Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
7. februāris, 2012
Drukāt

Kā nojaukt vecu saimniecības ēku?

gruzhiak_019

“Vai ir nepieciešama kāda atļauja, lai nojauktu vecu saimniecības ēku? Kur vērsties, lai atrisinātu būvgružu aizvešanu Tukuma novadā? Kādas ir izmaksas?”
 Anita Eglīte

 

Dokumenti un cenas

Dokumenti ēkas nojaukšanai jākārto Tukuma novada būvvaldē, Talsu ielā 4, tālrunis 63107218. Tukuma novada būvvaldes būvinspektors Jānis Rundāns paskaidroja, ka ēkas nojaukšanas darbiem, tāpat kā celtniecībai, vajadzīgs projekts. Taču, ja tā ir vienkārša vienstāvu saimniecības ēka (piemēram, šķūnis vai garāža), var iztikt arī bez projekta.

Tukuma novada būvvaldē īpašniecei jāuzraksta iesniegums. Der norādīt ēkas numuru inventarizācijas lietā, kā arī izkopēt no tās lapu, kur redzams ēkas novietojums dabā. Iesniegumā jāapsola, ka uzņematies atbildību par darba drošības prasību ievērošanu. Izziņu ēkas nojaukšanai būvvalde izsniegs divu – trīs dienu laikā, par to jāmaksā 3 lati.

Tukuma novadā būvgružus izved SIA “Tukuma ainava”, tālrunis 29321766. Izmaksas atkarīgas no attāluma un svara. Lielā konteinera tilpums ir 8 m3, tā noma maksā 1,50 latus diennaktī. Atvešana un aizvešana Tukuma robežās maksā 25 latus, ārpus pilsētas robežām vēl 25 santīmi par kilometru. Ja konteinerā ir tikai būvgruži, par to deponēšanu (izbēršanu) izgāztuvē jāmaksā 6 lati par tonnu. Ja klāt arī sadzīves atkritumi, cena jau 24 lati par tonnu kā par sadzīves atkritumiem. Visām šīm cenām klāt vēl 22 % PVN. Lai aizvestu būvgružus no lielākas ēkas, vajadzīgi vairāki konteineri.

Būvgružus izved arī dažādas celtniecības firmas, avīzēs publicē sludinājumus ar šādiem piedāvājumiem.

 

Izmantosim saimnieciski!
gruzhi_4429

Protams, vieglāk, kaut arī dārgāk, ir būvgružus samest konteinerā un samaksāt par aizvešanu. Taču, ja rīkojas atbilstoši zaļajai domāšanai, būvgružus var šķirot un izmantot saimnieciski. Ķieģeļus (notīrītus) pērk celtniecībai. Labus kokmateriālus var izmantot būvniecībā, sliktākus – sazāģēt malkā. Ir firmas, kas izgatavo mēbeles tieši no vecajiem dēļiem, jo tiem piemīt īpašs šarms. Var pārdot arī lietotas, taču nebojātas šīfera loksnes. Laukakmeņus no ēkas pamatiem var izmantot teritorijas labiekārtošanā. Būvgružus (akmeņus, ķieģeļu un betona šķembas) var sabērt ceļa grambās. Vecas metāla loksnes un citus nevērtīgus dzelžus var pārdot metāllūžņu uzpircējiem. Arī seno laiku furnitūrai – kaltām eņģēm, aizbīdņiem, āķiem, senlaicīgiem rokturiem un citām lietām ir sava vērtība, un ir ļaudis, kas tās meklē.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

gruzhiAK_018“Praktiskajā Latvietī” rakstām par saimnieciskiem cilvēkiem, kas taupīgi izmanto vecos materiālus.

Mūsu žurnāla 2011. gada 21. maija numurā rakstā “Ziedošā pagalma noslēpumi” stāstījām par gaumīgi iekārtoto pagalmu Rīgā, Miera ielā 40. Šeit dzīvo pārsvarā Somijas pilsoņi. Sijas, kas palika pēc vecās koka mājas remonta, iedzīvotāji izmantoja, būvējot nojumi automašīnām. Vecos kokmateriālus izlietoja arī soliņu izgatavošanai. Padomju laika kvadrātveida celiņu plāksnes pārzāģēja gareniski un uzbūvēja glītas atbalsta sieniņas, liekot ar nelīdzenajām griezuma vietām uz ārpusi. Vecos ugunsdrošos ķieģeļus izlietoja, veidojot iekšpagalma celiņus, bet akmeņi noderēja puķu dobēm. Pat nozāģētajam vecajam liepas stumbram dots otrs mūžs. Tas noguldīts nogāzē, zālienā un apaudzēts ar vīteņhortenziju, veidojot interesantu ainavisku elementu.

“Praktiskā Latvieša” 2011. gada 23. decembra numurā rakstā “Zaļā siena” stāstījām par kafejnīcu “Tart Cafe” Rīgā, Ģertrūdes ielā 39, kur galdiņi un citas mēbeles izgatavotas no veciem dēļiem, bet senās durvis nokļuvušas pie sienas, veidojot oriģinālus plauktus.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+