Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
10. augusts, 2016
Drukāt

Juris Ciganovs par Krievijas “jubilejas piecīšiem” (5)

http://www.cbr.ru/http://www.cbr.ru/

Ekrānšāviņš no Krievijas centrālās bankas majas lapas

Šogad 1. augustā Krievijas Centrālā banka laida apgrozībā jauna dizaina metāla naudas sēriju. Mums maz vajadzētu uztraukties par citas valsts naudas zīmju apgrozību un vēl mazāk par tās izskatu, tomēr varbūt šoreiz gluži tā nav. Krievijas galvenā naudas kaltuve tagad nu ir pacentusies sērijā “Sarkanās armijas no vācu fašistiskajiem iebrucējiem atbrīvotās Eiropas valstu galvaspilsētas” sagādāt monētas piecu rubļu vērtībā, kurās attēloti padomju karavīriem veltītie pieminekļi Tallinā, Viļņā, Berlīnē, Varšavā, Vīnē, Prāgā, Kišiņevā, Bukarestē, Minskā, Kijevā un arī Rīgā. Monētas galvenokārt domātas kolekcionāriem, jo par piecīti Krievijas veikalā neko nenopirksi, un bleķa naudiņa šīs valsts veikalos vai tirgotāju būdās parasti tiek dota, “sastiķējot” kādam mazāk grādīgam dzērienam un klāt piekožamajam čeburekam (5 Krievijas rubļi ir apmēram 7 eirocenti). Skaidrs ir arī tas, ka Krievijas federālās varas iestādes, tai skaitā šīs valsts centrālā banka, neko nedara tāpat vien, aiz gara laika. Pasaules praksē nav pieņemts, ka kādas valsts simbolos (bet nacionālā valūta tāda neapšaubāmi ir) tiek attēlotas citā valstī esošas lietas. Ja tas tā notiek, tad diplomātisks troksnis ir garantēts. Piemēram, Turcija joprojām šūmējas, ka kaimiņvalsts Armēnijas galvenais simbols ir Ararata kalns, kas šobrīd atrodas Turcijas teritorijā. Iedomājieties, kas notiktu, ja Latvijas Banka izlaistu kādu “eirīti” ar Abrenes (jeb Krievijas Pitalovas) attēlu vai Igaunija uz savām eiromonētām sadomātu attēlot 100. gadadienu kopš Igaunijas armijas ieiešanas Pleskavā (tas notika 1919. gadā).

Šādas Krievijas naudas izlaišanas mērķis ir skaidrs – kārtējo reizi saviem pilsoņiem apliecināt savas ģeopolitiskās intereses jeb uzturēt dzīvu ideju par savas ietekmes nepieciešamību visās naudas zīmēs pieminētajās teritorijās. Vēsture šādas idejas uzturēšanai kārtējo reizi ļoti noder. Monētas uzrunā savus lietotājus – “Mēs taču kādreiz atbrīvojām pusi Eiropas!”. Labi tam visam piestāv tas, ka šobrīd Krievijas prese ir pieskandināta ar publikācijām, kā eiropieši, sevišķi Baltijas valstīs, nez kāpēc uzdrošinās iebilst Krievijai par šādu monētu izlaišanas nekorektumu. Sak, kāda gan jums tur daļa, kāda pie mums nauda. Uzsveru, ka šoreiz runa nav tikai par fizisku monētu piecu rubļu vērtībā, bet gan par kaut ko citu…

Šīs naudas zīmes definētas kā jubilejas monētas, taču, matemātiski rēķinot, 1944. un 1945. gada notikumiem 2016. gadā nekādas apaļas jubilejas nav. Kaut gan varbūt pagājušajā gadā vienkārši nepaspēja… Papildus visam manu uzmanību piesaistīja uz šā “vēsturiskā” Rīgas piecīša izvietotais datums, proti, 1944. gada 15. oktobris. Šo gadaskaitli monētas dizaina autori ir pieteikuši kā datumu, kad Rīga nu bijusi atbrīvota no vācu fašistiskajiem agresoriem. Dīvaini, bet līdz šim visās vēstures annālēs kā Rīgas “atbrīvošanas diena” ir minēts 13. oktobris jeb diena, kad Sarkanās armijas vienības bija ieņēmušas lielāko daļu Rīgas pilsētas, un, lai arī cīņas Rīgas Pārdaugavas pievārtē turpinājās vēl divas dienas, tomēr tieši 13. oktobrī katru gadu atrodas ļaudis, kas, bruņojušies ar sarkaniem karogiem un sarkaniem ziediem, pulcējas pie Krievijas piecītī attēlotā pieminekļa Rīgā, svinot “Lielajā Tēvijas karā” notikušo atsvabināšanu no fašistiem. Interesanti, vai tagad saskaņā ar “jaunajām vēsmām” viņi to darīs 15. oktobrī?

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Latviešu valodu iemācīties nespējīgais muļķis vai principā latviski nerakstošais šovinists (vjadzīgo pasvītrot) grafists mēģina izspiest no sevis komentāru par tēmu, bet no diviem mēģinājumiem ta arī nekas neiznāk.

    • Вот как будто из твоего комментария что-нибудь толковое вышло. Провякал и всё…

  2. Ну так за чем же дело встало? Вперёд и с песнями. От войны информационной к войне монетной. Наштампуйте своих, колекционеры будут в восторге.

  3. Ja mongoļi laistu klajā savu naudiņu ar ziņu, ka lieldaļa Krievzemes zem Batija…Ja poļi, ka bija Kremlī, ja francūži… un vel un vel – Lielkrievu lāča iezīmētās teritorijas, kuras vēlams atgūt zem ”atbrīvošanas”.

    • Ну так за чем же дело встало? Вперёд и с песнями. От войны информационной к войне монетной. Наштампуйте своих, колекционеры будут в восторге.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (31)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+