Egils Līcītis: Kā ievēlēt nekaitīgāko KNAB vadītāju? 0
Kad cīņa pret korupciju sabiedrības vērtējumā valstī novesta līdz “klusajam vājprātam” un KNAB kantoris sekmīgi sagrauts, Saeimā ceturtdien tamborēja likuma labojumus par atlases kārtību, lai ieceltu biroja direktoru. Deputāti ar balsu vairākumu svītroja normu, ka amata kandidātam jābūt ar trīs un vairāk gadu pieredzi vadības darbā. Tādējādi varēs uzrunāt plašāku profesionāļu loku, lai pieteiktos konkursam uz KNAB priekšnieka vietu.
Citos ieskatos par atbildīgo amatpersonu meklēšanu bija opozīcijas deputāti Ringolds Balodis un Jānis Ādamsons. Abi runāja par valstī esošo kolosālo bezatbildību, kad ieceltie dienestu vadītāji salaiž dēlī lietas, netiek galā ar pienākumiem, un viņus spiestā kārtā aizšķūrē prom vai pat neliekas zinis, ka āži iecelti par dārzniekiem. Tādēļ deputāti mudināja KNAB direktora nosaukšanas tiesības deleģēt Ministru prezidentam, lai balsojumā to apstiprinātu Saeimā. Tas paceltu atbildības līmeni un līdzīgā veidā Valsts prezidentam uzticētu nominēt cilvēkus atslēgas posteņiem.
Bez šaubām, Saeimas vairākums nebija mierā izlaist no rokām sev piederošās, neatņemamās tiesības un mīļāko nodarbi mest politiskajā tirgū portfeļus kā ietekmju maiņas objektus. Un negribēja arī radīt precedentu, ka svarīgā vietā netīšām nokļūst profesionāls, piemērots valsts darbinieks, nevis kādai politiķu grupai lojāls ieliktenis.
Tomēr lemtais ir procedūras jautājums. Ja ir drosme, KNAB direktora kandidātu vērtētāju komisija var virzīt nevis nekaitīgāko, bet aszobaināko, sagatavotāko, kvalificētāko cīnītāju pret kukuļošanu, kas radītu un vadītu darboties spējīgu iestādi Streļčenoka iznīcinātās vietā.
Politiķiem, kam tiesiskums ir tukša skaņa, pagājušonedēļ bija vērts iepazīties ar jaunumiem citās zemēs. Ja nesien rokas smagos noziegumos apsūdzētiem valsts izzadzējiem, piedzīvo Latvijas 13. janvāra notikumu atkārtojumu kā Rumānijā ar plašiem tautas protestiem, ja pieļauj varas un naudas saplūšanu, tad amerikāņi anulē vīzu kā Albānijas ģenerālprokuroram.
