa, ko valsts tērē laboratoriskajiem izmeklējumiem, pieaugot par diviem miljoniem – par šo naudu gadā varot apmaksāt 35 000 speciālistu konsultāciju, aprēķinājis Nacionālais veselības dienests (NVD). Plānots, ka ar jauno noteikumu palīdzību valsts budžeta tēriņi laboratoriskajiem izmeklējumiem gada laikā varētu sarukt un šo naudu varētu novirzīt citām pacientu vajadzībām. Ministrs gan nepateica, tieši kādām vajadzībām, kuru ir bezgala daudz. Skaidrs ir viens – šogad laboratoriskajiem izmeklējumiem piešķirta tikpat liela naudas summa, cik pagājušajā gadā – 28 miljoni eiro.
NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktors Atis Mārtiņsons pastāstīja, ka vairs nevarēšot rīkoties kā agrāk, kad pacients pats dažkārt mēdza analīžu veidlapā ievilkt ķeksīti, kuras analīzes viņš vēlētos veikt līdztekus tām, ko jau nozīmējis ārsts. “Tagad ir vienotas formas nosūtījums, kur ārstam jānorāda ne tikai konkrētās analīzes un tas, kāpēc izmeklējums ir nepieciešams, bet arī to skaits,” skaidroja Mārtiņsons. Viņš solīja, ka NVD speciālisti stingri sekošot līdzi tam, lai speciālisti paši nosūta pacientu veikt laboratoriskos izmeklējumus, nevis raksta rekomendācijas ģimenes ārstiem, kādi izmeklējumi būtu veicami, tādējādi liekot pacientam nevajadzīgi staigāt no viena ārsta pie otra.
Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska sazinājusies ar saviem kolēģiem visos Latvijas reģionos un ar pilnu atbildību varot teikt, ka jaunās laboratorisko izmeklējumu kārtības dēļ pacienti nav cietuši. Savukārt Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide informēja, ka viņai zvanījuši daudzi pacienti, kuri sirgst ar hroniskām kaitēm un sūdzējušies, ka nevar tikt pie speciālistiem garo rindu dēļ un tāpēc nevarot saņemt nosūtījumu laboratoriskajiem izmeklējumiem par valsts naudu. Atliekot vai nu gaidīt, vai arī maksāt no savas kabatas. “No pacientu puses īstenība ir sūra,” secināja Veide. Viņa pauda neapmierinātību, ka ģimenes ārstiem jātērē daudz laika, lai informētu savus pacientus par izmaiņām laboratorisko izmeklējumu kārtībā. Īstenojot tik radikālu reformu, tieši Veselības ministrijai vajadzētu sniegt sabiedrībai saprotamu informāciju, secināja Veide.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča centās aizstāvēt veselības ministru, norādot, ka ģimenes ārsts ir daudz tuvākā saskarsmē ar saviem slimniekiem nekā ministrijas ierēdņi vai ministrs, kurš, uzstājoties televīzijā, nevar izskaidrot to, ko spēj pateikt ārsts. Turklāt ārstam ir medicīnas māsas, kuras tad arī var nodarboties ar valdības pieņemto noteikumu skaidrošanu.
Pretēju viedokli pauda Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, kurš norādīja, ka Veselības ministrijā strādā sabiedrisko attiecību speciālistu komanda, kas varētu pacensties saprotamā latviešu valodā pārtulkot Mārtiņsona kunga sarežģīto birokrātisko leksiku.
Savukārt veselības ministrs solīja vairāk piestrādāt pie sabiedrības informēšanas. Viņš arī cerīgi izteicās par iespēju pēc gada atcelt ģimenes ārstu kvotu laboratoriskajiem izmeklējumiem.
