Kā mainījies noskaņojums sabiedrībā pēc valodas referenduma? 0
Jānis Pakārklis, pensionārs Rīgā: “Galvenais rezultāts referendumā jau tika sasniegts – latviešu valoda saglabājusi savu statusu. Valstij vajadzēja parādīt savu mugurkaulu un referendumu aizliegt.
Pat pēc referenduma krievi atkal nav mierā un vēlas tikt pie varas. Diemžēl pat pēc uzskatāma pierādījuma, ka latviešu valoda mūsu valstī ir vienīgā, ir cilvēki, kas negrib runāt latviski. Tādā gadījumā valdībai būtu jāskatās un jāpieņem mēri. Savukārt tie, kuri prot un grib runāt latviski, ir patīkami cilvēki. Tādā veidā tiek izrādīta elementāra cieņa pret valsti, kurā viņi dzīvo.”
Staņislavs Buinovskis, 12. klases skolnieks Jelgavā: “Krievvalodīgo un latviešu attiecības kļuvušas stipri vēsākas gan personīgajā līmenī, gan arī valsts iestādēs un uzņēmumos. Piemēram, man pazīstamiem mūziķiem atcēla koncertu Jelgavas klubā “Tonuss”, jo saistībā ar referendumu izlēma, ka krievu mūzika tur vairs neskanēs. Zināju, ka referendums ne pie kā laba nenovedīs, bet man tomēr bija cerība, ka krievu valoda kļūs par otro valsts valodu, lai krievi un latvieši varētu tuvināties. Tie, kuri nezināja un nicināja krievu valodu, tagad palikuši vēl nacionālistiskāki un mēģina apvainot cilvēkus, kas nerunā latviski. Tas ir ļoti jūtams sociālajos tīklos, piemēram, draugiem.lv. Nezinu, kā var satuvināt latviešus un krievvalodīgos, jo ir izveidojusies augsta barjera. Vienīgais, kas, manuprāt, varētu līdzēt, ir visiem mācīties latviešu valodu.”
Dana Stravinska, studente Rīgā: “Es sagaidīju, ka būs vairāk vienlīdzības, jo es ļoti gribu, lai Latvijā nav dalīšanas pēc tautības un valodas… Vēlos, lai cilvēki būtu kopā, bet, manuprāt, tas nekad nenotiks, jo ļaudis vienmēr atcerēsies vēsturi. Uzskatu, ka pēc referenduma attiecības starp latviešiem un krievvalodīgajiem nav mainījušās. Baidos, ka turpmākās politiķu rīcības ietekmē krievvalodīgie Latvijā sajutīsies vēl svešāki nekā tagad. Lai satuvinātu latviešus un krievvalodīgos, vienīgā izeja būtu kultūras pasākumi. Tiem vajadzētu notikt vienlaikus gan latviešu, gan krievu valodā.”
Velta Šinkarenko, latviešu valodas un literatūras skolotāja Olaines pamatskolā: “Pēc referenduma nekas nav mainījies un arī nemainīsies. Bērnu attieksme pret latviešu valodu manā skolā vienmēr bijusi pozitīva, un viņi ir izrādījuši vēlmi mācīties. Tiesa, pirms referenduma bija gadījums, kad viens audzēknis sprieda – latviešu valodu drīz vairs nevajadzēs mācīties, jo Latvijā būšot otra valsts valoda. Domāju, ka cilvēkus varētu vienot, piešķirot pilsonību tiem, kas Latvijā ir nodzīvojuši ilgus gadus, tā iemantojot lojalitāti pret valsti. Arī mediju loma ir liela un ir absurdi, ka dažādi mediji notikumus, kas ir svarīgi gan latviešiem, gan krievvalodīgiem, atspoguļo pretēji. Medijiem būtu jākalpo kā instrumentam, kas palīdzētu vienot.”
