Mobilā versija
+11.5°C
Viesturs, Viestards, Kitija
Trešdiena, 28. jūnijs, 2017
15. marts, 2016
Drukāt

Juris Lorencs: Vācijas politika visdrīzāk kļūs egoistiskāka (2)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Runājot futbola terminoloģijā, Vācijas kanclerei Angelai Merkelei ir parādīta dzeltenā brīdinājuma kartīte. Tieši tā var iztulkot svētdien notikušo parlamentu jeb landtāgu vēlēšanu rezultātus trīs Vācijas federālajās zemēs.

Vēlētāji devās pie urnām “vecās” Rietumvācijas zemēs Bādenē-Virtembergā un Reinzemē-Pfalcā, kā arī bijušās Austrumvācijas sastāvdaļā Saksijā-Anhaltē.

Vislielākie zaudētāji vēlēšanās ir abas Vācijas centrālo valdību veidojošās “lielās koalīcijas” partijas – Kristīgo demokrātu savienība un sociāldemokrāti. Vislielākais ieguvējs – eiroskeptiskā partija “Alternatīva Vācijai”, kas sevi pieteikusi kā trešais (bet Saksijā-Anhaltē pat kā otrais!) nozīmīgākais politiskais spēks valstī.

Vēlēdamās izpatikt visiem, Merkele, runājot Raiņa vārdiem, “dabūja pērienu no visiem”. Neapšaubāmi – visvairāk viņu iegāza nekonsekventā bēgļu politika. Kanclere, kura pagājušajā vasarā ar atplestām rokām aicināja bēgļus doties uz Vāciju (tā patiesībā provocējot vēl lielākus bēgļu plūdus), pēdējās dienās pret tiem negaidīti atsalusi. Tas liecina, ka Merkele ir reālpolitiķe un gatava mainīt savu politiku, ja to prasa tautas noskaņojums un vēlēšanu tuvums. Taču pēkšņā uzskatu maiņa radīja vilšanos gan savas partijas kreisajā spārnā, gan tajos sociāldemokrātu un zaļo atbalstītājos, kuri Merkelē vienu brīdi saskatīja bezmaz vai kreisi liberālas politikas īstenotāju.

Savukārt labējos vēlētājus nokaitināja vēl nesenās Merkeles rūpes par bēgļiem un kancleres aizdomīgais flirts ar Turciju. Un ne jau tāpēc, ka šo valsti vaino preses brīvības ierobežošanā un kurdu minoritātes apspiešanā. Daudziem vāciešiem nepatīk apsolījumi, kas tika sniegti Turcijai nesenajās sarunās Briselē: papildu miljardi no eiropiešu kabatām kā samaksa par Sīrijas bēgļu paturēšanu, bezvīzu režīms ar Eiropu un paātrinātas iestāšanās sarunas dalībai ES. Tie ir tie paši cilvēki, kuri uzdrošinās uzskatīt – ja par vienu no Eiropas identitātes pamatiem uzskata kristietību, tad musulmaniskajai Turcijai nav vietas Eiropā. Ne jau velti tieši Saksijā-Anhaltē, kur partija “Alternatīva Vācijai” guva vislielākos panākumus (par šo partiju tur nobalsoja katrs ceturtais vēlētājs), radās kustība “PEGIDA” jeb “Patriotiskie eiropieši pret Rietumzemes islamizāciju”.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. vai tad musļiku uzaicināšana uz ģermāniju nav egoistiska ??

Māris Antonevičs: Pirmais eksāmens KNAB vadītājam. Pagaidām teorētisks... (11)Par "oligarhu sarunām" vairāk taisnošanās nekā pārliecības par rīcību.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Pie domes durvīm manītas lāča pēdas

Vakar Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja amatā ievēlēts partijas “Saskaņa” saraksta līderis Andrejs Elksniņš. Arī Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja amatā atkārtoti ievēlēts “Saskaņas” saraksta līderis Aleksandrs Bartaševičs. Līdz ar to šobrīd “Saskaņa” nonākusi pie abu Latvijas lielāko pilsētu – Rīgas un Daugavpils, kā arī Rēzeknes vadības grožiem. Jūrmalā “Saskaņa” veido koalīciju ar ZZS.

Partija “Saskaņa” maksimāli izmantojusi to, ka atrodas opozīcijā un nepiedalās valsts pārvaldē, tādēļ partijas nākšana pie varas lielākajās Latvijas pilsētās ir likumsakarīga, šādu viedokli aģentūrai LETA paudis politologs Filips Rajevskis. Viņš gan to neuztver kā nopietnu atspēriena punktu gaidāmajās Saeimas vēlēšanās: “”Saskaņa” ir bijusi ļoti konsekventa, jo nelauž līgumu ar partiju “Vienotā Krievija”, aktīvi uzstāj uz attiecībām ar Krieviju un nemainīgi negatīvi attiecas pret Latvijas līdzdalību NATO. Šī būs tā robeža, kas “Saskaņai” kā kreisajiem neļaus pilnīgi izpausties, jo, lai gan cilvēkiem varētu patikt kaut kādi ideoloģiski punkti viņu programmā, tomēr nedomāju, ka vairākums cilvēku ir tik prokrieviski orientēti.”

Ko sagaidāt pēc noklausīto oligarhu sarunu publicēšanas?
Juris Jansons: Valodu lielu dara cilvēki (4)Man ir patiess gods būt starp tiem dažiem miljoniem, kuri var domāt, runāt un klausīties latviešu valodā.
Juris Lorencs: Globālo sasilšanu gaidot (7)Cīņā par zaļajām idejām aktīvi līdzdarbojas arī dažādu interešu lobiji
Draugiem Facebook Twitter Google+