Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
17. jūnijs, 2015
Drukāt

Jaunos juristus grib eksaminēt – ar “copy-paste” metodi vairs diplomu iegūt nevarētu (11)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

RSU skolotie topošie juristi Anete Būmeistere (no labās), Rūta Abramova un Andris Pumpišs spriež, vai vajadzīgs vienots eksāmens visiem jaunajiem juristiem. Jauniešu viedokļi atšķiras.

Viedoklis

Kā vērtējat ideju par vienota juristu kvalifikācijas eksāmena ieviešanu?

Andris Pumpišs, tikko absolvējis bakalaura studiju programmu RSU Juridiskajā fakultātē: "Šāds eksāmens varētu būt, taču tad rūpīgi jāizstrādā tā norise, metodika, prasības. Nedomāju, ka augstskolu piedāvāto studiju programmu dažādība neļautu to ieviest. Piemēram, tiesību teorija jau nu gan būtu jāzina visiem. Domāju gan, ka pareizāk būtu kārtot eksāmenu bakalaura, nevis maģistra studiju noslēgumā. Nākotnē domāju strādāt tiesu varā."

Rūta Abramova, tikko absolvējusi bakalaura studiju programmu RSU Juridiskajā fakultātē: "Ieviest šādu eksāmenu būtu diezgan bezjēdzīgi. Lielā daļā profesiju, kurās strādā juristi, tāpat jākārto kvalifikācijas eksāmens. Es, piemēram, ceru, ka man nākotnē nāksies kārtot eksāmenu uz prokurora amatu. Turklāt atšķirīgu augstskolu studentiem būs diezgan grūti piedāvāt vienotu eksāmenu."

Anete Būmeistere, RSU JF maģistrantūras 1. kursa studente: "Par labu šai idejai runā tas, ka tiktu paaugstināta tiesību zinātņu studiju programmu kvalitāte un tiktu panākts, ka augstskolas, kas īsteno tiesību zinātņu studiju programmu, būtu vienlīdzīgās pozīcijās. Taču "pret" argumentu ir vairāk: nav skaidras priekšrocības, ko dod valsts vienota jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešana, nav zināms, kas notiks ar specializāciju, jurista kvalifikācija tiks piešķirta pat studentiem, kas eksāmenu nokārtojuši ar 4 ballēm, nav skaidrs, kurš segs ar to saistītās izmaksas."

Tieslietu ministrijā (TM) secināts, ka Latvijā ir samērā zema juridiskās izglītības kvalitāte. To uzlabot plāno, ieviešot vienotu eksāmenu visiem tiesību zinātņu maģistra studiju programmu absolventiem vai arī visiem, kuri ieguvuši jurista kvalifikāciju un vēlas strādāt valsts sektorā.

Diskusija par to, ka nepieciešams šāds eksāmens, ilgst jau vairākus gadus. 2011. gadā notika publiska diskusija par šo tēmu, tad lielākā daļa augstskolu un arī politiķu bija pret šāda eksāmena ieviešanu. Toties bijusī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne rosināja arī parlamentā lemt par juristu izglītības kvalitāti un iestājās par eksāmenu. Viņa vairākkārt pārliecinājusies, ka jurista izglītības kvalitāte Latvijā nav viendabīga un bieži vien pārāk zema. “Tas nav normāli, ka ir augstskolas, kur jurista kvalifikāciju var iegūt, iesniedzot vienu maģistra darbu, kas varbūt tapis ar “copy–paste” palīdzību,” tā I. Čepāne. Viņasprāt, esot studenti, kuri tīšuprāt meklē augstskolu ar pēc iespējas zemākām prasībām.

Tagad TM konceptuālā ziņojumā “Par valsts vienota jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanu” pauž, ka daudzās tiesību zinātņu studiju programmas Latvijā nevis radījušas šīs jomas studiju kvalitātes paaugstināšanos, bet gan strauju kvalitātes kritumu. Rezultātā lielai daļai to absolventu ir samērā vājas zināšanas un prasmes jurisprudencē. Katra augstskola pati nosaka, kādiem kvalitātes standartiem viņiem jāatbilst, tāpēc sagatavotības līmenis ir dažāds, kaut arī piešķirta vienāda – jurista – profesionālā kvalifikācija.

Tāpēc TM piedāvā ieviest vienotu eksāmenu jaunajiem juristiem, kas, pēc ministrijas domām, nodrošinātu to, lai vismaz pamatkursus tiesību zinātnē visās augstskolās pasniegtu līdzvērtīgā līmenī. Viens no TM izstrādātajiem tālākās rīcības variantiem paredz, ka eksāmens būtu jākārto visiem tiesību zinātņu studiju programmu absolventiem. Otrs: ka eksāmenu varētu kārtot tikai tie, kuri to vēlas, taču bez sertifikāta par tā nokārtošanu varētu strādāt tikai privātajā sektorā un nevarētu ieņemt, piemēram, tiesneša vai zvērināta notāra amatus. TM plāns paredz, ka vienoto eksāmenu organizētu un pieņemtu koleģiāla institūcija, kuras darbību nodrošinātu pati TM. Ir gan daudz neskaidrību. Piemēram, kurš maksās par šādu eksāmenu sagatavošanu un norisi: studenti vai valsts? TM aprēķinājusi: gadā eksaminācijas komisijas darbība varētu izmaksāt pat vairāk nekā 100 000 eiro.

Jau ilgstoši kvalifikācijas eksāmens jāiztur tiem juristiem, kuri absolvē maģistra studiju programmu Latvijas Universitātē (LU). LU Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga stāsta, ka eksāmenā katram jāatrisina pieci kāzusi (jāizskaidro juridiskā situācija, jāmeklē iespējamie risinājumi). Pat ja tikai viens piedāvātais risinājums nav pareizs, students eksāmenā izkrīt un tas jākārto vēlreiz. Šogad ar vienu no kāzusiem galā nav tikusi pat puse absolventu. Tāpēc K. Strada-Rozenberga paredz, ka arī vienotajā eksāmenā būs daudz caurkritušo, taču šāda iespēja liks studentiem mācīties centīgāk.

Vienota eksāmena ieviešanu juristiem tagad atbalsta arī Izglītības un zinātnes ministrija. Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa teic, ka plānu par eksāmena ieviešanu TM izstrādājusi saziņā ar IZM. “Man nav saprotams, kāpēc augstskolas varētu pret to iebilst. Jā, tiesnešiem, prokuroriem, advokātiem pirms stāšanās amatā arī jākārto eksāmeni, taču tajos ir specifiski jautājumi par tēmām, ko nepieciešams zināt tieši konkrētajā amatā. Visvairāk idejai par eksāmenu varētu pretoties tās augstskolas, kuru piedāvātās studiju programmas nav gana kvalitatīvas. Pēc eksāmena ieviešanas ar laiku varētu samazināties to augstskolu skaits, kas piedāvā studēt tiesību zinātnes, taču kopumā šīs jomas studijas varētu kļūt kvalitatīvākas,” viņa teic.

Taču iebildumi augstskolām ir. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes dekāns Andrejs Vilks cita starpā norāda uz studiju programmu atšķirību dažādās augstskolās. Piemēram, RSU topošie juristi specializējas medicīnas tiesībās, bet citās augstskolās to nemācās. TM gan sola, ka eksāmens būs tikai par tēmām, kas jāzina visiem juristiem, un eksāmens neliegs arī turpmāk augstskolām specializēties.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. tiešām nevajadzēja likvidēt Policijas akadēmiju, tur, mācoties 5 gadus, bija jāraksta gan kvalifikācijas darbs, gan jākārto vairāki gala eksāmeni, lai saņemtu jurista kvalifikāciju

  2. nevajadzēja likvidēt Latvijas Policijas akadēmiju

  3. K.S-Rozenbergai nez vai vajadzētu lepoties,ka eksāmenā ielikts kāzuss,ko nespēj izprast “pat puse” LU eksāmena kārtotāju.Te drīzāk uzprasās jautājums par kāzusa autora kvalifikāciju.

  4. nav ko klausīties, šiem 3 studentiem mācības 24/7 galvā, praktiskās zināšanas 0

  5. Es neesmu juriste, bet iebilstu, jo nekur diplomus par copy-paste nedod. LU jau 2 gadus visus darbus pārbauda ar plaģiātisma kontroli, salīdzinot 10 gadu garumā ar citu augtskolu un citu studentu darbiem.
    Ir pārspīlēti paļauties uz kaut kādu vienoto eksāmenu, kurā katrs komisijas loceklis velk savējo un gremdē citas augstskolas studentu. Latvijā nav un nevarēs būt neatkarīga eksaminētāju komisija. Pie mums diemžaēl ir radi, draugi un nedraugi.

  6. Vienīgais mīnuss, ka viedokļi tikai no RSU studentiem. Veiciet aptauju visās augstskolās, kas saistītas ar jurisprudenci, tad varēsim spriest.

  7. Eksāmens noteikti jākārto visiem. arī privātajās augstskolās. Pretējā gadījumā ir nevienlīdzīga attieksme pret augstskolām. Nav brīnums, ka RSU studenti nevēlas papildus slogu, vieglāk taču ir copy-paste stilā uzrakstīt kaut kādu savārstījumu, no kura pats neko nejēdz, šos gadījumus nav viegli atklāt. Taču diploms ir viens.
    Žēl, ka LA nepainteresējās, piemērām, par valsts eksāmena prasībām Vācijas augstskolās. Prasības mūsu augstskolās var salīdzināt ar maza bērna šļupstiem.
    Bez tam Latvijā beidzot vajadzētu samazināt augstskolu skaitu, kas būtībā ir tikai docētāju peļņas avots, taču izglītības līmeņa atšķirības atsevišķās augstskolās un t.s.koledžās ir biedējošs. Tādi “juristi” gan valsts pārvaldē, gan tiesībaizsardzības iestādēs u.c. taču ietekmē cilvēku likteņus.

    • Kā RGSL studenta zināšanas var salīdzināt ar LU jauno juristu? Pilnīgi cita specifika. Protams, vienlīdzība jāievēro, tomēr nav pareizi prasīt no visiem vienādu zināšanu līmeni par konkrētām lietām, vismaz ne pagaidām, kamēr pati sistēma netiek mainīta.

      • Vai tad, vadodies no Jūsu pieminētās specifikas, atškirības pastāv juristu amatu ieņemšanā?
        Diploms ir viens un visi beidzēji diemžēl, neatkarīgi nio zināšanām, pretendē arī uz tiesneša, prokurora, juriskonsulta, advokāta utt.amatiem. Interesanti būtu iepazīties ar prokuratūras un tiesu praksi saistībā ar eksāmeniem. īs institūcijas, neticot valsts izdotajiem eksāmeniem, spiestas rīkot paši savus eksāmenus.Speciālo eksāmenu nenokārtojošo % ir iespaidīgs, īpaši no augstskolām, kuras ir akreditētas, bet kurās līmenis ir krasi atšķirīgs, piemēram, no latvijas Universitātes.
        Par kādu sistēmu Jūs runājat? Līdz šim šīs švakās augstskolas ir pilnīgi pret jebkādu vienotu prasību ieviešanas, jo pretējā gadījumā viņi bankrotētu.

  8. Kāpēc komentē tikai RSU studenti?

  9. Jā jā, vajag eksāmenu. Kalnmeieram it īpaši vajag un viņa atbilžu atfutbolētājiem.

Draugiem Facebook Twitter Google+