Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
2. aprīlis, 2013
Drukāt

Kā mācīt bērniem izprast naudas vērtību?

pieci_lati2

Natālija Kovaļenko, 
strādā uzkopšanas firmā:
 “Cenšos naudas lietas pārrunāt un izskaidrot bērnam. Stāstu, cik pelnu un cik grūti naudiņa nāk. Veikalā iedodu naudu bērnam, lai viņš norēķinās par pirkumiem un saprot, cik kas maksā. Un, manuprāt, bērns izprot naudas vērtību.

 

Kabatas naudu ikdienā nedodu. Tā vietā nopirku krājkasīti. Par sasniegumiem sportā vai labu uzvedību ik pa laikam iedodu naudiņu, ko viņš tajā iekrāj kādai lielākai lietai. Izskaidroju arī ģimenes budžeta izmaiņas – ja mums kādi papildu izdevumi, pastāstu, ka nepieciešams pataupīt, uzkrāt, ko varam un ko nevaram atļauties.”

 

Irēna Kalniņa, 
manikīre: 
”Mani bērni jau ir lieli, šobrīd paši pelna un man naudu neprasa, tieši otrādi – vaicā, vai man nav vajadzīga viņu palīdzība, tāpēc domāju, ka esmu visu darījusi pareizi. Bērnus nevajag pārāk lutināt ar kabatas naudu. Vajag izvērtēt katra bērna naudas tērēšanas paradumus, lai saprastu – naudu dot uz nedēļu vai mēnesi. Reizēs, kad bija padarīts kāds labs darbs, nopelnīta laba atzīme, atvēlēju kādu naudiņu stimulam. Arī dodoties ekskursijās, bērniem tika pa kādam latiņam. Tiesa, visam jābūt līdzsvarā – par sliktajām atzīmēm vai nedarbiem naudiņa jāatvelk – tas nu tiešām labi iedarbojas. Ikdienas mājas darbus gan, manuprāt, jādara bez kādām prēmijām – pēc dežūru grafika. Tiesa, mani bērni nav bijuši krājēji. Mūsu paaudzei ir citādi – ja nav kādu iekrājumu, ir liela nedrošības sajūta, taču jaunie dzīvo šodienai. Tiesa, ir prieks, ka viņi neiekrāj arī parādus.”

 

Dainis Rutenbergs, 
dokers:
 “Gluži vienkārši paskaidroju bērniem, ka naudiņas šodien nav un būs tikai tad, kad būs nopelnīta. Šodien nepirksim to, kas nav paredzēts, jo jāmaksā rēķini vai ir kādi citi neatliekami izdevumi. Veikalā ierobežoju vēlmes pēc našķiem, un šķiet, ja cilvēcīgi izskaidro, bērni arī saprot. Pagaidām viņi vēl ir par mazu, lai saņemtu kabatas naudu, taču, kad paaugsies, droši vien kādu latiņu šad tad atvēlēšu, taču ne regulāri. Jo ar šodienas algu vairāk gribēdams nevarētu atļauties.”

 

Armands Zalaks, 
pedagogs:
 “Dodu bērniem skolas naudu – pusdienām, ceļam un pāris latu pa virsu. Neesmu rīdzinieks, iespējams tāpēc mana dzīve šajā ziņā ir nedaudz vieglāka. Lai bērni saprastu, kas ir kas, mājās ir noteikti darbi, kas jāpadara. Tie bērniem jādara pēc noteikta grafika. Katram ir savs pienākums, par kura izpildīšanu nekas netiek maksāts. Dēls katru otro nedēļu pa brīvdienām iet peļņā – veic dažādus lauku darbus un par to saņem konkrētu naudiņu, ar kuru atpelna jauno telefonu, ko viņam iegādājāmies. Bērni zina, kā naudiņa nāk, tāpēc nav izšķērdīgi. Cenšas arī paši ietaupīt, reizēm atbraucot no skolas ar kaimiņu bērniem, nevis autobusu. Naudas vērtību iemāca darbs. Kādreiz, kad bērni bija mazi, mazgāja traukus, taču tie vietām palika nedaudz netīri. Tad, kad bērni aizgāja gulēt, es tos vēlreiz pats pārmazgāju, bet šo pienākumu neatcēlu, jo ir svarīgs process. Darbs bērnam palīdz saprast, ka nekas no gaisa nenokrīt.”

 

Fakti

* 70% bērnu savus vecākus uzskata par prasmīgiem naudas lietās un nākotnē plāno ar naudu rīkoties tieši tāpat vai līdzīgi.

* 5% vecāku kabatas naudu bērniem izsniedz reizi mēnesī, 10% – divas reizes mēnesī, 40% – reizi nedēļā, 20% – divas reizes nedēļā, bet 24% – teju katru dienu.

* Kabatas naudā 36% vidusskolēnu nedēļā saņem 5 – 10 LVL, 31% – līdz 5 LVL, bet 18% – 10 – 20 LVL. Stingra vienošanās ģimenē par kabatas naudas lielumu konkrētā laika periodā ir tikai aptuveni ceturtajai daļai ģimeņu.

* 23% ģimeņu bērni regulāri tiek iesaistīti ģimenes ienākumu un izdevumu plānošanā, 47% to praktizē neregulāri, bet 21% – tikai bērna izdevumu kontekstā.

* Novērota sakarība: jo lielāka skolēna kabatas nauda, jo viņš izjūt mazāku nepieciešamību naudu krāt kādam pirkumam.

“Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta veiktā pētījuma “Jaunieši un nauda” dati (aptaujāti 5600 vidusskolas vecuma jauniešu un 3600 vecāku)

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+